Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Daži Lietuvas politiķi un analītiķi joko, ka, ja vien Baltijas valstis – un Lietuva – nelūgs ASV prezidentam Donaldam Trampam (Donald Trump) tās anektēt, vai nepiedāvās ekscentriskajam amerikāņu līderim izveidot plašu un greznu golfa laukumu kaut kur Baltijas jūras piekrastē, varbūtība, ka viņu redzēsim Viļņā, Rīgā vai Tallinā, ir ļoti maza vai tās nav vispār.
Tomēr Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) domā citādāk –
viņš ir uzaicinājis jauno ASV prezidentu Trampu uz Bukarestes devītnieka (B9) samitu, kas jūnijā notiks Lietuvā.
“Ņemot vērā augstā līmeņa formātu un reģiona specifiku, kas ilgtspējīgi investē aizsardzībā, ir tikai loģiski uz pasākumu ielūgt arī ASV prezidentu. Tajā pašā laikā mums ir jāsaprot, ka viņa vizītes varbūtība nav liela. ASV prezidents Baidens Lietuvu apmeklēja pirms nepilniem diviem gadiem, tāpēc vēl viena šāda līmeņa vizīte, pat mainoties politiskajai vadībai, būtu bezprecedenta gadījums,” BNN sacīja Viļņā bāzētā Ģeopolitikas un drošības pētījumu centra direktors Lins Kojala (Linas Kojala).
Valsts prezidents Gitans Nausēda otrdien, 4.februārī, norādīja: “…Es zinu, ka arī Polija ir uzaicinājusi viņu uz Trīs jūru samitu Varšavā. Būtu jauki, ja Donalds Tramps pieņemtu vismaz vienu no šiem ielūgumiem,” Lietuvas nacionālā raidorganizācija LRT citē Lietuvas līderi.
“Tā būtu lieliska iespēja mums visiem izrunāt jautājumus, kas ir svarīgi gan Eiropas Savienībai (ES), gan, it īpaši, NATO austrumu flangam, mūsu reģionam,” viņš piebilda.
Bukarestes devītnieks (B9) apvieno deviņas NATO austrumu flanga valstis – Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju. B9 formāts tika izveidots 2015.gadā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainas Krimā 2014.gadā.
Tramps jau ir ticies ar Baltijas valstu līderiem – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentiem – sava pirmā pilnvaru termiņa laikā Baltajā namā 2018.gada aprīlī, divus gadus pēc viņa uzvaras 2016.gada prezidenta vēlēšanās.
Šī tikšanās bija daļa no ASV un Baltijas valstu samita, kurā Tramps tikās ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu (Kersti Kaljulaid), Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti (Dalia Grybauskaitė). Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta sadarbībai drošības jomā, saistībām NATO, Krievijas ietekmei reģionā, tirdzniecībai un ekonomiskajai partnerībai.
Jāatzīmē, ka 2023.gada 11.-12.jūlijā Viļņā viesojās ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden), kurš piedalījās NATO samitā.
Tomēr, ņemot vērā Trampa izvirzīto “Amerika pirmajā vietā” nostāju un viņa atturību sadarboties ar ES līderiem, analītiķi norāda, ka izredzes atkal redzēt ASV prezidentu Viļņā ir ļoti niecīgas, tomēr ne neiespējamas.
“Trampa un viņa administrācijas vēstījums ir ļoti skaidrs – viss, tostarp Amerikas ārpolitika, būs citādāka nekā līdz šim. Viņš darīs visu iespējamo, lai parādītu krasu kontrastu starp sevi un Džo Baidenu, kurš viņam nepatika. Man šķiet, ka Tramps nicina Eiropas līderus, izņemot dažus,” BNN sacīja lietuviešu analītiķis, Mikola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas).
Pēc Dumbļauska domām Eiropa ir tālu no Trampa prioritāšu saraksta, tomēr viņš atzīst, ka ir “grūti” prognozēt Trampa plānus.
“Lēmums par to, vai Tramps apmeklēs B9 samitu Viļņā, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā lobētāji un viņa tuvākais loks viņam pasniegs šo pasākumu. Ja viņi spēs efektīvi parādīt, ka samits atbilst viņa politikai, piemēram, uzsverot stingras aizsardzības saistības vai izceļot Lietuvu un Baltijas valstis kā paraugu NATO sabiedrotajiem, pastāv reāla iespēja, ka Tramps apsvērs iespēju apmeklēt Viļņu,” uzsvēra Dumbļausks.
Trampa ierašanās Viļņā un viņa uzslavas Austrumeiropai un Centrāleiropai par to, ka tās saskaņo savas aizsardzības vajadzības ar ASV prasību visām NATO dalībvalstīm vairāk ieguldīt aizsardzībā, varētu kalpot arī kā “pliķis” Rietumeiropas valstīm, kas nevēlas palielināt savus aizsardzības izdevumus.
Sarunā ar BNN Lietuvas eiroparlamentārieša Petra Gražuļa (Petras Gražulis) asistents Naglis Puteiķis (Naglis Puteikis) neizslēdz iespēju, ka prezidentu Trampu varētu redzēt Viļņā, B9 samitā.
“Tas ir atkarīgs no tā, kā to uztvers ASV prezidents – vai šī tikšanās ļaus viņam apliecināt savu politiku un tā tālāk,” sacīja Puteiķis.
“Domāju, ka Trampa administrācija jau ir dzirdējusi par Lietuvas apņemšanos palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5%, un Trampa komanda varētu uzskatīt, ka Viļņa ir īstā vieta, kur aicināt citas ES valstis sekot šim piemēram,” piebilda Puteiķis.
Pēc Trampa uzvaras novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sociālajos tīklos paziņoja, ka viņš ir zvanījis Trampam un viņiem bijusi īsa saruna.
“Ja tā tiešām bija – pēc dažu novērotāju teiktā, Nausēda bija piektais ārvalstu līderis, kas runājis ar jaunievēlēto ASV prezidentu, – tas dod cerību, ka jūnijā mēs redzēsim Trampu Viļņā,” sacīja Puteiķis.
2024.gada decembrī, vakariņu laikā Parīzē, Nausēda tikās ar jaunievēlēto ASV prezidentu Trampu.
Atgādinām, ka Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre-Dame de Paris) Francijā tika atklāta 2024.gada 7.decembrī pēc restaurācijas darbu pabeigšanas piecus gadus pēc ugunsgrēka, kas 2019.gadā iznīcināja katedrāles torni un jumtu un nodarīja lielus postījumus tās interjeram.
Tomēr Nausēda Trampa izteikumus par Grenlandes pārņemšanu savā kontrolē ir nodēvējis par nepieņemamiem un aicinājis respektēt suverenitāti un šo jautājumu Trampa komanda varētu apsvērt, lemjot par dalību B9 samitā Viļņā, norāda analītiķi.
Puteiķis apgalvo, ka ES līderi ir veicinājuši Trampa atsvešināšanos.
Līdz 2025.gada februārim Lietuvu ir apmeklējuši divi ASV prezidenti. Pirms Baidena 2002.gadā Viļņu apmeklēja prezidents Džordžs Bušs (George W. Bush), kas bija pirmā ASV prezidenta vizīte Lietuvā. Šīs vizītes laikā prezidents Bušs tikās ar Lietuvas prezidentu Valdi Adamkusu (Valdas Adamkus) un Viļņā teica vēsturisku runu, kurā sacīja: “Ikviens, kurš izvēlas kļūt par Lietuvas ienaidnieku, ir kļuvis arī par ASV ienaidnieku”.
ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) 2013.gadā Vašingtonā tikās ar Baltijas valstu līderiem.
Neraugoties uz Eiropas Komisijas centieniem nodibināt kontaktus ar jauno ASV vadītāju, augsta līmeņa tikšanās līdz šim nav notikušas.
ES jaunā ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa (Kaja Kallas) ir paziņojusi, ka ir uzaicinājusi jauno ASV valsts sekretāru Marko Rubio (Marco Rubio) piedalīties Eiropas ārlietu ministru sanāksmē Briselē, taču viņš pagaidām nav atbildējis uz uzaicinājumu.
Tomēr 27.janvārī ministram Rubio bijusi saruna ar Kallasu, kurā tika pārrunāta transatlantiskās drošības stiprināšana, Eiropas aizsardzības izdevumu palielināšanas nozīme un Ukrainas jautājums.
Turklāt ASV draud ES ar muitas tarifu piemērošanu Eiropas precēm, un ES līderi ir izteikušies par “gatavību” vajadzības gadījumā veikt atbildes pasākumus.
Šāds iesaistīšanās trūkums var liecināt par ASV izolētāku nostāju vai par pāreju uz individuālu valstu uzrunāšanu, nevis sadarbību ar blokiem.
