Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Ja Vāgnera grupa, lai arī novājināta, tiks izvietota Baltkrievijā, tieši blakus Lietuvai, Viļņai ir pēc iespējas ātrāk jāsagatavojas iespējamajām algotņu grupējuma provokācijām, vienisprātis ir gan Lietuvas amatpersonas, gan aizsardzības eksperti.
Bijušais Lietuvas bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Valds Tutkus (Valdas Tutkus) BNN sacīja: “Šo spēku, profesionālu un pieredzējušu, izvietošana Baltkrievijā rada nopietnus draudus Lietuvai. Un mums noteikti ir jāskatās plašāk. Ja viss notiks pēc Lukašenko un Putina plāna, jūlija sākumā Baltkrievijā tiks izvietoti taktiskie kodolieroči. Tagad tur būs arī Vāgnera grupas algotņi. Ņemiet vērā, ka tas viss notiek tieši pirms NATO samita. Neviens nevar izslēgt, ka abi līderi var būt noslēguši vienošanos turēt mūs nepārtrauktā sasprindzinājumā un vēl vairāk.”
Viņš gan piebilda, ka
pagaidām nav skaidrs, kāda ir vāgneriešu misija Baltkrievijā, ja algotņi tur galu galā tiks izvietoti.
Pēc tam, kad Vāgnera grupa 24.jūnijā pārtrauca gājienu uz Maskavu, Kremlis paziņoja, ka algotņu grupējuma līderis tiks izsūtīts uz Baltkrieviju. Viņa atrašanās tur gan vēl nav apstiprināta.
Pirmdien, 26.jūnijā, vairāki Baltkrievijas opozīcijas kanāli ziņoja par vairākām jaunām militārajām bāzēm, kas tiekot būvētas, lai uzņemtu vāgneriešus. Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko 28.jūnijā informēja, ka algotņi apmācīs Baltkrievijas bruņotos spēkus, un ka no viņu klātbūtnes valstī neesot jābaidās.
Vāgnera grupas plānu iztrūcināti, daži Lietuvas deputāti aicinājuši NATO pastiprināt klātbūtni Lietuvā. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pēc Valsts aizsardzības padomes tikšanās 25.jūnijā sacīja, ka
Prigožina ierašanās Baltkrievijā nozīmētu nepieciešamību vēl vairāk stiprināt NATO austrumu robežu.
Tutkus gan neuzskata, ka tas būtu nepieciešams.
“Pie mums izvietotie NATO spēki ir pietiekami, mobili un gatavi atbilstoši un laicīgi reaģēt uz dažādām provokācijām. Un, bez šaubām, arī mūsu armija ir gatava reaģēt uz vāgneriešu radīto apdraudējumu. Jebkurā gadījumā, Lietuvai jābūt gatavai un jāstiprina robežas drošība un jāuzrauga grupējuma rīcība.”
Tuktus piebilda, ka Vāgnera grupas dumpis bija pamatīgs pliķis Krievijas prezidenta Vladimira Putina sejā, un uzsvēra, ka Krievijas vadītājs pamanījās atbrīvoties no labi sagatavotā paramilitārā grupējumu bez asins izliešanas. ģenerālmajors sacīja:
“Ja viņš būtu dumpja apspiešanai izmantojis Krievijas armiju, tas izraisītu pilsoņu karu.
Bet, par nelaimi mums, mēs varam attapties ar vāgneriešiem mūsu tiešā tuvumā.”
Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas) norādīja, ka agresīvāko Vāgnera grupas kaujinieku un kara noziedznieku atrašanās Baltkrievijā ir drauds Lietuvas un citu apkārtējo valstu iekšējai drošībai. Viņš BNN sacīja: “Prigožina slepkavnieki, kuri nonāks Baltkrievijā, var darboties kā bezvalstiski aģenti, ka organizācija, kas formāli nav pakļauta nevienai valstij un aiz kuras var slēpt kādas valsts noziedzīgos mērķus. Bet Lietuva nepadosies, un mēs pieprasīsim Minskas atbildību par darbībām tās teritorijā un citviet.”
Saskaņā ar Kaščūna teikto, šobrīd nav pazīmju, ka Vāgnera grupa censtos vai tai interesētu rīkot pret Lietuvu vērstus uzbrukumus.
Viņš uzskata: “Tomēr gan
NATO, gan mums ir jāpielāgojas un jābūt gataviem ātri reaģēt uz draudiem no šādām organizācijām.
Tādēļ ir nepieciešams stiprināt ātrās reaģēšanas spēkus, paaugstināt Lietuvas armijas un izlūkošanas dienestu kaujas spējas, nodrošināt
atru un laicīgu sabiedroto nokļūšanu Lietuvā, un panākt, lai Lietuvā ir iespējami daudz sabiedroto spēku. Pret šādām organizācijām svarīga ir ne vien aizsardzība, bet arī spēja ātri un spēcīgi reaģēt.”
Lietuvas prezidenta galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) informējis, ka Vāgnera grupa vēl nav Baltkrievijā, bet, ja tā tur nonāks, Lietuva būs gatava.
Budris uzskata, ka Prigožina algotņi ir bīstami, jo var darboties tā saucamajā “pelēkajā zonā”, iefiltrējoties un veicot sabotāžas, ko grupējums jau demonstrējis Āfrikā, Sīrijā un ASV. Viņš Žinių radijas sacīja: “Šāds nekontrolējams elements ir riska faktors, un mums tiešām jābūt gataviem pielāgoties – ir skaidrs, ka ne jau Lukašenko režīms kontrolēs grupējuma darbības.”
Privātie algotņi, norādīja Budris, var darboties ar hībrīdpaņēmieniem,
kamēr valdības, kuru labā tie strādā, noliedz savu saistību ar grupējumu. Tomēr viņš uzsvēra, ka Baltkrievijas valdība tiks uzskatīta par atbildīgu par jebkurām darbībām, ko veiks vāgnerieši.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) norādījis, ka Prigožina ierašanās Baltkrievijā nerada tūlītējus draudus, tomēr tas var mainīties, ja kaimiņvalstī tiek izvietoti algotņi. “Lielākās briesmas šobrīd rada situācijas neparedzamība. Iespējamā Prigožina ierašanās Baltkrievijā neietekmē mūsu drošību, savukārt viņa armijas ierašanās to neapšaubāmi mainīs,” teica ministrs.
Nausēda, kurš devās iepriekš neplānotā vizītē uz Kijivu, sacīja, ka viņš un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir vienisprātis, ka
NATO ir jāizmanto Krievijas iekšējais haoss savā labā, lai virzītu Ukrainu tuvāk aliansei.
Lietuvas Valsts drošības departaments informējis, ka uzmana un novērtē potneciālo notikumu attīstību reģionā, kur varētu tikt izvietoti vāgnerieši.
