Lai palīdzētu Ukrainai, svarīgi ir turpināt sniegt militāro atbalstu, kā arī mazināt iespējas Krievijai tikt pie kara vešanas resursiem, šodien Rīgā notiekošajā Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmē sacīja Apvienotās Karalistes premjerministrs Riši Sunaks (Rishi Sunak).
Politiķis uzsvēra, ka Ukrainas tautas parādītās apņēmības dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāk saprast, ka nespēj uzvarēt karalaukā, tāpēc viņš eskalē konfliktu, nesot šausmīgas sekas ukraiņiem. Britu premjers paziņoja, ka pirmā prioritāte ir vairāk sniegt militāro atbalstu Ukrainai, tajā skaitā nodrošināt vairāk aizsardzības sistēmu, artilēriju un bruņutransportu.
Apvienotā Karaliste ir apņēmusies nākamgad sniegt tikpat lielu vai lielāku palīdzību Ukrainai kā šogad.
Tās apjoms ir 2,3 miljardi mārciņu (2,64 miljardi eiro).
Atsaucoties uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekš pausto, Sunaks uzsvēra, ka nekāda Krievijas vienpusēja prasība pēc pamiera nav vērā ņemama, jo tas būtu viltus piedāvājums, kas tikai ļautu Krievijai sagatavoties jauniem uzbrukumiem. Kamēr Krievija savus spēku nav atvilkusi no Ukrainas teritorijas, reālas sarunas ar Krieviju nav iespējamas, atzīmēja britu valdības vadītājs.
Tāpat Sunaks uzsvēra, ka ir jāturpina fokusēties centieniem mazināt Krievijas iespējas atjaunot uzbrukumiem nepieciešamos resursus. Tas nozīmē mazināt vēl palikušo starptautisko atbalstu Krievijas pieejai piegādēm no citām valstīm, tajā skaitā mazinot iespēju Irānai veikt dronu piegādes Krievijai, kas tiek izmantoti uzbrukumiem Ukrainai. Arī ekonomiskajā jomā Krievijai ir jājūt sekas par tās īstenoto karu Ukrainā, pauda politiķis.
«Mūsu kopējā apņemšanās ir skaidra: Ukrainas drošība ir mūsu drošība,» uzsvēra Sunaks.
Kā ziņots, Apvienoto reaģēšanas spēku valstu sanāksmē piedalās Kariņš, Sunaks, Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans-Jensens (Jakob Ellemann-Jensen), Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas), Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira (Katrín Jakobsdóttir), Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna (Kajsa Ollongren), Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre (Jonas Gahr Støre), Somijas prezidents Sauli Vaineme Nīniste (Sauli Väinämö Niinistö) un Zviedrijas premjeministrs Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson).
Sanāksmē tiek pārrunāts Krievijas agresīvais karš Ukrainā un no tā izrietošās izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos – īpaši pievēršoties valstu sadarbībai tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai tās cīņā pret agresoru un pasākumiem reģionālās drošības vides uzlabošanai.
Lasiet arī: Riši Sunaks kļūst par Lielbritānijas premjerministru