Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Ko vajadzētu atbalstīt Lietuvai – Ameriku vai Ukrainu –, lai izbeigtu Krievijas uzsākto karu Ukrainā bez slikta iznākuma Lietuvai? Šo mīklu mēģina atrisināt daudzi Lietuvas politiķi un analītiķi. Tomēr pagaidām Lietuvas atbalsts Ukrainai šķiet nelokāms. Neskatoties uz to, izskan aicinājumi mācīties mierīgi sadzīvot ar kaimiņu Krieviju, valsts ilggadējo ienaidnieci, kas ir radījusi daudz posta.
Lietuvas eiroparlamentārietis Stasis Jakeļūns (Stasys Jakeliūnas) savā “Facebook” ierakstā paziņoja, ka lielākie draudi Lietuvai nav Krievija, bet gan “muļķi, gļēvuļi un blēži”.
“Trīs gadus ilgušais karš Ukrainā (un pirms tam Covid-19 krīze) ir parādījis, ka lielākie draudi mūsu valsts politikā un publiskajā diskursā nāk no muļķiem, gļēvuļiem un blēžiem. Daži nesaprot un neinteresējas par to, kas patiesībā notiek un kāpēc. Citi zina vai nojauš patiesību, bet bailēs klusē. Trešā grupa izplata bailes, naidu un propagandu, gūstot peļņu no draudu eskalācijas. Vai mēs turpināsim šādi dzīvot?” viņš norādīja savā ierakstā.
Tomēr vairākums joprojām tam nepiekrīt.
Neatkarīgās Lietuvas pirmais aizsardzības ministrs Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius) BNN sacīja, ka situācija, kas izveidojusies pēc ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) priekšlikumiem, kuru mērķis ir atrisināt sarežģīto situāciju Ukrainā, un viņa Krievijai draudzīgā retorika ir diezgan satraucoša Baltijas valstu drošībai.
“Faktiski pirmo reizi gandrīz 35 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas mūsu drošības situācija atkal ir nestabila,” sacīja Butkevičs.
Viņš uzskata, ka šajā jaunajā kontekstā drošības situācijas stiprināšana ir lielā mērā atkarīga no Baltijas valstīm un Lietuvas.
“Mēs joprojām daudz ko varam kontrolēt, un mums ir izveidojušās ļoti spēcīgas drošības un militārās partnerattiecības, kas tagad ir ļoti svarīgi,” viņš piebilda.
Attiecībā uz jautājumu, ko – Ameriku vai Ukrainu – Lietuvai vajadzētu atbalstīt, bijušais aizsardzības ministrs sprieda, ka Lietuvai ir jāatbalsta Ukraina – bez šaubām.
“Tas, ka mūsu pašu drošība ir piesaistīta situācijai Ukrainā, joprojām ir ļoti aktuāli,” sacīja Butkevičs.
Vītauta Dižā universitātes politikas zinātņu profesors Laurs Bielinis (Lauras Bielinis) piekrita, ka izmaiņas ASV politikā ir neizbēgamas, un tās cita starpā ir izraisījusi tehnoloģiju attīstība un kultūras pārmaiņas.
“Tas, kas mums jādara, ir jāsaprot, kas noticis, jāpielāgojas jaunajai situācijai un jāizdzīvo,” uzsvēra Bielinis.
Viņš uzskata, ka Lietuvai “nepārprotami” jābūt Ukrainas pusē līdz pat galam.
“Mums ir jāturpina sniegt Ukrainai atbalstu. Amerikai ir jābūt kopā ar Eiropu un arī ar mums, nevis mums kopā ar Ameriku – konsekventi un atbildīgi. Tas, ko mēs tagad dzirdam no Amerikas, kaitē mūsu interesēm un, esmu pārliecināts, arī Amerikas ilgtermiņa interesēm,” sacīja analītiķis.
“Tāpat kā viss politikā, pārmaiņas ir īslaicīgas. Esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu Amerikas sabiedrība un augstākā līmeņa lēmumu pieņēmēji attapsies un mēs pieredzēsim mūsu transatlantisko attiecību normalizēšanos,” piebilda Bielinis.
Atgādinām, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir uzsācis tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai rastu risinājumu Ukrainā notiekošajam konfliktam.
ASV uzsver, ka Eiropas valstīm būtu jāuzņemas nozīmīgākā loma drošības garantiju sniegšanā Ukrainai.
Ierosinātā ekonomiskā vienošanās paredz piešķirt ASV piekļuvi Ukrainas derīgajiem izrakteņiem, kas ir ļoti svarīgi dažādām tehnoloģijām.
Tomēr daudzi Lietuvā uz ASV ekonomisko vienošanos ar Ukrainu raugās negatīvi.
Viļņā bāzētā Ģeopolitikas un drošības pētījumu centra direktors Lins Kojala (Linas Kojala) savā “Facebook” ierakstā norādīja, ka ASV nav apņēmusies Ukrainas atjaunošanas fondā ieguldīt konkrētu summu.
“Nav nekādu konkrētu ASV saistību drošības jomā, ko Kijiva bija lūgusi. Tomēr to nozīme lielā mērā ir simboliska; ir grūti apgalvot, ka ASV saistības drošības jautājumā būtu ticamākas tikai tāpēc, ka tās iekļautas komerciālā fonda līgumā. Kamēr netiks panākta papildu, detalizēta vienošanās par fonda darbību, daudzi svarīgi un sarežģīti jautājumi paliks neatbildēti,” sacīja Kojala.
Tramps, visticamāk, prezentēs to kā labāko vienošanos pasaules vēsturē, un lielai daļai viņa auditorijas ar šādu vēstījumu pietiks, uzsver analītiķis.
Šie priekšlikumi ir ASV ārpolitikas stratēģijas maiņa, kuras mērķis ir līdzsvarot atbalstu Ukrainai ar plašākiem ģeopolitiskiem apsvērumiem un pašmāju interesēm.
Baltijas valstis, tostarp Lietuva, ir paudušas nopietnas bažas par Trampa pieeju Ukrainas konflikta risināšanai.
To bažas ir saistītas ar vairākiem galvenajiem jautājumiem.
Trampa tiešās sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, izslēdzot Ukrainu un Eiropas sabiedrotos, ir izraisījušas Baltijas valstu vadītāju īpašu satraukumu. Valstis bažījas, ka ieinteresēto reģionālo pušu nostumšana malā varētu novest pie vienošanās, kas apdraudētu to drošības intereses.
Bažas ir izraisījuši arī ASV amatpersonu paziņojumi, kuros ierosināts, ka Ukrainas robežu atjaunošana, kādas tās bija pirms 2014.gada, ir “nereālistiska”, kā arī tikušas samazinātas Ukrainas izredzes kļūt par NATO dalībvalsti.
Pastāv bažas, ka priekšlaicīgs pamiers varētu ļaut Krievijai pārgrupēties un radīt jaunus draudus ne tikai Ukrainai, bet arī NATO kaimiņvalstīm, tostarp Baltijas valstīm. Baltijas valstis, kas savā aizsardzībā lielā mērā paļaujas uz NATO un ASV atbalstu, ir nobažījušās par iespējamo šo drošības garantiju vājināšanos.
Svarīgākais ir tas, ka Trampa administrācijas pāreja uz vienpusēju lēmumu pieņemšanu un tuvināšanos Krievijai ir radījusi spriedzi starp sabiedrotajiem.
Pašlaik notiek diskusijas par ASV apņemšanos aizsargāt Eiropu, un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) uzskata, ka ir nepieciešams izveidot aizsardzības aliansi starp Baltijas jūras reģiona valstīm.
Pēc viņa domām šai organizācijai nevajadzētu konkurēt ar NATO, bet Eiropai ir vajadzīgs plāns B.
“Mēs nedrīkstam lolot ilūzijas. NATO kā kolektīvās drošības garants ir būtisks faktors. Taču mēs nevaram ignorēt iespēju, ka tā varētu nedarboties tā, kā paredzēts. Tāpēc mums ir jābūt plānam B un pat plānam C,” šīs nedēļas sākumā žurnālistiem Seimā sacīja Skvernelis, ziņo portāls “Delfi.lt”.
“Runājot par citiem plāniem, es uzskatu, ka valstīm ap Baltijas jūru būtu nepieciešama aizsardzības pasākumu alternatīva, kas nekonkurētu ar NATO. Ja radīsies situācija, kad kāds bloķēs vai vilcināsies iejaukties, reģionāla aizsardzības alianse būtu ļoti svarīga,” viņš piebilda.
Politiķis arī uzsvēra, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko kontekstu, Eiropai ir vajadzīgs spēcīgs līderis.
Kā potenciālo kandidātu viņš minēja Vācijas konservatīvās partijas līderi Frīdrihu Mercu (Friedrich Merz), kura partija uzvarēja nesenajās valsts vēlēšanās.
“Šodien Eiropai ir jāatrod līderis, kas spēj demonstrēt patiesu vadību. Tas, kas notiek Eiropā, ir mūsu atbildība. Diemžēl mēs vēl neesam atraduši nevienu, kas spētu apvienot valstis un piedāvāt konkrētus risinājumus. Tiek rīkotas daudzas tikšanās, vakariņas un diskusijas, bet lēmumu nav. Varbūt nākamais Vācijas kanclers varētu būt tas līderis, kurš eiropiešiem pateiks, ka viņiem pašiem pirmām kārtām jāuzņemas atbildība par savām lietām,” paziņoja Skvernelis, ziņo “Delfi.lt”.
Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene (Dovilė Šakalienė), 25.februārī uzstājoties Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē, noraidīja ideju, ka Eiropa varētu attīstīt neatkarīgas militārās spējas, lai aizstātu NATO, kā “ģeopolitiski nereālu”.
“Pat ja mūsu transatlantiskā ģimene dažkārt šķiet disfunkcionāla, šķiršanās nav risinājums. Mums nav nekā, ar ko aizstāt amerikāņus – un mums tas arī nav vajadzīgs,” viņa paziņoja.
Paneļdiskusijā “Kurp ved karš?” Šakaliene uzsvēra, ka Eiropas drošība joprojām ir cieši saistīta ar tās aliansi ar ASV. Taču viņa uzsvēra, ka Eiropas spēja investēt aizsardzībā, stiprināt savu aizsardzības rūpniecību un sadarboties ar Ukrainu būs izšķiroša, lai sniegtu efektīvu atbalstu gan tagad, gan nākotnē.
Tomēr daži uzslavē Trampu un viņa priekšlikumus Ukrainas jautājumā.
Piemēram, Lietuvas bijušais parlamenta deputāts Daiņus Ķepenis (Dainius Kepenis) BNN sacīja, ka viņš ir “sajūsmā”, redzot Trampu atkal Baltajā namā.
“Viņš ienes politikā veselo saprātu. Viņš atgriežas pie pīlāriem, uz kuriem ir būvēta cilvēce – stipras ģimenes, stipras kopienas un stipras valstis. ASV un Krievijas attiecību atkusnis nāks par labu visiem, un, manuprāt, šis laiks atgādina atkusni, ko uzsāka padomju līderi – Ņikita Hruščovs piecdesmitajos un sešdesmitajos gados un Mihails Gorbačovs astoņdesmito gadu beigās,” BNN uzsvēra Ķepenis, piebilstot, ka Lietuvai jānostājas ASV pusē, nevis to pusē, ko viņš sauc par kara kurinātājiem.
