Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Krievijas karam Ukrainā, tuvojoties divu gadu slieksnim, Rietumi, Lietuva un, iespējams, arī pati Ukraina jūtas nogurusi vairāk nekā jebkad agrāk. Lai gan daži analītiķi, ar kuriem sazinājās BNN, to skaidroja ar Krievijas propagandas panākumiem, citi bija atklāti – Ukrainas kara nogurums ir iestājies, un tas ir izdevīgi Putinam.
Vēlēšanas nevēsta labu Ukrainai
Lietuvas Seima deputāts Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) aģentūrai BNN sacīja, ka tas, ko daudzi dēvē par Ukrainas kara nogurumu, ir manāms un likumsakarīgs.
“Atbalsts, ko mēs joprojām redzam, ir liels un vairumā gadījumu nelokāms, taču ir likumsakarīgi, ka, karam tuvojoties otrajam gadam, uzmanība tam mazinās vai iegūst jaunas formas, vismaz dažās valstīs, īpaši tajās, kurās notiek vēlēšanu cikli, piemēram, ASV (ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024.gada novembrī – L.J.). Diemžēl dažas politiskās partijas, piemēram, Slovākijā un Nīderlandē, ir izmantojušas iedzīvotāju nogurumu no ar Ukrainu saistītiem jautājumiem, lai gūtu politisku labumu,” aģentūrai BNN sacīja Skritulsks.
Deputāts prognozēja, ja Ukraina saņems nepieciešamo finansējumu
un militāro aprīkojumu, tā spēs atvairīt Krievijas agresiju un, iespējams, 2024.gadā atgūt daļu teritorijas.
“Tomēr, ņemot vērā 2024.gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un vēlēšanas citās rietumvalstīs, pieļauju, ka arvien skaļāk un skaļāk skanēs citi viedokļi, ierosinot miera sarunas un pamieru starp abām pusēm,” uzsvēra parlamentārietis.
Aģentūra BNN atgādina, ka novembrī Slovākijā vēlēšanu aptaujās uzvarēja prokremliski noskaņota partija, kas ieguva vairāk balsu, nekā gaidīts. Tas varētu radīt izaicinājumu NATO un Eiropas Savienības (ES) vienotībai Ukrainas jautājumā. Roberta Fico (Robert Fico) populistiskā partija SMER ieguva 22,9% balsu. Uzstājoties pēc uzvaras, Fico vēlreiz apstiprināja savu nostāju, sakot, ka viņš “darīs visu, kas ir manos spēkos”, lai Krievija un Ukraina atsāktu miera sarunas.
Tikmēr Nīderlandē novembra beigās Nīderlandes parlamenta vēlēšanās uzvarēja galēji labējais Nīderlandes likumdevējs Gērts Vilderss (Geert Wilders), kurš ir bēdīgi slavens ar savu naidīgo attieksmi pret islāmu un ES.
Vairāki prokremliskie izdevumi un tā sauktie Z-kanāli Telegram sludināja viņa uzvaru, saucot viņu par Krievijas draugu.
Joprojām pastāv šaubas par Rietumu iesaistīšanos
Kauņas Vītauta Dižā universitātes asociētais profesors Andžejs Pukšto (Andžej Pukšto) sarunā ar BNN atzina, ka Ukrainas kara nogurums lielākā vai mazākā mērā ir iestājies.
“Mums tas ir jāatzīst. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma daļa cilvēku Rietumos ir apšaubījuši nepieciešamību palīdzēt Ukrainai. Atcerēsimies, ka, sākoties karam, Francijas Makrons (pašreizējais Francijas prezidents – L.J.) un Vācijas Šolcs (pašreizējais Vācijas kanclers – L.J.) zvanīja Putinam. Gandrīz divu gadu laikā Ukrainas atbalsta centrs no Centrāleiropas un Austrumeiropas ir pārcēlies uz Rietumeiropu un ASV, taču šaubas par Rietumu iesaistīšanos – un to, cik lielā mērā tai ir jāiesaistās – saglabājas. Ukrainai piedzīvojot grūtības laukā un atbalstam samazinoties, Ukrainas skeptiķu balsis kļūs arvien skaļākas, kas savukārt spēlē Putinam pa prātam,” uzsvēra Pukšto.
Bijušais aizsardzības ministrs: Mums jārunā par bailēm, ne nogurumu
Tikmēr pirmais neatkarīgās Lietuvas aizsardzības ministrs Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius) aģentūrai BNN sacīja: “Es domāju, ka visas runas par Ukrainas kara nogurumu, kam esot jābūt visur, ir daļa no Krievijas propagandas, kas jau gandrīz divus gadus uzstājīgi sludina vienu un to pašu. Mēs esam dzirdējuši, ka Rietumi nevar uzvarēt karā, ka tas briesmīgi ietekmē Rietumu ekonomiku un tā joprojām. Šķiet, ka Krievijai, kā agresorvalstij, ir izdevies to izplatīt”.
“Es domāju, ka mums visiem vajadzētu runāt nevis par nogurumu, bet gan par bailēm.
Situācija ir skaidra: Eiropa virzās uz militāru konfrontāciju ar Krieviju. Vienīgais neatbildētais jautājums – kad tas notiks? Pēc pieciem vai sešiem gadiem? Vai vēlāk, piemēram, pēc astoņiem gadiem?” sacīja bijušais ministrs, kurš Ukrainā ir ieņēmis dažādus aizsardzības konsultanta amatus.
Protams, dažas citas valstis, piemēram, Moldova, varētu izjaukt Krievijas plānus, un kartē ir arī citi potenciālie karstie punkti, taču Krieviju tas nav atturējis, uzskata Butkevičs.
Pēc viņa teiktā, lai gan atsevišķas rietumvalstis cenšas ieņemt nostāju, ka nekas briesmīgs vēl nav noticis, Vācija nesen skaidri paziņojusi – Vācijai pēc iespējas ātrāk jāsagatavojas karam.
Vācijas kanclers novembrī atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā liek Vācijai
pārveidot savu armiju par spēcīgu un labi finansētu karaspēku, kas vērsts uz valsts un NATO sabiedroto aizsardzību.
“Šodien vairs neviens nevar apšaubīt to, no kā mēs Vācijā esam izvairījušies jau ilgu laiku, proti, ka mums ir nepieciešams spēcīgs Bundesvērs… Mūsu miera kārtība ir apdraudēta,” viņš brīdinājis intervijā, pieminot arī karu starp Hamās un Izraēlu, piebilstot, ka Vācijai nepieciešama “ilgtermiņa, pastāvīga kursa maiņa”.
Vai 2024.gadā karš nonāks strupceļā?
A.Butkevičs uzskata, ka karš Ukrainā 2024.gadā ieies strupceļā.
“Ukrainas karaspēku bieži vien nepienācīgi novērtē – atkal Krievijas propagandas veiksme –, taču viņi ir ļoti pieredzējuši un spēj nostiprināt savas pozīcijas visās zonās,” viņš sacīja.
“Es arī uzskatu, ka cīņas par Melnās jūras kontroli kļūs arvien intensīvākas – Ukrainai ārkārtīgi ir nepieciešama piekļuve jūrai, lai varētu droši transportēt savas preces. turklāt jūras aizsardzības resursi, ko tā nesen saņēma, ir ievērojami, un tādas ir arī prognozes,” prognozē A. Butkevičs.
Komentējot faktu, ka Ukrainas lielākais palīdzības sniedzējs – ASV – apšauba
jauna finansējuma piešķiršanas nepieciešamību, bijušais Lietuvas aizsardzības ministrs atbild: “Neaizmirstiet, ka valstī notiek (prezidenta) priekšvēlēšanas. Amerika neatstās Ukrainu vienu pašu, esmu par to pārliecināts.”
Tuvojoties 2024.gadam, ASV militārā aprīkojuma sūtījumi Ukrainai kopš konflikta sākuma šobrīd ir zemākajā līmenī, un Senāta republikāņi ir bloķējuši ārkārtas izdevumu likumprojektu 110,5 miljardu dolāru apmērā jaunam atbalstam.
Aizvien vairāk pret lielāku palīdzību iebilst Republikāņi, kurus atbalsta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Maiks Džonsons (Mike Johnson), kā arī tādi uzticami Ukrainas atbalstītāji kā senators Lindsijs Greiems (Lindsey Graham), kurš ir apņēmies turpmāku palīdzību novirzīt robežu aizsardzībai.
Arvien mazāk cilvēku ziedo Ukrainai
Informācijas nogurums. Tā lietuvieši raksturo sociālajos tīklos publicēto saturu par Krievijas karu Ukrainā. Lai gan karš joprojām ir viena no iedzīvotājiem aktuālākajām tēmām, interese par to gada laikā ir samazinājusies par 12%, liecina novembrī pēc komunikācijas aģentūras Idea prima pasūtījuma veiktā aptauja.
Saskaņā ar tirgus izpētes un tehnoloģiju uzņēmuma Synopticom veiktās aptaujas datiem populārākais saturs sociālajos tīklos lietuviešiem ir politika un pasaules notikumi (40%), ēdiens un kulinārija (38%), bet
trešo vietu dala aktuālie sociālie notikumi un informācija par Krievijas karu Ukrainā (katrs 25%).
Pirms gada, 2022.gada oktobrī, saskaņā ar identiskas aptaujas datiem, sociālo tīklu lietotāju uzmanība karam Ukrainā bija daudz lielāka: 37% respondentu interesējās par šo tēmu, bet 42% – par politiku un pasaules notikumiem. Tikmēr interese par pārtiku un kulināriju bija trešajā vietā, un par to interesējās tikai 30% respondentu.
Saskaņā ar aptaujas datiem, tie, kas meklē ziņas par karu Ukrainā, priekšroku dod televīzijai, ziņu portāliem un sociālajiem tīkliem. Tomēr gada laikā televīzijai priekšroku ir devuši vairāk cilvēku (no 30% 2022.gadā līdz 34% šogad), savukārt arvien mazāk cilvēku izvēlas informāciju meklēt sociālajos tīklos (no 25% pērn līdz 20% šogad).
Mazāka interese par lielāko šī gadsimta karu Eiropā atspoguļo arī Lietuvas iedzīvotāju vēlmi aktīvi atbalstīt Ukrainu. Saskaņā ar aptaujas datiem 50% aptaujāto piedalītos ar finansiālu atbalstu, kas ir par trim procentiem mazāk nekā 2022.gada oktobrī.
