Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pēc tam, kad Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija (VRK) reģistrēja astoņus kandidātus, kas 12.maijā sacentīsies valsts prezidenta vēlēšanās, analītiķi ir vienisprātis, ka uzvarētājs ir skaidrs – pašreizējais prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), kura reputāciju, šķiet, nav iedragājis fakts, ka viņš slēpa savu dalību Komunistiskajā partijā, un skandāls, ka pirms 2019.gada prezidenta vēlēšanām viņš lūdzis Valsts drošības departamenta direktoram vākt informāciju par viņa konkurentiem.
“Lai gan visvairāk tiek runāts par to, kurš cīnīsies otrajā kārtā (kas notiks 26.maijā – L.J.), es neizslēdzu, ka pašreizējais prezidents tiks ievēlēts jau pirmajā kārtā. Tieši tik liels ir viņa atbalsts,” aģentūrai BNN sacīja Lietuvas politologs, Vītauta Dižā universitātes profesors Laurs Bielinis (Lauras Bielinis).
Bijušais deputāts Naglis Puteiķis (Naglis Puteikis) piekrīt, ka Nausēdas pārsvars ir milzīgs un
jānotiek “spēcīgai zemestrīcei”, lai sagrautu Nausēdas ceļu uz otro termiņu Daukanta laukumā.
“Esmu pārliecināts, ka tiešsaistes totalizatori, kas lielā mērā atbalsta Nausēdu, nevar kļūdīties,” viņš sacīja aģentūrai BNN.
Pēc vēlētāju parakstu pārbaudes (katram kandidātam bija jāsavāc 20 000 parakstu – L. J.) VRK, vēlēšanu uzraugs, reģistrēja Nausēdu, Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė), Ignu Vēgēli (Ignas Vėgėlė), ārstu Eduardu Vaitkus (Eudardas Vaitkus), kā arī tieslietu profesoru un bijušo Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju Daiņu Žalimu (Dainius Žalimas), bijušo NATO ģenerālsekretāra palīgu izpildvaras jautājumos Ģiedrimu Jeglinski (Gierimas Jeglinskas, Darba partijas līderi Andrju Mazuroni (Andrius Mazuronis) un deputātu Remigiju Žemaitaiti (Remigijus Žemaitaitis).
Pārējie trīs prezidenta amata kandidāti – Gintauts Kņukšta (Gintautas Kniukšta), Arūns Rimkus (Arūnas Rimkus) un Valds Tutkus (Valdas Tutkus) – nespēja savākt nepieciešamos 20 000 parakstus un bija spiesti izstāties.
Tikmēr “Zemnieku un zaļo savienības” (LVŽS) pārstāvi Aurēliju Verīgu (Aurelijus Veryga), kurš bija savācis 38 000 parakstu, no vēlēšanām atsauca viņa partija, kas tā vietā atbalsta Vēgēli.
Partija paziņoja, ka tās padomei nācās “ņemt vērā jaunākās sabiedriskās domas aptaujas”, kas liecina, ka
partijas atbalstītāju balsis ir sadalījušās starp Verīgu, Vēgēli un Nausēdu.
“LVŽS konstatēja, ka tās kandidāts (Verīga) sāk jūtami atpalikt no Vēgēles, tāpēc arī šis solis,” sacīja Puteiķis.
LVŽS līderis Ramūns Karbauskis (Ramūnas Karbauskis) saka, ka viņa partija vēlas novērst Šimonītes, ko izvirzīja valdošā TS-LKD, iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā.
LVŽS līderis aicināja arī citus prezidenta amata kandidātus sekot viņa partijas piemēram.
Zīmīgi, ka Verīga, veselības ministrs LVŽS vadītajā valdībā 2016.-2020.gadā, bija dedzīgs Covid vakcīnu atbalstītājs, tikmēr Vēgēle izcēlās kā nelokāms pret vakcināciju vērsts aktīvists.
Taču, ja būs jānotiek otrajai kārtai, gan politologus, gan vēlētājus satrauc jautājums:
kurš – Vēgēle vai Šimonīte – tajā iekļūs?
“Es domāju, ka viņu izredzes ir aptuveni vienādas,” saka Bielinis.
“Otrajā kārtā bez Nausēdas es redzu vai nu Šimonīti, vai Vēgēli, bet mana intuīcija liek domāt, ka pirmajai ir neliels pārsvars. Viņas partijas vēlētāji ir ļoti disciplinēti,” Puteiķis sacīja BNN.
VRK iepriekš lūdza Lietuvas Juridisko ekspertīžu centram izvērtēt Mazuroņa un Žemaitaiša savāktos vēlētāju parakstus. Komisijai bija aizdomas, ka daži no abu kandidātu savāktajiem ar roku rakstītajiem parakstiem ir viltoti.
Rokraksta pārbaudē atklājās, ka ne visus datus abu kandidātu parakstu vākšanas lapā bija aizpildījuši paši parakstītāji. Taču pēc pārbaudīto parakstu saskaitīšanas VRK reģistrēja Mazuroni un Žemaitaiti kā kandidātus.
Lai varētu piedalīties vēlēšanās, kandidātiem bija jāiemaksā arī 9 000 eiro drošības nauda.
Nodrošinājis LVŽS atbalstu, Vēgēle ir atteicies no “Lietuvas zemnieku un zaļo” partijas piedāvātajiem finansiālajiem ziedojumiem.
“LVŽS apsver iespēju piedāvāt man finansiālu atbalstu. Jau iepriekš paziņoju, ka man nāksies to noraidīt,” sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja Vēgēle, norādot, ka vēlas palikt neatkarīgs, objektīvs, un neuzņemties finansiālas saistības pret kādu partiju.
“Kandidāts nevēlas tikt uzskatīts par partijas kandidātu. Viņš ir veidojis savu kampaņu kā neatkarīgs kandidāts,” saka Bielinis.
Šobrīd Šimonītei ir lielākais kaujas fonds – vairāk nekā 150 000 eiro.
Gandrīz visu šo naudu ziedojusi viņas partija, ziņo Lietuvas nacionālās raidorganizācijas LRT tīmekļa vietne “LRT.lt”.
Vēgēlem ir gandrīz 130 000 eiro. Tikmēr opozīcijas partijas “Par Lietuvu” izvirzītajam kandidātam Jeglinskim kampaņas kontā ir nedaudz vairāk par 56 000 eiro. Nausēda līdz šim ir savācis vairāk nekā 50 000 eiro. Liberālās “Brīvības” partijas kandidāta Žalima kasē ir nedaudz mazāk nekā 50 000 eiro. Nedaudz vairāk nekā pusi no tiem ir iemaksājusi partija. Vaitkus kampaņas kontā ir vairāk nekā 36 000 eiro. Mazuronim ir vairāk nekā 2 500 eiro, no kuriem lielāko daļu ir iemaksājusi partija. Žemaitaitim, kurš dibinājis partiju “Nemunas rītausma”, kontā pagaidām ir 2 000 eiro, un tas viss ir viņa paša ieguldījums, vēsta “LRT.lt”.
Vaicāts, vai divu ministru atkāpšanās no amata – vispirms martā no aizsardzības ministra amata atkāpās Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), bet šonedēļ – izglītības ministrs Gintauts Jakšts (Gintautas Jakštas), kurš apgalvoja, ka premjerministres “neatbilstošā darba kultūra” palīdzējusi viņam pieņemt lēmumu, varētu kaitēt Šimonītes kandidatūrai prezidenta amatam, Bielinis sacīja: “Es tā nedomāju. Tam bija īstermiņa efekts. Vienīgi ministra atkāpšanās no amata vēlēšanu nedēļā potenciāli varētu nodarīt kaitējumu premjerministrei.”
Ja prezidenta vēlēšanas Lietuvā notiktu marta beigās, lielākā daļa balsotu par Nausēdu,
liecina “Spinter Tyrimai” veiktā aptauja ziņu portālam “delfi.lt”.
Kopumā 30,4% aptaujāto norādīja, ka būtu balsojuši par Nausēdu, Vēgēle būtu saņēmis 11,9% balsu (martā – 13,4 %), bet 10,1% – par Šimonīti (12,8%). Tālāk būtu ierindojušies Žalims ar 5,8% (4,3%) un Žemaitaitis ar 4,2% (4,7%). Verīga būtu saņēmis 3,1% balsu (2,6%). Vaitkus ierindotos septītajā vietā ar 2,6% balsu (1,7%). Tikmēr 8,1% aptaujāto norādīja, ka vispār nebūtu balsojuši, un 16,2% nebija izlēmuši.
