BNN PĒTA | Lietuvas kūrorti paļaujas ne vien uz saulainām dienām, bet arī uz kvalitatīvu apkalpošanu

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN

Kamēr Dienvideiropu nomocījis svelmains karstums, Lietuvas jūlijs nelutina atvaļinājuma baudītājus ar sauli, un nav nekāds pārsteigums, ka daudzi vietējie tūristi maina plānus, ieraugot jaunāko laika prognozi Lietuvas piekrastei.

Palangas Tūrisma informācijas centra direktore Rasa Kmitiene (Rasa Kmitienė) BNN pastāstīja: “Laika apstākļi Palangai tiešām ir noteicošais faktors. Tomēr pēdējā laikā tā nozīme mazinās, jo arvien vairāk Palangas viesu, apzinoties laikapstākļu mainīgumu, rezervē atpūtu SPA vai citas nodarbes iekštelpās, tādējādi aizvietojot pasīvu sauļošanos pludmalē. Vairums meklē augsta līmeņa apkalpošanu.”

Lietuvas lielākais kūrorts pie Baltijas jūras – Palanga – tiek dēvēta arī par Lietuvas vasaras galvaspilsētu, ņemot vērā tūristu daudzumu, kas ik vasaru dodas uz piejūras pilsētu. Saskaņā ar Kmitienes teikto, rezervāciju dati parāda skaidru tendenci –

arvien vairāk cilvēku izvēlas viesnīcas, kas piedāvā daudzveidīgus pakalpojums un iespējas.

Lai gan šovasar, kad gaisa temperatūra reti pakāpjas virs 25 grādiem pēc Celsija, Palanga vēl nav pieredzējusi milzīgus tūristu pūļus. Tiesa, atsevišķi pasākumi, piemēram, Karaļa Mindauga kronēšanas diena 6.jūlijā vai Jāņu pasākumi jūnijā, piepildīja Lietuvas lielāko kūrortu ar atpūtas tīkotājiem.

PTIC vadītāja sacīja: “Priekšā ir augusts, un tas parasti nes daudz saulainu dienu, kas ir ideālas atpūtnieku lutināšanai.”

Lūgta sīkāk raksturot Palangas apmeklētāju, Kmitiene norādīja, ka vairākumu veido lietuvieši.

“Vairāki faktori, tostarp pandēmija un karš Ukrainā palielinājis vietējo tūristu skaitu. Pirmo trijniekā ir mūsu kaimiņi – latvieši, poļi un igauņi. Tomēr šovasar redzam arī vairāk čehus, dāņus, vāciešus, frančus un itāļus,” sacīja Kmitiene. Viņa piebilda: “Saprotams, ka sabiedrības veselības labā pieņemtie mēri pamatīgi ietekmēja ārzemju tūristu plūsmu, bet

mēs atgūstamies un pamazām sasniedzam pirmspandēmijas līmeni.”

Kmitiene norādīja, ka iespēja izmantot gaisa satiksmi ir vēl viens faktors, kas ietekmē ārvalstu tūristu skaitu Palangā – ar katru jaunu reisu uz Palangu varot novērot viesu skaita pieaugumu no attiecīgās valsts.

Pieaug arī to cilvēku skaits, kas izvēlas ierasties ar kemperiem, jo Palangā ir vieni no modernākajiem kempingiem reģionā.

Pirms kara Ukrainā ievērojamu daļu tūristu – 15% – veidoja slāvu valstu pilsoņi.

Kopš Krievijai un Baltkrievijai noteiktas sankcijas, viņu skaits samazinājies līdz 1%.

Tūrisma speciāliste uzsvēra: “Daži no tūristiem apzinās Krievijas tuvumu un vaicā, kā var nokļūt līdz robežai. Godīgi sakot, kad sākās karš, mēs saņēmām satrauktus zvanus no ārzemēm ar jautājumiem par drošību Lietuvā kopumā un Palangā, bet šobrīd šādi zvani ir apstājušies.”

Lietuvas piekrastē kā pārtikas, tā naktsmītnes cenas augušas vidēji par 10-15%. Pieaugšas arī stāvvietu cenas, un tā sauktais “spilvena nodoklis” Palangā no 1.jūlija ir divi eiro līdzšinējā viena eiro vietā.

Bijusī Palangas viesnīcu un restorānu asociācijas vadītāja Ingrīda Valaitiene (Ingrida Valaitienė) norādīja, ka nevajadzētu cerēt uz cenu saglabāšanos iepriekšējā līmenī, jo arī vietējos pakalpojumu sniedzējus ietekmē svārstīgā situācija piegādes ķēdēs.

Palangas restorāna īpašnieks Vlads Tautkus (Vladas Tautkus) sacīja: “Mēs par pieciem eiro palielinājām cenu par mūsu viesnīcas istabu, jo agrās rezervācijas ir pieprasītas, jo ikviens saprot, ka, jo agrāk rezervē, jo izdevīgāka cena.”

Cenas pieaugums varētu būt nozīmīgs faktors atsevišķiem atpūtniekiem, tomēr vairumu tas nebiedē.

Klaipēdas Tūrisma un kultūras centra direktore Romena Savickiene (Romena Savickienė) BNN pastāstīja, ka tūristu plūsma pagaidām vēl par 20-30% atpaliek no pirmspandēmijas rādītājiem. Viņa gan uzsvēra: “Šovasar mēs panāksim trūkstošo. Ir atgriezušies kruīza kuģu pasažieri, mēs atkal redzam daudz vairāk vāciešu. Protams, mūsu tuvākie kaimiņi, latvieši, igauņi un poļi arī izbauda Klaipēdu. Runājot vispārīgi, mēs Klaipēdā redzam ļoti dažādus tūristus. Pat no ļoti tālām zemēm.”

Viņa atzina, ka pērn, kad Ukrainā sāka plosīties karš, arī Klaipēdas tūrisma centrs saņēma satrauktus zvanus, tomēr šobrīd tie mitējušies.

Neringas Tūrisma informācijas centrs informēja, ka lētākie piedāvājumi bija izķerti jau ilgi pirms vasaras sākuma, lai gan līdz pat puse vietējo viesnīcu par apmēram 10% pacēla cenas.

Karstākajā tūrisma sezonas brīdī – no jūnija vidus līdz augusta vidum – Neringa teju irst pa vīlēm,

un 30 eiro nodeva par iebraukšanu tūristus neatbaida. Neringas mērs Darjus Jasaitis (Darius Jasaitis) informēja, ka rudenī plānots sākt stāvvietas būvniecību 700 automašīnām. Viņš Lietuvas medijiem stāstīja: “Kad būs pietiekami daudz vietas, kur atstāt auto pirms iebraukšanas Nidā, mēs pieņemsim lēmumu, ka Nidā var vienkārši ieiet ar kājām, vai varbūt ar golfa mašīnītēm, elektrovelosipēdiem vai elektroskrejriteņiem.”

Druskininku Tūrisma informācijas centrs nesniedza komentārus. Lietuvas dienvidos esošais kūrorts cenšas aizstāt sankciju skarto baltkrievu neesamību.

Tikmēr Lietuvas ziemeļdaļas pašvaldības, kā ierasts, cer uz vietējiem tūristiem. Biržu Tūrisma centra pārstāvis BNN sacīja:

“Mēs galvenokārt paļaujamies uz pašmāju tūristiem un latviešiem, kuri ir rokas stiepiena attālumā.”

Kad runa ir par izejošo tūrismu, nekas nav mainījies – Turcija mirdz nepārspētā spožumā. Tūrisma aģentūras pārdošanas vadītājs Kazimirs Jarmalis (Kazimieras Jarmalis) norādīja, ka tas nav nekas neparasts, jo Turcija ir plaši zināma ar saulainajiem laikapstākļiem un strauji attīstās, piedāvājot augsta līmeņa apkalpošanu. Otrajā vietā lietuviešu sarakstā ir Grieķija, un daudzi izvēlas arī Maķedoniju un Bulgāriju.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas