Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Vai Kremlis iejaucas Lietuvas prezidenta un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas notiks attiecīgi 12.maijā un 9.jūnijā? Lietuvas izlūkdienests, Valsts drošības departaments (VSD), nav norādījis uz iejaukšanos, bet jau martā izteica vispārēju brīdinājumu, aicinot visus būt piesardzīgiem.
Lietuvas EP deputāts Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), kurš ir valdošās “Tēvzemes savienības-LKD” vēlēšanu sarakstā, izmanto vienkāršu metodi, kā pārbaudīt, vai kāds runā un rīkojas, kā Kremļa aģents – tā saukto “pīles testu”.
“Jautājums vienmēr būs viens un tas pats: kā atpazīt, kurš ir Kremļa hibrīdaģents? Ja tā izskatās pēc pīles, peld kā pīle, pēkšķina kā pīle, tad tā, visticamāk, ir pīle,” savā “Facebook” lapā raksta Kubiļus.
Un kādas, viņaprāt, ir pazīmes, kas liecina, ka tā ir “pīle”, t. i., Kremļa aģents?
“Ja politiķis vai politiskā partija ierosina nepiegādāt ieročus Ukrainai, apgalvojot, ka tas palīdzēs panākt mieru, ja politiskā partija ierosina “ārvalstu aģentu likumus”, ja valdība pasludina LGBT kopienas par ekstrēmistu organizāciju, ja valdība apcietina politiskos oponentus, ja politiskā partija saņem finansiālu atbalstu no Kremļa, vai to finansē vietējais oligarhs, kuram ir biznesa sakari ar Kremli, šādi politiķi, politiskās partijas vai valdības, iespējams, ir Kremļa aģenti,” uzskata Lietuvas Konservatīvās partijas smagsvara.
“Šobrīd diskusija par Krievijas iejaukšanos politiskajos procesos Eiropā ir īpaši aktuāla. Krievija ar militāriem līdzekļiem draud okupēt mūsu zemes. Tā arī mēģina okupēt mūsu sirdis un prātus, izmantojot hibrīdlīdzekļus. Tiek uzbrukts cilvēku sirdīm un prātiem Vācijā un Spānijā, Lietuvā un Polijā, Ukrainā un Moldovā. Mums ir jāmudina mūsu cilvēki sevi aizstāvēt un pieņemt apzinātu, politiskus lēmumus nebalsot par Kremļa hibrīdaģentiem,” mudina A. Kubiļus.
Tam piekrīt arī EP deputāte no Lietuvas Rasa Juknevičiene (Rasa Juknevičienė), kura
aicina visus meklēt “Kremlim draudzīgu pēkšķināšanu”.
“Pīles tests ir īpaši piemērots Lietuvas vēlēšanām. Mēs dzirdam Kremļa naratīvu “pēkšķināšanu” – daži no prezidenta amata kandidātiem ir pret Svjatlanas Cihanouskas (Baltkrievijas opozīcijas līderes, kura 2020.gada nogalē aizbēga uz Viļņu un pārstāv Baltkrievijas opozīciju caur Lietuvas valsts atbalstītu biroju Viļņā – L. J.) klātbūtni,” viņa raksta sociālajos medijos.
Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis), “Nemunas rītausma” prezidenta amata kandidāts, kurš bija spiests atkāpties no Seima pēc Lietuvas Konstitucionālās tiesas sprieduma par viņa antisemītiskajiem izteikumiem, ir dedzīgi iestājies pret Cihanouskas biroja darbības turpināšanu.
Juknevičiene pievērš uzmanību arī tam, ka Kremļa portāls “RuBaltic”, kas izveidots Baltijas valstīm un ko Lietuvas iestādes ir aizliegušas, turpina raidīt.
Tikmēr Lietuvas parlamentārietis Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) apgalvo, ka, viņaprāt, viens no Lietuvas prezidenta vēlēšanu kandidātiem (Eduards Vaitkus – L. J.) “nepārprotami ēdot Krievijas maizi”.
“Tas, ko viņš runā, ir mūzika Kremļa ausīm – viņa sludinātie naratīvi,
proti, ka Rietumi ir vainīgi pie kara Ukrainā, ka Putinam vajadzētu būt vēl stingrākam pret Rietumiem un citus absurdus apgalvojumus, nevar vērtēti citādāk,” likumdevējs uzsvēra aģentūrai BNN.
Šonedēļ intervijā Lietuvas ziņu aģentūrai ELTA Vaitkus Putinam izdēja jaunus pīlēnus: “Tāpēc, ka vairāk vairs nevar sevi tik ļoti pazemot… Ja nebūtu Vladimira Putina, Krievija būtu saplēsta gabalos… Rietumvalstis ar ukraiņu asinīm vada karu pret Krieviju nabaga Ukrainā… No ģeopolitiskā viedokļa raugoties, Rietumvalstis nav atradušas kopīgu risinājumu. Amerika visā šajā situācijā spēlē pirmo vijoli…”.
Neraugoties uz šādu retoriku, Vaitkus noraida politisko oponentu viņam piešķirto prokrieviskā kandidāta birku
un apgalvo, ka viņš ir prolietuviski noskaņots.
Demokrātu “Par Lietuvu” priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) šonedēļ sacīja, ka vairāki prezidenta amata kandidāti ir uzskatāmi par prokremliski noskaņotiem.
“Mums ir vairāki izteikti prokremliski un proputiniski kandidāti. Ja paskatāmies uz reitingiem, redzam, ka daži procenti sabiedrības atbalsta šādus aktierus un ir skaidrs, ka augsne Kremļa aktieriem Lietuvā ir bagātīga, lai tie varētu attīstīties un viņiem būtu iespēja vervēt cilvēkus, kuri, iespējams, sadarbosies un sniegs informāciju mūsu naidīgajam kaimiņam,” teica Skvernelis.
Viņš piebilda: “Mēs redzam, ka ir gana daudz tādu cilvēku, kas ar ziediem sagaidītu Krievijas tankus Lietuvā,
un viņus pārstāv politiķi, kas vēl nesen bija Seimā.”
Tomēr ironiskā kārtā tieši demokrātiskās savienības “Par Lietuvu” prezidenta amata kandidāts Ģiedrims Jeglinsks (Giedrimas Jeglinskas), šķiet, ir iekritis pret Lietuvu vērstu propagandistu slazdā.
Pēc oficiāla uzaicinājuma sniegt interviju Krievijas opozīcijas ziņu portālam “Meduza” viņa intervija pavisam negaidīti tika ievietota Baltkrievijas propagandistu kanālā ar, kā viņš pats to dēvē, “visādiem bērnišķīga stāstījuma izgreznojumiem”.
“Es par to brīdinu visus kandidātus, politiķus un sabiedrībā pazīstamus cilvēkus… Šķiet, ka propagandisti uztraucas par stipru un drošu valsti, par kuru mums vairāk nekā jebkad jābūt gataviem cīnīties. Esmu mierīgs par intervijas saturu, bet, atklāti sakot, ir nepatīkami nonākt šādā situācijā. Mans padoms visiem kolēģiem ir šāds: ļoti atbildīgi izvērtējiet, vai ir vērts sniegt komentārus pat “opozīcijas” kanālos,” Jeglinsks vērsās pie sociālo tīklu lietotājiem, lai remdētu savu izsmieklu sociālajos tīklos.
Krievija nav mēģinājusi ietekmēt Lietuvas 2019.gada prezidenta vēlēšanu iznākumu,
apgalvo Lietuvas izlūkdienesti. Tomēr Maskava veica apmelojošas kampaņas un centās, lai pašvaldību vēlēšanās uzvarētu tai lojāli politiķi, pirms pieciem gadiem norādīja VSD.
Pāris dienas pirms prezidenta vēlēšanām Valsts drošības departaments (VSD) vēl nav brīdinājis par konkrētu Krievijas organizētu iejaukšanos vēlēšanās, taču jau martā aģentūra pauda vispārēju brīdinājumu, aicinot būt piesardzīgiem.
Tomēr, runājot par parlamenta vēlēšanām oktobrī, VSD direktors Darjus Jaunišķis (Darius Jauniškis) ir brīdinājis, ka Krievija varētu mēģināt tajās iejaukties.
“Mēs nevaram izslēgt mēģinājumus iejaukties Seima vēlēšanās,” viņš teica,
norādot, ka līdz šim šādi centieni nav konstatēti.
Pēc viņa domām, Krievijas iespējas iejaukties politisko lēmumu pieņemšanā ir “ierobežotas”, lai gan Maskava “neatsakās no sava mērķa iejaukties Lietuvas iekšpolitiskajos procesos”.
VSD ir arī brīdinājis, ka Ķīnas iejaukšanos šā gada vēlēšanās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī Lietuvā “noteikti nevar izslēgt” sakarā ar Lietuvas atbalstu Taivānai.
Atgādinām, ka aprīļa beigās EP pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un dalībvalstu politisko vadību steidzami un apņēmīgi vērsties pret Krievijas iejaukšanās mēģinājumiem.
Tā paziņoja, ka ir “satriekta” par ticamajiem apgalvojumiem, ka dažiem EP deputātiem ir maksāts par Krievijas propagandas izplatīšanu un ka vairāki deputāti ir piedalījušies prokrieviskā plašsaziņas līdzekļa “Voice of Europe” darbībā.
