Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Visvairāk apspriestais ministrs liberāļu un konservatīvo kabinetā pēkšņi atkāpies no amata, ieeļļojot baumu dzirnavas – vai aiz oficiālā iemesla slēpjas kas vairāk?
Aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) pagājušajā piektdienā pēc premjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) lūguma paziņoja par savu atkāpšanos no amata. Paskaidrojot to, premjers sacīja, ka viņš nav bijis “pietiekami aktīvs svarīgākajās aizsardzības politikas jomās”, piemēram, attiecībā uz iesaukšanas reformu, papildu aizsardzības finansējuma avotu meklēšanu un aktīvo militārās rezerves spēku papildināšanu.
Otrdien, 19.martā, valdība paziņoja, ka Šimonīte ir oficiāli izvirzījusi
parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Laurīnu Kasčūnu (Laurynas Kasčiūnas) aizsardzības ministra amatam.
Tikmēr Anušausks sākotnēji norādīja, ka viņa atkāpšanās iemesls ir neidentificētu lobistu ietekme uz ministrijas ieroču iepirkumiem un iespējamā korupcija, bet pēc tam atkāpās no teiktā, sakot, ka viņš runājis par “kontekstu”, nevis konkrētiem iepirkumu konkursiem.
Taču Anušauska pēkšņā aiziešana no amata, kad līdz parlamenta vēlēšanām ir palikuši tikai nedaudz vairāk nekā seši mēneši, raisa izbrīnu.
“Mums jāsaprot, ka runa ir par populārākā – ne jebkura – ministra demisiju. Viņš baudīja vislielāko sabiedrības atbalstu un kopumā tika uzskatīts par ļoti labu ministru. Veids, kādā tika paziņots par viņa atkāpšanos, varēja būt daudz labāks. Tā tika paziņota novēloti, un ir aizdomas, ka premjerministres lēmuma patiesie iemesli vēl nav izskanējuši,” aģentūrai BNN sacīja Viļņas Universitātes profesors, politologs Tomass Janeļuns (Tomas Janeliūnas).
Pēc viņa teiktā, arī jaunākajiem koalīcijas partneriem trūkst vairāk paskaidrojumu.
“Svarīgi ir tas, ka mūsu galvenos partnerus ārvalstīs šis lēmums pārsteidza.
No šī viedokļa raugoties, mums kā valstij būs nepieciešams ilgāks laiks, lai atjaunotu uzticību. Ministra aiziešana, visticamāk, nepalielinās balsu skaitu valdošajai “Tēvzemes savienībai” gaidāmajās vēlēšanās (tās paredzētas oktobrī – L.J.). Nav šaubu, ka vēlētāji aktualizēs jautājumu par atstādināšanu, un “Tēvzemes savienības” vadībai, kuras sastāvā bija Anušausks, varētu būt grūti sniegt atbildes,” uzsvēra analītiķis.
Anušausks ar prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) tikās pagājušajā sestdienā, 16.martā. Pēc tikšanās viņš apgalvoja, ka viņam “nācies aizvērt durvis uzņēmumiem”, kas mēģinājuši uzpirkt Nacionālās aizsardzības sistēmas darbiniekus, taču viņi atraduši ceļu uz Seimu.
Demisionējušais ministrs vēlāk paskaidroja, ka
viņš aktualizējis jautājumu par nereģistrētām politiķu un lobistu tikšanās reizēm.
Prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) sacīja, ka viņu tikšanās laikā Anušausks pieminējis vairākus cilvēkus, kuri varētu radīt korupcijas risku.
Budris apliecināja, ka prezidents šos jautājumus pārrunās ar Īpašās izmeklēšanas dienesta un prokuratūras vadītājiem.
Trešdien, 20.martā, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tikās ar nākamo ministru Laurīnu Kasčūnu.
Kasčūns uzsvēra, ka Lietuvas gatavība uzņemt Vācijas brigādi, plānotā iesaukšanas reforma, vienošanās par papildu finansējumu aizsardzībai un dronu programmas izstrāde būs viņa prioritātes atlikušajā valdības pilnvaru laikā.
Iepriekš sarunā ar BNN Kasčūns uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot militārās vadības birojus katrā pašvaldībā.
Saskaņā ar viņa redzējumu šie biroji pārņemtu vietējo pārvaldi ārvalstu agresijas gadījumā. Tagad Kasčūns apgalvo, ka viņš šo ideju īstenos mēneša laikā un uzņemsies aktīvāku lomu dronu integrēšanā aizsardzības sistēmā,
ko, pēc kandidāta teiktā, nav izdarījis aizejošais ministrs Arvīds Anušausks.
“Prioritāte, protams, ir vācu brigāde. Tas jau ir neatgriezenisks process, bet mums ir jābūt gataviem izpildīt visus mājasdarbus, kas gulstas uz mūsu pleciem, lai brigāde 2027.gadā varētu sasniegt pilnas operatīvās spējas,” pēc tikšanās ar prezidentu Gitanu Nausēdu teica deputāts.
Tomēr, kā ceturtdien, 21.martā, publicētajā rakstā, norāda Lietuvas nacionālās raidsabiedrības “LRT.lt” tīmekļa vietne, Kasčūna “raibā politiskā pagātne ietver pret ES vērstu attieksmi, kā arī flirtu ar galējiem nacionālistiem un Eiropas galēji labējiem”.
1999.gadā viņš kļuva par “Jauno nacionāldemokrātu” priekšsēdētāju, kas cita starpā iebilda pret Lietuvas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
“Mani neapmierina federāla ES, kur Lietuvas statuss būs līdzvērtīgs Vācijas federālajai zemei. Mani neapmierina arī tas, ka kāda ES tiesību aktu vispārīga tehniska daļa ir pārāka par visrespektētāko Lietuvas Republikas konstitūcijas normu,” 2003.gadā LRT televīzijā sacīja Kasčūns, vēsta “LRT.lt”.
Nacionāldemokrātu laikā Kasčūns bija partijas priekšsēdētāja Mindauga Murzas (Mindaugas Murza) vietnieks, kurš 2003.gadā tika sodīts par naida runām pēc tam, kad viņa partija pilsētas svētku laikā Šauļos organizēja antisemītisku mītiņu.
Vēlāk Kasčūns par savu darbošanos galēji labējā partijā daudz nerunāja.
Pat pēc distancēšanās no Nacionāldemokrātu partijas Kasčūns turpināja flirtēt ar galēji labējiem un neslēpa savas simpātijas Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam (Viktor Orbán), Vācijas partijai AfD un bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam (Donald Trump).
Kā ziņo LRT, 2018.gadā Kasčūns uzaicināja Vācijas galēji labējās partijas AfD pārstāvjus apmeklēt Lietuvu.
Kasčūns ir arī viens no skaļākajiem pret imigrāciju noskaņotajiem Lietuvas politiķiem. Viņš bija aktīvs pretrunīgi vērtētās atvairīšanas politikas atbalstītājs, reaģējot uz nelegālo migrāciju no Baltkrievijas.
Pēc paziņojuma par Kasčūna kandidatūru aizsardzības ministra amatam sabiedrībā pazīstami cilvēki norādīja arī uz viņa nostāju pret LGBTQ+ tiesībām un viendzimuma laulībām. Viņš 2016.gadā parakstīja petīciju, kurā aicināja aizliegt LGBTQ+ praida pasākumu Lietuvā.
Ceturtdien LRT ziņoja, ka vairāk nekā 20 nevalstiskās organizācijas
un asociācijas, kas darbojas cilvēktiesību jomā, ir vērsušās pie prezidenta Nausēdas, lūdzot viņu neiecelt Kasčūnu aizsardzības ministra amatā. Tās atsaucas uz viņa galēji labējiem uzskatiem un opozīciju pret cilvēktiesībām.
“Kasčūna vērtības ir pretrunā ar cilvēktiesībām,” ceturtdien publicētajā paziņojumā citēta Atvērtās Lietuvas fonda (ALF) direktore Sandra Adomavičūte (Sandra Adomavičiūtė).
Tomēr sarunā ar BNN Vilņas Mikola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) dedzīgi aizstāvēja Kasčūnu.
“Viņš ir mans bijušais students, ļoti gudrs un aktīvs. Viņš noteikti pastiprinās mūsu aizsardzību laikā, kas atlicis šai valdībai. Atšķirībā no Anušauska viņš ir labās attiecībās ar “Tēvzemes Savienības” vadību. Tikai nelabvēļi būs pret Kasčūnu,” uzsvēra analītiķis.
