Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas Valsts aizsardzības padome (VGT), kurā ietilpst valsts augstākā politiskā un militārā vadība, ir apņēmusies ievērojami palielināt militāros izdevumus. Nākamo piecu gadu laikā valdība plāno novirzīt aizsardzībai 5-6% no IKP, kas ir straujš kāpums salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni – aptuveni 3,2% no IKP. Bet vai tas ir iespējams?
“Iespējams, tas ir īstenojams, bet uz kā rēķina? Vai tas notiks uz veselības, izglītības un sociālās drošības rēķina?
Svarīgākais ir tas, ka es neesmu dzirdējis, kas tieši tiks darīts ar šo naudu. Un vai šie pieci procenti ievērojami palielinās mūsu aizsardzību?” Lietuvas uzņēmējs un ekonomists Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) sacīja BNN.
Šā gada valsts budžetā aizsardzībai sākotnēji bija paredzēti aptuveni 2,5 miljardi eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā 3% no IKP. Tomēr jaunā valdība ir palielinājusi 2025.gada aizņemšanās limitu par 800 miljoniem eiro, kas varētu palielināt militāros izdevumus līdz 4% no IKP.
“Neviena cita Eiropas valsts, izņemot Poliju, nepiešķir tik lielu finansējumu savai aizsardzībai. Tik daudz līdzekļu piešķir tikai kara laika valstis, un garantijas, ka mēs varēsim pienācīgi sevi aizsargāt, ja radīsies neparedzēta situācija, ir, maigi izsakoties, neskaidras,” uzsvēra Besagirsks.
Aizsardzības amatpersonas lēš, ka pie pašreizējā finansējuma līmeņa Lietuvas militārā divīzija pilnu operatīvo jaudu sasniegtu laika periodā no 2036.-2040.gadam, nevis plānotajā 2030.gadā.
Nausēda jau iepriekš ir norādījis, ka, lai šis grafiks īstenotos ātrāk, aizsardzības finansējumam būtu nepieciešami papildu 10-14 miljardi eiro, kas pārsniedz jau paredzēto finansējumu.
“Es baidos, ka apņemšanās atvēlēt 5% var sagraut mūsu ekonomiku. Tas noteikti būs slogs mūsu cilvēkiem, demotivējot visus, īpaši jauniešus,” prognozē Besagirskas.
Piekrītot tam, pazīstamais Lietuvas analītiķis Ķēstutis Girņus (Kestutis Girnius) apgalvo, ka militāro izdevumu palielināšana būtu “milzīga kļūda”.
“Neskatoties uz mūsu nosacītajiem sasniegumiem, mēs joprojām esam salīdzinoši ne pārāk bagāta valsts ar ierobežotiem resursiem un padziļinātām problēmām sociālajā, izglītības un veselības aprūpes jomā. Ja mēs aizsardzībai atvēlēsim vairāk nekā 3%, zināmā mērā cietīs visas jomas,” Girņus sacīja BNN.
“Atšķirībā no daudziem citiem esmu pārliecināts, ka Krievija mums neuzbruks. Ne tāpēc, ka tā vēl mums labu, bet gan tāpēc, ka tā ir pārāk novājināta kara Ukrainā dēļ. Ja Krievijai gandrīz trīs gadu laikā nav izdevies iekarot Donecku Ukrainā, tā vienkārši nevar atļauties okupēt Varšavu vai Berlīni,” piebilda Girņus.
Pēc viņa vārdiem, aizsardzības budžeta palielināšana līdz 5% vai 6% neizbēgami novestu pie daudzu lietuviešu nonākšanas nabadzībā.
“Ar šo soli Lietuva, protams, cenšas izpatikt ASV prezidentam D. Trampam, taču tas var neizdoties, jo ir daudz citu lietu, kas Trampu drīzāk varētu kaitināt, nekā iepriecināt,” uzsvēra analītiķis.
Prezidents Nausēda ir izslēdzis būtisku nodokļu palielināšanu, lai sasniegtu jaunos izdevumu mērķus, uzstājot, ka papildu finansējums tiks iegūts no aizņēmumiem un budžeta samazinājumiem, nevis lielākiem nodokļiem.
“Es ļoti vēlētos, lai [nodokļi netiktu palielināti], un es domāju, ka mēs noteikti neiesim šo ceļu, – kad lielāks finansējums valsts aizsardzībai ir saistīts ar lielāku nodokļu slogu iedzīvotājiem. No tā mums ir jāizvairās,” viņš norādīja, ziņo “LRT.lt”.
Tomēr finanšu eksperti brīdina, ka šāda pieeja ilgtermiņā var nebūt ilgtspējīga.
Gintars Juškausks (Gintaras Juškauskas), “Mokesčių Sufleris” (“Nodokļu veicinātājs”) nodokļu eksperts, apgalvo, ka aizņemšanās neizbēgami novedīs pie nodokļu palielināšanas.
“Valdībai, kas paziņo “mēs aizņemsimies”, vajadzētu arī ziņot “mēs palielināsim nodokļus”. Jautājums, protams, ir par to, vai šī valdība paaugstinās nodokļus, jo valsts parāds kaut kādā veidā ir jāatmaksā. Vienkārši nav cita veida, ilgtspējīga veida, kā atmaksāt aizdevumus, kā vien nepalielinot nodokļus,” viņš sacīja LRT.
Bijušais finanšu ministrs Viļus Šapoka (Vilius Šapoka) tam piekrīt, sakot, ka gaidīt, ka Eiropas Savienība (ES) segs Lietuvas aizsardzības rēķinus, ir nereāli.
”Neizliksimies, ka tas būtu jāsedz kādam citam – Eiropas Savienībai vai tikai bagātajiem, vai tikai uzņēmējiem. Tas ir kopīgs mērķis, un tāpēc ir svarīgs ikviena ieguldījums un iesaistīšanās. Tāpēc ir jāizmanto horizontālie nodokļi: PVN, piesārņojuma nodokļi, varētu apsvērt cukura nodokli,” sacīja Šapoka, kurš tagad ir stratēģiskās vadības partneris biznesa konsultāciju uzņēmumā “Insynergy4”, ziņo “LRT.lt”.
Lai nodrošinātu vairāk līdzekļu, Nausēda cenšas ierosināt likumdošanas grozījumus, lai palielinātu peļņas daļu, ko Lietuvas Banka pārskaita valsts budžetā.
Tika panākta vienošanās sagatavot grozījumus Lietuvas Bankas likumā un koriģēt formulu, pēc kuras aprēķina Lietuvas Bankas peļņas iemaksu valsts budžetā. Tomēr precīzi skaitļi vēl ir jāprecizē.
Kādi ir citi iespējamie aizsardzības finansējuma avoti?
Tā kā Lietuvas oficiālās rezerves aktīvi pārsniedz septiņus miljardus eiro, no kuriem gandrīz pusi veido parāda vērtspapīri, Nausēda ir ierosinājis izmantot šīs rezerves aizsardzības finansēšanai.
Viena no apsvērtajām idejām ir ļaut iedzīvotājiem daļu no saviem uzkrājumiem glabāt īpašos valdības atbalstītajos kontos, kas paliktu pieejami, bet veicinātu valsts aizsardzību.
Pastāv arī priekšlikumi pilnvarot Valsts nodokļu inspekciju iekasēt vairāk nesamaksāto nodokļu.
Tāpat Lietuvas valdība vēlas vienoties ar Eiropas Komisiju par izņēmumu, lai varētu pārsniegt Māstrihtas līgumā noteikto budžeta deficīta ierobežojumu – 3% no IKP.
Finanšu ministrs Rimants Šadžus (Rimantas Šadžius) atzina, ka Lietuva riskē, ja pārsniedzot šo limitu, taču apgalvo, ka ar ieņēmumiem saistītie pasākumi nākotnē varētu kompensēt pagaidu deficītu.
Lietuvas vērienīgā aizsardzības izdevumu plāna mērķis ir stiprināt valsts drošību un paātrināt militāro gatavību, taču tas rada nopietnus ekonomiskus un finansiālus jautājumus.
Lai gan valdība ir apņēmusies izvairīties no nodokļu palielināšanas, eksperti brīdina, ka aizņemšanās vien nav ilgtspējīga. Tuvākie mēneši noteiks, vai alternatīvas finansēšanas stratēģijas, sarunas ar ES un ieguldījumi aizsardzības nozarē spēs pārvarēt šo plaisu, neradot ilgtermiņa finansiālu spriedzi.
