Raugoties uz joprojām nebeigušos “kašķi” Rīgas domē, rodas pat iespaids, vai tur nav nepieciešama ārēja iejaukšanās, kas uzspiestu domniekiem stabila vairākuma ātrāku izveidi. Tādas administratīvās “sviras” it kā būtu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Māra Sprindžuka (AS) rokās.
Taču viņam šāda misija šķiet pilnīgi nevēlama: paši tikšot galā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) politiskais vadītājs patlaban Rātsnamā notiekošajā neko traģisku nesaredz. Viņš, pats bijis ilggadējs Ādažu novada vadītājs, joprojām uzskata par neloģiskām savas tiesības iejaukties vietvaras darbā.
Kā jūs, valsts nozīmēts pašvaldību uzraugs, vērtējat Rīgas domes patlaban pussabrukušā vairākuma ķildas? Jūs tās satrauc, apgrūtina vai varbūt uzjautrina?
– Tā ir normāla situācija, demokrātisks process: koalīcija ir saplēsusies un publiskajā telpā apmainījusies ar apvainojumiem, kritis domes priekšsēdētājs. Vakar, zinot, ka mums būs šī saruna, sazvanījos ar [RD priekšsēdētāja pienākumus pildošo Vilni] Ķirsi, un secinājām, ka likums dod divus mēnešus laika spēkiem, kuri ir pārstāvēti domē, saprast: vai tie var, nevar ievēlēt sev jaunu priekšsēdētāju – tādejādi izveidojot jaunu vairākumu vai saglabājot veco.
Domē ir jāatrod spēks savstarpēji vienoties. Teorētiski ir arī iespējams, ka – mēs papētījām likumu – domnieki var arī nevienoties un mierīgi dzīvot tālāk ar priekšsēdētāja vietnieku, kurš vada domes sēdes. Deputāti tad spēj sanākt kopā un pieņemt lēmumus, tādējādi savas pilnvaras “aizvelkot” līdz pat nākamajām vēlēšanām [kas notiks 2025.gada, visticamāk, jūnijā]. Tas viss ir teorētiski, bet likums tādu iespēju paredz.
Vai “teorētiski” nozīmē, ka praksē tas nedarbosies? Vai tikai to, ka šī iespēja vēl nav pārbaudīta praksē?
– Te vairāk jāskatās no tīri psiholoģiska viedokļa: deputāti arī ir tikai cilvēki. Ja es pareizi saprotu, tad šobrīd noskaņojums Rātsnamā nav tāds, ka visi deputāti gribētu ļoti tikt vaļā no sava “nemīlētā” darba Rīgas domē un gatavoties ārkārtas vēlēšanām. Vai arī – strādāt tādā modelī, kurā VARAM ieceļ pašvaldībai savu pārstāvi.
Kā sapratu no Ķirša teiktā, tādu vēlmju tur nav. Drīzāka ir varbūtība, ka tie, kuri saplēsās, mēģina runāt savā starpā.
Ja nesanāk, tad kāds ir jāpiepulcē klāt.
Ķirsis man minēja: viņš vēl joprojām pieļauj scenāriju, ka tie paši kas sarunāja, kas gāza un denuciēja, var atsaukt sarunāto un piedot to viens otram – mēģinot salāpīt to pašu koalīciju, kas bija līdz šim.
Man te ir jānoprecizē: vai jūs un domes priekšsēdētāja pienākumu pildītājs esat domubiedri? Vai arī Ķirsis jums atskaitās kā ministram?
– Nē, līdz šim esmu ar viņu – un Mārtiņu Staķi – runājis vien gada sākumā, kad bija Rīgas teritoriālais plānojums jāglābj. Kā jau teicu, zvanīju viņam, lai varētu jums kaut ko vairāk pateikt, nevis “runātu no vēdera”. Nē, man Rīgas domē baigās spiegu armijas nav!
Kā ministrs jūs varat kaut kā domē pārstāvētās partijas un politiķus virzīt uz valstiski lietderīgu risinājumu?
– Es mēģinu uz tur notiekošo skatīties nepolitiski. Arī mana partija [Apvienoto sarakstu līdzveidojošā Latvijas Reģionu apvienība] ir pārstāvēta Rīgas domē un koalīcijā, kura tagad jūk laukā. Mēģinu no tā visa distancēties.
Esmu jau teicis, ka šī VARAM un ministra lielā loma pašvaldību lietās ir neloģiska – tā būtu likumā jālabo. Pašvaldību lietu ministrs arī ir politisks ministrs, viņam var rasties visās kārības, angažētības. Tas, manuprāt, jau ir piedzīvots, kad Rīgai apturēja plānojumu.
Kas man pašam, distancējoties no politikas, liekas pareizāk: ja deputāti domē tiek galā, VARAM iejaukšanās līdz septembrim – tad paies divi mēneši, kopš Staķis 3.jūlijā atkāpās no amata – ir lieka. Tāpat arī, ja pēc tam domnieki sanāk uz sēdēm un pieņem lēmumus – lai “demokrātija pati sevi vada”.
Man un ministrijai tur nAV JāIejaucas, “sēžam beigti”!
Tāpat arī otrādi – ja nevar sasaukt domes sēdes, tām nav kvoruma, apdraudēta budžeta pieņemšana vai nevar pieņemt citus svarīgus lēmumus, tad VARAM ir jāiesaistās. Ja ir pavisam slikti un dome ir pilnīgi rīcības nespējīga, likums paredz mums tiesības likt savu pārstāvi vadīt pašvaldību. Tāda situācija jau bija Ķekavas novadā, arī Rīgā [kad 2019.gada decembrī tika atlaists iepriekšējais domes sasaukums] – taču vismaz pagaidām šādas krīzes Rātsnamā nav.
Mēs paši, VARAM, ratiem pa priekšu neskriesim, domē notiekošo neeskalēsim. Būtībā varbūt esam bažīgi, vērojot tur notiekošo, bet ceram, ka viņiem pašiem veiksies.
Jau stājoties amatā, jūs kā pārmērīgas kritizējāt sava amata tiesības iejaukties pašvaldību lēmumos. Vai esat pats jau aizvadītajos septiņos ministrēšanas mēnešos kaut ko darījis to ierobežošanas labad?
– Atbildēšu plašāk. Ir stājies spēkā Pašvaldību likums, ko sagavoja vecā valdība – tas ir relatīvi jauns, un šī nav vienīgā norma, kas rada problēmas un pretrunas. Mēs, VARAM, labojam visu, kas ir identificēts, lai tad Saeimai iesniegtu likuma grozījuma projektu.
Es tiešām gribētu precizēt šādas ministra tiesības. Sašaurināt tās, kā vairumā Eiropas valstu, lai ministrija nevar atcelt domju pieņemtus saistošos noteikumus. Vai nu to dara likumdevējs politiskā procesā, vai arī tiesa, kurā ir pušu sacensība, katram uzrādot savus argumentus un tiesnesim izlemjot, kam taisnība.
Lasiet arī: Bijušajiem Rīgas domes koalīcijas partneriem atšķirīgs redzējums, kuram pienāktos mēra amats
