Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Laikraksta “The New York Times” (NYT) raksts, kurā teikts, ka ASV amatpersonas Lietuvu uzskata par valsti, kurā Krievija joprojām saglabā ievērojamas izlūkošanas spējas, izsauca Lietuvas varas iestāžu kategorisku noliegumu.
“NYT rakstā sniegtais vērtējums neatspoguļo situāciju Lietuvā – Krievijas izlūkdienestu pārstāvji un viņu darbība valstī pašlaik ir maksimāli ierobežota,”
rakstiskā komentārā Lietuvas ziņu aģentūrai ELTA norādīja Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) Stratēģiskās komunikācijas nodaļa.
Tikmēr Lietuvas jaunais ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) uzsver, ka Lietuva, un dažas citas valstis, ir “mazi cietokšņi”, kuros ienaidnieku izlūkdienestiem ir ārkārtīgi grūti veikt operācijas.
Bijušais VSD vadītājs, saglabājot anonimitāti, aģentūrai BNN oponēja, apgalvojot, ka
naidīgo valstu izlūkdienesti nemitīgi atrod daudzus veidus, kā veikt savas operācijas “mums zem deguna”.
NYT rakstā teikts, ka ASV izlūkdienesti pagājušajā gadā atklāja, ka Krievija ar kravas lidmašīnām no Lietuvas plāno nosūtīt sprāgstvielas, kas pamudināja ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) padomniekus brīdināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
“The Wall Street Journal” iepriekš ziņoja, ka no Lietuvas uz Apvienoto Karalisti un Vāciju ar DHL starpniecību nosūtītās pakas ar pašaizdegošajām vielām bija daļa no Krievijas izlūkdienestu slepenas operācijas. Sūtījumi, kas bija adresēti vienam un tam pašam saņēmējam Apvienotajā Karalistē, izraisīja ugunsgrēkus Vācijas pilsēta Leipcigā un Apvienotajā Karalistē – Birmingemā, un radās aizdomas, ka sūtījumi bija paredzēti lidojumiem uz ASV vai Kanādu. Kā ziņots, sūtītājs izmantoja viltotu identitāti un maksāja skaidrā naudā.
Kā vēsta laikraksts NYT, augustā Baltais nams saņēma ziņu, ka operācijas mērķis bija izstrādāt metodes, kā apiet kravas pārbaudes un likt sūtījumiem aizdegties lidojuma laikā vai pēc izkraušanas. Rezultātā ASV iekšzemes drošības ministrs Alehandro Majorkass (Alejandro Mayorkas) ieviesa stingrākus kravu pārbaudes pasākumus, un Baltā nama amatpersonas apsprieda, kā brīdināt Putinu par šādu darbību sekām, norāda laikraksts.
Pēc izmeklēšanas sprāgstošo sūtījumu gadījumos Lietuvas iestādes arestēja aizdomās turamo, kurš tika identificēts kā Aleksandrs Suranovs
un, kurš, domājams, darbojās kā Krievijas izlūkdienestu starpnieks. Kremlis noliedza, ka būtu iesaistīts.
Atsevišķi Polijas iestādes oktobrī arestēja četrus aizdomās turamos par līdzdalību sabotāžās, kas saistītas ar sprāgstošiem sūtījumiem, un vēl divi tika izsludināti starptautiskajā meklēšanā.
Polijas izmeklēšanā atklājās, ka uz Apvienoto Karalisti un ES valstīm tika nosūtīti sūtījumi ar maskētām sprāgstvielām, no kurām dažas tranzīta laikā aizdegās vai eksplodēja. Amatpersonām ir aizdomas, ka grupējums tādējādi pārbaudīja pārraides metodes, lai vēlāk varētu vērsties pret ASV un Kanādu.
Prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos un jaunieceltais ārlietu ministrs sociāldemokrātu vadītajā valdībā Ķēstutis Budris novembrī paziņoja, ka NATO nevar atļauties ignorēt Krievijas veiktās sabotāžas operācijas.
NYT rakstā ASV amatpersonas norādīja, ka Lietuva ir valsts, kurā Krievija joprojām saglabā ievērojamas izlūkošanas spējas.
Nepievēršoties tieši Lietuvai veltītajam izteikumam, Budris tomēr uzsvēra, sakot: “Lietuva nav rotaļu laukums visām aģentūrām.”
Viņš uzsvēra, ka Viļņa ir viena no Eiropas galvaspilsētām, kur naidīgas izlūkošanas operācijas saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem.
“Runājot par spiegošanu un iespējām veikt operācijas, varu teikt, ka Lietuva un dažas citas valstis ir mazi cietokšņi, kuros veikt operācijas ir ārkārtīgi grūti. Tāpēc mēs dažkārt redzam, kas tās ir, un varam novērst vai atklāt dažas no tām, ja tās ir mēģinātas,” viņš sacīja TV3.
Tomēr Budris norādīja, ka citas Eiropas galvaspilsētas saskaras ar lielākām pretizlūkošanas problēmām, kuras viņš izvēlējās nenosaukt.
Pēc viņa teiktā, nav datu, kas liecinātu, ka situācija līdzinās spiegošanas aktivitāšu līmenim, kāds bija vērojams dažās Eiropas galvaspilsētās Aukstā kara laikā.
“Tāpēc, manuprāt, un pēdējā laikā arvien biežāk sastopamies ar to, ko var saukt par lētu Krievijas izlūkdienestu darbu – nevis īstām amatpersonām, kas veic tādas darbības kā spiegošana vai sabotāža, bet gan drīzāk nolīgtiem, ātri atrodamiem aģentiem,” ministrs atzīmēja TV3 raidījumā.
“Jāuzsver gan mūsu izlūkošanas darba kvalitāte, gan pretizlūkošanas nozīme šādu situāciju atklāšanā. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst, kas politiķiem ir jādara ārlietās un aizsardzībā, lai pienācīgi reaģētu uz šādām darbībām,” piebilda Budris.
Šonedēļ Lietuvas VSD arī atspēkoja šos apgalvojumus, ka Krievija valstī joprojām saglabā ievērojamas izlūkošanas spējas, un apgalvoja, ka šādas darbības ir stingri ierobežotas.
Interesanti, ka Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT un tās tīmekļa vietne izlaida šo teikuma daļu no NYT raksta,
kas pamudināja ievērojamo lietuviešu sabiedrisko aktīvistu un zinātnieku Darjusu Kuolisu (Darius Kuolys) kritizēt raidorganizāciju: “Satraucoši, ka svarīgs CIP paziņojums ASV žurnālistiem, kas ir ļoti svarīgs Lietuvai un par ko lietuviešiem būtu jāzina, tika cenzēts… Un interesanti, kāpēc LRT redakcija uzskatīja par nepieciešamu izlaist šī teikuma otro daļu? Tā kā šāda Rietumu preses cenzūra Lietuvas propagandas mediju ainavā kļūst arvien izplatītāka, es vairs nevaru klusēt…”
Novembrī netālu no Viļņas lidostas avarēja Spānijas aviokompānijas “Swiftair” apkalpotā DHL kravas lidmašīna, kas bija ceļā no Leipcigas Vācijā. Aviokatastrofas rezultātā viens cilvēks gāja bojā un trīs tika ievainoti, un tas izraisīja pieņēmumus, ka tajā varētu būt iesaistīts terorisms. Tomēr sākotnējā lidmašīnas melno kastu analīze neatklāja nekādas negodīgas rīcības pazīmes.
Tā kā Lietuvā trūka vajadzīgo iespēju, melnās kastes datus analizēja Vācijas Federālā gaisa kuģu avāriju izmeklēšanas biroja laboratorija.
Analīzes rezultāti sniedza plašu tehnisko informāciju par lidojumu un ierakstītās apkalpes sarunas, kā arī fona skaņas pilotu kabīnē.
To, ka Lietuvu nevar uzskatīt par no terorisma pasargātu valsti, pierāda arī vēl viens incidents.
Septembrī divi Spānijas pilsoņi, kā ziņots, bija iesaistīti plānotā teroristu uzbrukumā Lietuvā, kas tika raksturots kā daļa no Krievijas hibrīdkara darbībām pret Rietumiem saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā.
Iespējams, ka aizdomās turētos savervēja Krievijas izlūkdienesti un viņi mēģināja aizdedzināt uzņēmumu Šauļos, kas atbalsta Ukrainu. Skartajā noliktavā atradās viegli uzliesmojoši materiāli, kas, ja plāns būtu izdevies, būtu varējuši nodarīt lielus postījumus.
Tomēr aizdomās turamie esot mēģinājuši maldināt Krievijas izlūkdienestu, safabricējot dedzināšanas pierādījumus un nosūtot viltotus attēlus, lai apgalvotu, ka uzbrukums ir noticis. Lietuvas iestādes arestēja abas personas, un izmeklēšana turpinās.
LNK televīzija ziņoja, ka šis nav bijis atsevišķs gadījums, norādot, ka Lietuvā ir notikuši vēl citi ar Krieviju saistīti uzbrukumi, no kuriem daži nav atklāti sabiedrībai.
