Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas un Ķīnas amatpersonas runā par diplomātisko attiecību atjaunošanu, bet analītiķi uzskata, ka politiskais pavasaris nenotiks pirms Lietuvas parlamenta vēlēšanām nākamā gada oktobrī.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsberģis) pagājušajā nedēļā sacīja, ka viņš “tagad nevēlas aprakstīt (sarunu) vērienu”, taču sarunas “noteikti notiek”.
Tomēr ministrs neteica, kad varētu sagaidīt iespējamo vēstnieku atgriešanos abās valstīs.
Aģentūra BNN atgādina, ka Ķīna 2021.gadā samazināja savu diplomātisko pārstāvniecību Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai pēc strīda par Taivānu, kura 2021.gadā Viļņā atvēra pārstāvniecību, nevis Taipejas misiju kā vairumā citu valstu.
“Domstarpību radītais kaitējums ir milzīgs – Lietuvas bizness ir cietis.
Mūsu iestādes runā par tirdzniecības potenciālu ar Taivānu un citām reģiona valstīm, taču tas nekad neatsvērs neizmērojamās iespējas milzīgajā Ķīnas tirgū. Starp citu, tagad daudzi Lietuvas eksportētāji pārdod savu produkciju Indijas un Klusā okeāna reģionā par ievērojami zemākām cenām, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies, pametot Ķīnas tirgu,” aģentūrai BNN sacīja bijušais Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības asociācijas (VAIB) prezidents Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas).
Baumas, ka Lietuva varētu piekāpties Ķīnas spiedienam attiecībā uz Taivānu, pieauga šā mēneša sākumā, kad Landsberģis atteicās tikties ar Taivānas ārlietu ministru Džozefu Vu viņa vizītes laikā Lietuvā.
“Pastāv zināmi noteikumi diplomātiskajai sadarbībai starp valstīm vai organizācijām. Mūsu sadarbība ar Taivānu ir saskaņā ar šiem noteikumiem. Tā nav Lietuvas nostāja, tā ir Rietumvalstu nostāja, proti, neveidot valsts līmeņa kontaktus ar Taivānu. Šis noteikums neattiecas uz parlamentiem. Neatkarīgi no tā, vai tas ir parlamenta priekšsēdētājs vai parastais deputāts; viņiem ir lielāka brīvība,” toreiz sacīja ministrs.
Pekina pašpārvaldīto salu uzskata par Ķīnas daļu.
Tomēr saskaņā ar oficiālo statistiku tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas ilgst jau gandrīz divus gadus, pēdējā laikā ir norimis. Jau 2023.gada pirmajā pusgadā Lietuvas preču eksports salīdzinājumā ar 2022.gadu ir palielinājies par 400% – no 11,8 līdz 40,7 miljoniem eiro.
Saskaņā ar Lietuvas galvenās statistikas iestādes Valsts datu aģentūras datiem 2019.gadā Lietuva uz Ķīnu eksportēja preces par 208,1 miljonu eiro, bet 2020. gadā – par 243,9 miljoniem eiro.
Viļņas un Pekinas strīda par Taivānu rezultātā Lietuvas preču eksports uz Ķīnu samazinājās
līdz 170,8 miljoniem eiro 2021.gadā un 45,2 miljoniem eiro 2022.gadā.
Pirms strīda 2021.gadā no Ķīnas uz Lietuvu eksportēja preces par 1,57 miljardiem eiro, 2020.gadā – par 1,17 un 2019.gadā – par 928,7 miljoniem eiro.
Kā norāda SEB bankas galvenais ekonomists Tads Povilausks (Tadas Povilauskas), eksporta pieaugums ir “maldinošs”.
“Ja aplūkojam izmaiņas divu gadu laikā, joprojām vērojams ievērojams kritums. Taču eksporta pieaugums ir zīme, ka daļa lietuviešu preču atgriežas Ķīnā un ka eksports vairs netiek vērtēts tik kategoriski,” viņš sacīja LRT.lt.
Arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičus (Vidmantas Janulevičius) sacīja, ka pēdējā laikā eksports uz Ķīnu pieaug.
“Ja agrāk uzņēmumi sūtījumus [uz Ķīnu] veica caur starpniekiem, tad tagad tie veic tiešos sūtījumus. Mēs sagaidām, ka ierobežojumi līdz ar Lietuvas uzņēmumu eksportu uz Ķīnu turpinās samazināties,” viņš teica.
Besagirsks piekrīt, sakot, ka tieši starpnieki ir tie, kas gūst ievērojamu labumu no preču plūsmas virzīšanas uz atzarojumiem, un, ka izmaiņas, visticamāk, pienāks tad, kad Landsberģis vairs nebūs ministrs.
“Mēs esam zaudējuši to, kas Ķīniešiem ir vissvarīgākais – uzticību. Esmu pārliecināts, ka attiecību atjaunošanos varam sagaidīt tikai pēc Lietuvas parlamenta vēlēšanām nākamgad,” aģentūrai BNN sacīja Besagirsks.
Ņemot vērā pieaugošos tirdzniecības rādītājus, Lietuvas Ārlietu ministrija noniecina to, cik svarīga ir atgriešanās Ķīnas tirgū.
“Pašlaik Lietuva neīsteno nekādus īpašus eksporta veicināšanas pasākumus Ķīnas tirgum. Ārvalstu tirgi ar paaugstinātiem riskiem var būt pievilcīgi Lietuvas uzņēmumiem, taču jāuzsver, ka šajā ziņā vienmēr ir ieteicams izvērtēt iespējamos riskus – politiskos, ekonomiskos, regulatīvos un citus,” LRT.lt novembra sākumā norādīja ministrijā.
Pēc ministrijas datiem, 2023.gada pirmajā pusgadā Lietuvas produktu eksports uz ES valstīm veidoja aptuveni 7,89 miljardus eiro, kas veido 65% no kopējā lietuviešu izcelsmes produktu eksporta. Eksports uz ASV sasniedza 886,03 miljonus eiro jeb 7,4% no kopējā Lietuvas eksporta.
Aģentūra BNN atgādina, ka pēc Lietuvas un Ķīnas tirdzniecības attiecību saasināšanās Viļņa vērsās Briselē, lūdzot Eiropadomi iejaukties un dot Pekinai mācību. Tāpēc Eiropadome oktobra beigās paziņoja, ka tā ir pieņēmusi regulu, lai palīdzētu ES un tās dalībvalstīm
pasargāt sevi no trešo valstu ekonomiskās piespiešanas.
Ekonomiskā piespiešana ir definēta kā situācija, kad trešā valsts mēģina izdarīt spiedienu uz ES vai dalībvalsti, lai tā pieņemtu konkrētu lēmumu, veicot vai draudot veikt pasākumus, kas ietekmētu tirdzniecību vai ieguldījumus pret ES vai dalībvalsti.
Padome paziņoja, ka šādās situācijās par galveno līdzekli kalpos dialogs. Tomēr, ja tas neizdodas, kā galējo līdzekli ES varētu izmantot pretpasākumus, piemēram, tirdzniecības ierobežojumu noteikšanu, tostarp augstākus muitas nodokļus, importa vai eksporta licencēšanu, ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībā vai piekļuvi ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem vai publiskajam iepirkumam.
Vasarā Lietuva pieņēma Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot ekonomiskās saites ar Taivānu un palielināt sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, bet tās mērķis ir apiet Ķīnu.
Līdz ar 2021.gada saspīlējuma kulmināciju Lietuva izstājās no Ķīnas diplomātiskās iniciatīvas 17+1 un aicināja citas ES dalībvalstis, kas ir šīs iniciatīvas dalībnieces, sekot tās piemēram. Igaunija un Latvija sekoja Lietuvas pēdās.
