Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Tāpat kā citur, arī Lietuvā klimata pārmaiņas ir reālas – redzamas un jūtamas, un daudzi brīdina, ka nākotnē tās radīs postījumus un sociālo spriedzi.
Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta (LHMT) Klimata un pētniecības departamenta vadītājs Donāts Vaļuks (Donatas Valiukas) aģentūrai BNN pastāstīja, ka šī vasara bijusi nedaudz vēsāka, īpaši jūnijs, bet Molētos reģistrēta rekordkarsta nakts – +25,1 grādi.
“Tik karsta tropu nakts Lietuvas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vēl nebija bijusi…
Tropiskās naktis parādījās pēdējās desmitgadēs, līdz ar intensīvajām klimata pārmaiņām. Gada vidējā temperatūra Lietuvā kopš 1961.gada līdz šim brīdim ir paaugstinājusies pat par 2,4 grādiem, un ziemas mēneši ir kļuvuši neparasti silti. Pat viens grāds globālā kontekstā ir daudz,” uzsvēra Vaļuks.
Saskaņā ar LHMT datiem 1961.-1990.gadā Lietuvā karstas dienas (≥+30 grādiem) bija vidēji tikai vienu reizi gadā (ik pēc 2-3 gadiem nebija nevienas šādas dienas). Tomēr no 1991. līdz 2020.gadam šādu dienu skaits palielinājās aptuveni četras reizes – līdz četrām dienām gadā. Pēdējā desmitgadē tas ir palielinājies vēl vairāk, pat līdz sešām dienām.
Lietuvas Zaļās partijas biedrs Jonass Viskonts (Jonas Viskontas), tās kandidāts vienmandāta vēlēšanu apgabalā Megavas vēlēšanu apgabalā, aģentūrai BNN sacīja, ka klimata pārmaiņas Lietuvā ir “acīmredzamas”.
“Izvērtējot dienu skaitu, kurās ir sniega sega, ziema Lietuvā tagad ir par veselu mēnesi īsāka.
Vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par diviem grādiem. Tas ir vairāk nekā vidēji pasaulē. Baltijas jūras līmenis paaugstinās uz pludmaļu rēķina. Arvien biežāk novērojamas spēcīgas un pēkšņas lietusgāzes un karstuma viļņi. Šī vasara atnesa daudz tropisko nakšu, kas iepriekš gandrīz nekad nebija pieredzētas. Nākotnē visas šīs pārmaiņas kļūs vēl izteiktākas, radot arvien lielākas problēmas lauksaimniecībai, pilsētu infrastruktūrai un sabiedrības veselībai,” saka Viskonts.
Vides ministrijas Klimata politikas grupas (KPG) galvenā speciāliste Marile Kosaite (Marilė Kosaitė) saka, ka klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama “gandrīz visās mūsu dzīves un darbības jomās”.
“Par to liecina arvien biežāki sausuma periodi, vētras un citas ekstrēmas meteoroloģiskās parādības. 2022.gadā vien Lietuvas zaudējumi klimata pārmaiņu dēļ sasniedza 243 miljonus eiro,” Kosaite sacīja aģentūrai BNN.
Viņa stāsta, ka šonedēļ, 16.septembrī, Lietuvā tika reģistrēts 17.karstuma rekords šogad.
Savukārt 2023.gadā bija 16 šādi rekordi, 2022.gadā – 13, bet 2021.gadā – seši.
“Turklāt 2023.gadā tika reģistrētas 19 ekstrēmas dabas parādības (vienā no tām tika reģistrēts katastrofāli spēcīgs vējš), un, lai gan šogad to bija mazāk (līdz šim reģistrētas astoņas), 28.jūlija vētra vien nodarīja miljoniem zaudējumu un desmitiem tūkstošu cilvēku palika bez elektrības,” sacīja Kosaite.
Lai risinātu ekoloģiskās problēmas, Enerģētikas un Vides ministrijas pašlaik gatavo atjauninātu Nacionālo enerģētikas un klimata rīcības plānu 2021.-2030.gadam (NEKSVP),
kas ir rīcības plāns Nacionālās klimata pārmaiņu pārvaldības programmas un Nacionālās enerģētiskās neatkarības stratēģijas īstenošanai, kas ir ļoti svarīgi, lai Lietuva sasniegtu ES apstiprinātajā “Zaļajā kursā” izvirzītos mērķus – līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālai, t.i., izveidot ekonomiku ar nulles neto siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Saskaņā ar Kosaites teikto Lietuvas Vides aizsardzības aģentūra katru gadu veic siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniedz informāciju par tiešajām (CO2, CH4, N2O, HFC, SF6 un NF3) un netiešajām antropogēno (CO, NOx, NMLOJ, SO2) siltumnīcefekta gāzu emisijām Lietuvas teritorijā.
Turklāt, īstenojot projektu “ClimAdapt-LT”, Vides ministrija uzsākusi darbu pie interaktīvas kartes un rādītāju paneļa izstrādes, kurā var redzēt, kā līdz 2100.gadam mainīsies klimats katrā Lietuvas pašvaldībā.
Paneli veido divas daļas. Pirmās daļas rīkjoslā ir iespējams izvēlēties optimistisko vai pesimistisko klimata pārmaiņu scenāriju, laika periodus un prognožu rādītājus. Ir pieejami trīs rādītāju bloki: nokrišņu un hidroloģijas, vēja un jūras, temperatūras un saules. Pēc interesējošās pašvaldības izvēles interaktīvajā kartē paneļa otrajā daļā tiek parādīta ģenerētā vispārējā prognozes informācija atbilstoši iepriekš minētajiem rādītājiem šai valsts teritorijai.
“Šis rīks palīdz pašvaldībām sagatavot plānus par to, kā adaptēties klimata pārmaiņām,” sacīja Kosaite.
Pagājušajā gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) prezentētajā pētījumā “Klimata neitralitāte līdz 2050.gadam” izklāstīti ieteikumi reformām Lietuvā, ieviešot dekarbonizācijas mērķus – kā tas ietekmēs mūsu valsti un kādas iespējas Lietuvai paver klimatneitrāls ekonomikas modelis.
Tika konstatēts, ka Lietuvas ekonomikas izaugsme ir veiksmīgi atdalīta no siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoma. Tomēr SEG emisiju intensitāte no enerģijas patēriņa Lietuvā joprojām ir augstāka nekā vidēji ES.
SEG intensitātes indekss Lietuvā 2017.gadā no ES rezultātiem atšķīrās par gandrīz 14 procentpunktiem,
bet 2020.gadā šī atšķirība pieauga līdz 23,4%.
ESAO eksperti uzsver, ka, lai sasniegtu valsts SEG emisiju samazināšanas mērķus, ir jāīsteno vērienīga starpnozaru klimata pārmaiņu politika, jāpalielina vides nodokļi un jāatsakās no fosilā kurināmā subsīdijām.
ESAO eksperti uzskata, ka Lietuvas ekonomikas dekarbonizācijai būs nepieciešami ilgtermiņa pasākumi. Prioritāte jāpiešķir SEG emisiju samazināšanai transporta nozarē, savukārt novecojošo un neefektīvo automobiļu skaita, pieaugošā kravu pārvadājumu apjoma un pilsētu attīstības problēmu risināšanai ir nepieciešami steidzami risinājumi.
Bet vai ar to pietiks, lai novērstu klimata pārmaiņu izraisītās dabas katastrofas?
Viskonts uzskata, ka daudz vairāk ir jādara ne tikai valsts, bet arī pašvaldību līmenī.
“Tikpat svarīgi ir ieguldījumi dabiskajos ieročos pret piesārņojumu – mitrāju atjaunošanā, pļavu, mežu un augsnes aizsardzībā. Pārmaiņas ir nepieciešamas arī ekonomikā. Mēs joprojām izšķērdējam, vai citādi iznīcinām vairāk nekā 80% dabas resursu, jo mums trūkst efektīvu materiālu pārstrādes, atkārtotas izmantošanas un labošanas sistēmu,” viņš saka.
Ievērojams Lietuvas ekonomists un uzņēmējs Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) apgalvo, ka Lietuva, tāpat kā pārējā mūsdienu pasaule, atrodas pārejas periodā – investīcijas “zaļajās” tehnoloģijās pieaug, un laika gaitā tehnoloģijas kļūs lētākas.
Besagirskas joprojām ir skeptiski noskaņots, taču ir gatavs dot “zaļajai” programmai iespēju.
“Vai tās būs lētākas, jo būs vēl vairāk subsīdiju? Eiropas Komisija ir ieplānojusi nākamajā desmitgadē tērēt vismaz vienu triljonu eiro “Zaļajam kursam” vien, nemaz nerunājot par citām programmām. Bet kam Eiropa piešķirs šo naudu? Galu galā galvenais “zaļo lietu” ražotājs ir Ķīna,” Besagirsks sacīja BNN, piebilstot: “Galu galā saules paneļi, vēja turbīnas un baterijas tiek ražotas tur. Pat ja mēs paziņojam, ka tas ir ražots ES, de facto tas ir samontēts no Ķīnā ražotām detaļām. Pat Eiropas klimata komisārs Vopke Hukstra (Wopke Hoekstra) teica, ka zaļā enerģija tagad lielākoties ir Ķīnas lieta.”
Viņš norāda, ka saules paneļu un vēja turbīnu vidējais kalpošanas laiks ir aptuveni 15-30 gadi. Pēc tam tie ir jālikvidē.
“Kā atbrīvoties no kompozītmateriālu vēja turbīnu spārniem? Kā tikt galā ar saules baterijām, īpaši tām, kas sastāv no plastmasas, stikla, plastmasas “sviestmaizes”?” viņš retoriski jautā.
“Man patīk “zaļā” ekonomika, es vienmēr šķiroju atkritumus, braucu ar elektroauto, īsus attālumus bieži izbraucu ar velo. Taču es bieži vien aizdomājos: kur ir robeža starp kļūšanu “zaļam” un “zaļākam”? Dažkārt mani nepamet sajūta, ka mēs piedzīvojam pamatīgu “zaļmazgāšanu” (greenwashing), taču bez šaubām, klimata pārmaiņu problēmas mums visiem ir nāvējoši nopietnas,” sacīja lietuviešu uzņēmējs.
