Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Atrodoties Lietuvā savā mobilajā tālrunī pēkšņi var atskanēt spalgi trauksmes signāli, kas var jūs satraukt. Trauksmainie pīkstieni, kam seko īsziņa, kas brīdina par ārkārtas situācijām, dažus var gan pārsteigt, gan traucēt un kaitināt, jo tie var nākt negaidīti.
Brīdināšanas sistēma ir tikusi kritizēta par tās uzticamību. Lai gan trauksmes signāli ir paredzēti svarīgas informācijas sniegšanai, tie ir bijuši nekonsekventi, un dažkārt tie vispār neatskan. Piemēram, viens no lielākajiem incidentiem notika jūlija beigās, kad Lietuvai tuvojās spēcīga vētra.
Diemžēl brīdināšanas sistēma nedarbojās, nespējot laikus brīdināt sabiedrību.
Tad iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė), redzami satraukusies, uz sarkanā paklāja izsauca Ugunsdrošības un glābšanas departamenta (PAGD) vadītāju Sauļu Greiču (Saulius Greičius), lai saņemtu paskaidrojumus, kāpēc sistēma nedarbojās.
“Situācija, kad iedzīvotāji netiek brīdināti par iespējamām bīstamām meteoroloģiskām parādībām, nedrīkst atkārtoties. Šajā gadījumā runa ir ne tikai par izpostītu īpašumu, bet arī par cilvēku veselību vai pat dzīvību,” Bilotaite pārmeta PAGD priekšniekam.
Citā gadījumā martā Klaipēdas apgabala pilsētā Gargždos uz pasta nodaļas ēkas novietotā sirēna, pateicoties vadības bloka darbības traucējumiem, ieslēdzās patvaļīgi. Iedzīvotāju brīdinājuma sirēna darbojās trīs minūtes un pēc tam izslēdzās, bet vietējie iedzīvotāji bija atstāti satraukti un nobažījušies. Tā kā pasta ēku bija plānots nojaukt, tika nolemts demontēt vadības bloku un sirēnu.
Iekšlietu ministrija nenoliedz brīdināšanas sistēmas darbības traucējumus,
taču BNN apliecināja, ka pēdējos gados iedzīvotāju brīdināšanas sistēma ir strauji paplašināta un modernizēta.
Saskaņā ar ministrijas datiem pašlaik valstī ir 944 trauksmes sirēnas, ar kurām var brīdināt 56,8% Lietuvas iedzīvotāju.
“Tomēr informētības līmenis joprojām ir nepietiekams. Par kaut ko nopietnu ir jābrīdina visi iedzīvotāji,” saka Lietuvas dienvidu pilsētas Alītas iedzīvotājs Mikols Kazlausks (Mykolas Kazlauskas).
Lai uzlabotu sistēmu, no Norvēģijas finansētās programmas līdzekļiem tika iegādātas vēl 197 sirēnas, un to uzstādīšana tiek pabeigta 17 pašvaldībās, kas atrodas vistuvāk Baltkrievijas atomelektrostacijai, paziņoja ministrija.
Mērķis ir panākt, lai brīdinājuma sirēnu tīkls sasniegtu 75% Lietuvas iedzīvotāju, uzsvēra ministrija.
Konkrēti jaunās trauksmes sirēnas tiek uzstādītas vai jau ir uzstādītas Anīkšču, Elektrēnu, Ignalinas, Kaišadores, Molētu, Šalčininku, Širvintas, Švenčonu, Traķu, Ukmerģes, Utenas, Varēnas, Viļņas, Visaginas rajonu un Viļņas pilsētā.
Šīs brīdinājuma sirēnas tiks kontrolētas ne tikai centralizēti, bet arī no pašvaldībām. Tās var raidīt ne tikai brīdinājuma skaņas signālu, bet arī balss brīdinājumu ar īsu brīdinājuma informāciju.
Saskaņā ar Lietuvas Republikas likumu par krīžu vadību un civilo aizsardzību visu iestāžu darbību valdības līmenī koordinē Nacionālais krīžu vadības centrs (NKVC).
NKVC organizē īsu brīdinājuma ziņojumu par draudošajām briesmām nosūtīšanu uz iedzīvotāju mobilajiem tālruņiem, un to nosūtīšanu veic PAGD.
Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (PAGD) Komunikācijas nodaļas vadītāja Vida Šmigelskiene BNN pastāstīja, ka
šogad departaments iedzīvotājiem līdz šim nosūtījis 20 īsus brīdinājuma ziņojumus.
No tiem septiņi bija saistīti ar spēcīgām brāzmām, viens – ar lielu satiksmes sastrēgumu, seši brīdināja par lielu ugunsgrēku apkārtnē, pieci – par citiem nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem.
“Sistēma tiek uzskatīta par efektīvu iedzīvotāju brīdināšanas līdzekli,” sacīja PAGD pārstāve.
Pēc viņas teiktā, daži iedzīvotāji var nesaņemt ziņojumus, ja viņu telefonos ir izslēgta mobilās apraides funkcija.
“Lai saņemtu paziņojumus, šī funkcija ir jāaktivizē,” piebilda Šmigelskiene.
Viņa norādīja, ka 2023.gadā sistēmas pārbaudes laikā viens no trim mobilo sakaru operatoru tīkliem nav pārraidījis ziņojumus.
“Sakaru operatoru infrastruktūras atjaunošanas un uzturēšanas darbi ietekmēja brīdināšanas sistēmas darbību. Ir svarīgi, lai šie darbi būtu saskaņoti un sistēmas uzturēšanas un infrastruktūras uzturēšanas darbu veicēji par tiem būtu informēti,” viņa teica.
Tomēr, vai šādi brīdinājuma ziņojumi dažkārt nav lieki, vai neprecīzi?
Šmigelskiene piekrīt, ka ziņojumi dažkārt var būt neprecīzi, ja brīdinājuma iniciators, t. i., atbildīgā iestāde, nav precīzi paredzējusi bīstamo notikumu.
“Piemēram, hidrometeoroloģiskā dienesta prognozētā bīstamā parādība nenotiek vai nav pietiekami spēcīga, lai nodarītu lielus postījumus, tāpēc sabiedrība saņem pretrunīgu brīdinājuma vērtējumu,” viņa saka.
Meteoroloģijas centra Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas galvenais speciālists Gītis Valaika (Gytis Valaika) BNN sacīja, ka ārkārtas brīdināšanas sistēmas modernizācijas procesā “pilnībai nav robežu”.
“Vienmēr ir un būs, ko pilnveidot…
Svarīgs ir arī vēstījumā komunicētais saturs un tā raksturs, lai brīdinājums par iespējamiem riskiem būtu saprotams visiem iedzīvotājiem. Pozitīvi vērtējam to, ka par šiem jautājumiem pēdējā laikā ir diskutēts un ka visi ir ieinteresēti, lai sistēma darbotos pēc iespējas efektīvāk,” viņš teica.
Klaipēdas rajona pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un sadarbības nodaļas speciāliste Gintare Plungiene (Gintare Plungienė) BNN pastāstīja, ka pašlaik Klaipēdas rajonā darbojas astoņas sirēnas. Plānots iegādāties vēl sešas.
“Klaipēdas rajona pašvaldība ir apmierināta ar šīs sistēmas darbību, un nav bijušas nekādas problēmas vai traucējumi,” uzsvēra Plungiene, piebilstot: “Mēs ierosinām centralizēt sirēnu aktivizēšanu visā Lietuvā, jo pašlaik mūsu rajonā sešas sirēnas vienlaikus aktivizē pašvaldības darbinieks, kas atbild par civilo drošību, bet pārējās divas aktivizē divi mūsu rajona uzņēmumi – “Neo group” un “Mida”.
