Šodien daudzi atzīst, ka mums Baltijā ir bijusi taisnība, brīdinot par Krievijas virzību uz militārismu un autokrātiju, kā arī par tās imperiālistiskajiem mērķiem. Krievijas imperiālismam ir dziļas saknes. Tas radās jau pirms Vladimira Putina un, visticamāk, pārdzīvos viņu. Tā nav “neārstējama” pārliecība. Tā ir piesardzība,” viedokļrakstā “The Economist” saka Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
“Mūsu svarīgākais vēstījums ir tas, ka Krievija nav tikai Ukrainas problēma. Tā ir sistēmisks drauds starptautiskajai kārtībai. Putina ambīcijas sniedzas tālu pāri Ukrainas robežām. Viņš sapņo par ietekmes sfērām un dominanci ārpus Krievijas robežām. Viņš cenšas sašķelt Ameriku un Eiropu, lai sadalītu NATO. Viņš padziļina bezlimita partnerattiecības ar Ķīnu. Viņš cieši sadarbojas ar tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja, un ar sava Āfrikas korpusa starpniecību nežēlīgi ekspluatē Āfrikas dabas resursus,” norāda Latvijas ārlietu ministre.
“Nekas neliecina, ka Krievija būtu gatava mieram Ukrainā. Neraugoties uz to, ka Putina “trīs dienu kampaņa” pārvērtās trīs gadu katastrofā, viņa kara mašīna joprojām darbojas. Jebkurš vājums tikai iedrošina Putinu turpināt agresiju un pie sarunu galda meklēt to, ko viņam nav izdevies panākt kaujas laukā,” “The Economist” saka Baiba Braže, norādot, ka Krievija turpina un pat pastiprina savu raķešu un dronu uzbrukumu civiliem mērķiem Ukrainas pilsētās, kas var vēl vairāk pastiprināties pēc Ukrainas spīdošās, sarežģītās dronu operācijas dziļi Krievijas teritorijā pagājušās nedēļas nogalē. Kremlis pastiprina arī nekonvencionālos uzbrukumus Eiropas valstīm, tostarp kiberuzbrukumus, dezinformācijas operācijas, kritiskās infrastruktūras sabotāžu un iejaukšanos vēlēšanās.
Latvijas ārlietu ministre “The Economist” raksta, ka uz šī fona Latvija saskata skaidru ceļu uz ilgstošu mieru Ukrainā, kas balstās uz trim pīlāriem:
mūsu valsts un NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanu, Krievijas karadarbības spēju vājināšanu un Ukrainas spēju aizsargāties diplomātiski, militāri un ekonomiski uzturēšana.
“Ir strauji jākāpina ieguldījumi atturēšanā un aizsardzības spējās. NATO sabiedrotajiem jācenšas palielināt aizsardzības izdevumus un ar aizsardzību saistītos tēriņuslīdz 5 % no IKP. Mums jākoncentrējas uz militāro, izlūkošanas un iekšējās drošības resursu saskaņošanu, lai reaģētu uz Krievijas nekonvencionālajiem uzbrukumiem, pārvarot nesaskaņas transatlantiskajās attiecībās un panākot pilnīgu Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību no Krievijas,” uzsver Baiba Braže.
Viņa norāda, ka vienīgais reālais ceļš uz mieru ir maksimāla spiediena pieeja. “Mums jāatņem Kremlim ienākumi, piemērojot tarifus enerģijas importam, finanšu ierobežojumus un samazinot naftas cenu. Tā ir reālistiska pieeja, jo, kamēr Krieviju pārvaldīs šis režīms, tā būs vērsta uz karu. Krievija nepārprotami bruņojas un gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Rietumiem, un mums ir attiecīgi jāsagatavojas.”
Paturot prātā šīs atziņas, mums reizi par visām reizēm jāatsakās no ilūzijām par détente jeb mieru, kas panākts caur piekāpšanos, raksta “The Economist”.
Lasiet arī: Krievija miera sarunās ar Ukrainu izvirza bargus nosacījumus
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!