Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Aptuveni 502 kilometrus garā dzeloņstiepļu žoga izbūve gar Lietuvas–Baltkrievijas robežu ir pabeigta, ziņo Lietuvas valsts enerģētikas grupa EPSO-G, kas ir atbildīga par žoga izbūves projektu. Tomēr ezeri, upes un purvi joprojām nav norobežoti.
Lietuvas varas iestādes atzinīgi novērtēja šo nozīmīgo sasniegumu, kas, domājams, ievērojami uzlabos robežas drošību.
Žoga izbūve ir notikusi laikā, kad pie robežas ir ievērojami palielinājies nelegālo migrantu skaits. Lietuvas Valsts robežsardzes dienests (VSAT) ziņu aģentūrai BNN pastāstīja, ka pēdējā laikā migrantu skaits ir strauji pieaudzis.
Robežsargi ir aizturējuši 123 migrantus, kuri trešdien, 31.augustā, mēģināja nelegāli šķērsot Lietuvas–Baltkrievijas robežu, ceturtdien, 1.septembrī, paziņoja Valsts robežsardzes dienests.
Līdz šim lielākais migrantu skaits tika reģistrēts pagājušajā sestdienā, 27.augustā, kad robežsargi novērsa 125 nelegālo imigrantu iekļūšanu valstī.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) uzslavēja projekta pabeigšanu un atzina, ka ir «tehniski neiespējami» uzstādīt norobežojumu gar to robežas daļu, kas šķērso ezerus, upes un purvus.
Savukārt Lietuvas stingrā migrantu politika ir novedusi pie apsūdzībām, ka tā nelikumīgi sūta migrantus atpakaļ pāri Lietuvas robežai.
Premjerministre atzina, ka (Lietuvai) ir izaicinājums ievērot starptautiskās tiesības attiecībā uz nelegālajiem migrantiem, sakot, ka šajā ziņā ir vēl daudz darāmā.
Konservatīvo partijas deputāts un ietekmīgās Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (NSGK) priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) par šo paziņojumu sacīja: «Patiešām, mēs skaidri redzam jaunu (nelegālo migrantu) vilni, kurā piedalās arī Krievija. Lielākā daļa cilvēku ir ieradušies šeit caur Krieviju… Patiesībā daži no viņiem mēģina šķērsot robežu vairākas reizes, bet viņiem tas neizdodas. Žoga ieguvums ir nenoliedzams.»
Lietuvas robežsargi kopš 2021.gada 3.augusta, kad viņiem tika piešķirtas tiesības liegt ieceļošanu nelegālajiem migrantiem, ir nosūtījuši atpakaļ uz Baltkrieviju gandrīz 13 600 migrantu, teikts ziņojumā. Pagājušajā gadā Lietuvas–Baltkrievijas robežu nelegāli šķērsoja gandrīz 4 200 nelegālo migrantu.
Tomēr ne visi ir apmierināti ar žogu. Daži apgalvo, ka tas var izraisīt tiešu apšaudi starp Lietuvas un Baltkrievijas robežsardzes patruļām. Citi norāda, ka žogu ir iespējams sabojāt, bet vides aizstāvji brīdina, ka uzstādītā dzeloņstiepļu barjera var savainot putnus un dzīvniekus.
Lietuvas Seima opozīcijas deputāts Remigijs Žemaitaits (Remigijus Žemaitaitis) saka, ka neviens norobežojums nav necaurlaidīgs, ja vien tas nav Ķīnas mūris.
«Tam var pārlidot pāri, zem tā var rakt. Paskatieties, Ziemeļkoreja ir uzbūvējusi milzīgu robežmūri, tomēr joprojām dzirdam, ka daži to vienkārši pārvar… Ja mēs redzēsim, ka Lietuvas barjeras efektivitāte būs ap 30%, tas būs ļoti labs rezultāts… Diemžēl Lietuvas Seima valdošā partija izmanto ārkārtas situāciju, lai noslēptu savu neefektivitāti un trūkumus,» viņš sacīja BNN.
Kā ziņo BNN, Lietuvas premjerministre vairākkārt ir izteikusi mājienus par nepieciešamību «sapurināt» Ministru kabinetu, taču premjere nekad nav īstenojusi šo ieceri, par iemeslu tam minot neparedzētus apstākļus – migrantu pieplūdumu un karu Ukrainā.
tikmēr opozīcijas deputāts norāda, ka robežbarjera, visticamāk, kļūs par klusu putnu un dzīvnieku slepkavu.
«Es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad visas vides nevalstiskās organizācijas sāks kliegt, bet tad būs vienkārši par vēlu,» atzīmēja likumdevējs.
Viņš norāda, ka valdošā konservatīvā partija pirms tam bija pārmetusi Ungārijai, ka tā būvē žogu gar savu robežu, lai gan Lietuva tagad pati ir uzbūvējusi savu nožogojumu.
Mēģinājums manipulēt ar izbūvēto žogu uz robežas jau ir piesaistījis prezidenta biroja uzmanību.
Lietuvas prezidenta vecākais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris (Kęstutis Budry) ir nosodījis Baltkrievijas virsniekus par to, ka tie ir mēģinājuši sabojāt uzstādīto žogu un nodevēja to par provokāciju.
«Viena lieta ir vest migrantus uz robežu un stumt viņus pāri tai, bet fiziskās barjeras bojāšana, ko mēs tagad redzam, ir pavisam kas cits,» viņš otrdien, 30.augustā, sacīja ziņu radio Žinių Radijas.
Budris uzsvēra, ka Lietuva šādu apstākļu dēļ ir nonākusi «ļoti bīstamā zonā», jo Baltkrievijas virsnieki tiek sūtīti uz citu valsti, lai bojātu Lietuvas aizsardzības iekārtas.
«Mēs atrodamies uz ļoti šauras un bīstamas robežas, kā mēs kvalificēsim šādas darbības… Tās ir provokācijas, kā minimums,» viņš norādīja.
Atgādinām, ka pirms aptuveni diviem gadiem Viļņa nolēma būvēt dzeloņstiepļu žogu, lai apturētu nelegālo imigrantu plūsmu no kaimiņvalsts.
Tomēr Viļņa ir saņēmusi daudz kritikas par tās necilvēcīgo izturēšanos pret nelegālajiem migrantiem uz robežas, kā arī pret tiem, kuri uzturas migrantu reģistrācijas centros.
Starptautiskā nevalstiskā organizācija Ārsti bez robežām šonedēļ nosodīja Lietuvas rīcību attiecībā uz nelegālajiem migrantiem, norādot, ka ārvalstnieku reģistrācijas centros migranti tiekot pakļauti «sistēmiskai diskriminācijai».
Organizācija norāda, ka neaizsargātie migranti Lietuvā tiek ilgstoši turēti apcietinājumā un viņu garīgā veselība satraucoši pasliktinās.
Ārsti bez robežām uzskata, ka Lietuvas patvēruma piešķiršanas prakse un tiesiskie procesi ir kļūdaini, jo tie vēl vairāk diskriminē noteiktas tautības personas.
Kā jau ziņots, Eiropas Savienības Tiesa šā gada sākumā nolēma, ka Lietuvas tiesību akti, kas neļauj migrantiem pieteikties patvērumam un aiztur viņus tikai par nelikumīgu ieceļošanu valstī, ir pretrunā Eiropas direktīvām.
Reaģējot uz neseno Ārstu bez robežām kritiku, Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) apgalvo, ka tagad viņiem ir atļauts atstāt izmitināšanas vietas un ir pieejami pamatpakalpojumi, piemēram, veselības aprūpe.
