Novērojams būtisks Latvijas sabiedrības pārliecības kritums par valdības, Saeimas, pašvaldību un politisko partiju spēju risināt sabiedrībai būtiskus jautājumus, liecina ceturtais “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas – USG 2026” mērījums, kuru veic stratēģiskās, mārketinga komunikācijas un interešu pārstāvības grupa “VA Communications” un “VA Government Rud Pedersen Latvia”. Vienlaikus aptaujāto domas par NATO un mediju spējām nav mainījušās.
Ja 2022. gadā valdības spējām risināt sabiedrībai būtiskus jautājumus uzticējās 73%, šobrīd tie ir tikai 54% iedzīvotāju. Savukārt, Saeimas spējām uzticas 52% iedzīvotāju (–19% kopš 2022. gada), pašvaldību spējām – arī 52% (–10% kopš 2022. gada), bet politiskās partijas piedzīvojušas lielāko iedzīvotāju pārliecības kritumu – 38% (–29% kopš 2022. gada).
“2022. gadā sabiedrības uzticēšanās valdībai bija augsta drošības konteksta dēļ, Krievijai uzsākot pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai. Pašreizējais pārliecības kritums lielā mērā saistāms ar neattaisnotām sabiedrības gaidām attiecībā uz valdības un Saeimas darbu, kas sabiedrības uztverē ir cieši saistīts. Pašvaldību vērtējuma kritumu ietekmējusi administratīvi teritoriālā reforma – administratīvie centri ir kļuvuši tālāki no iedzīvotājiem un viņu ikdienas vajadzībām. Savukārt politisko partiju vērtējumu – līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē – ietekmējis aizvien polarizētāks un radikalizētāks politiskais diskurss, faktiski samazinot Saeimas un arī valdības darba efektivitāti,” skaidro Vladlens Kovaļevs, “VA Government Rud Pedersen Latvia” vadošais partneris.
Vienīgās organizācijas, par kurām viedoklis nav mainījies kopš iepriekšējā mērījuma 2022. gadā, ir NATO (50%) un mediji (46% (–1 % kopš 2022. gada).
Vērtējums krities arī par Latvijas (42% (–7 % kopš 2022. gada)) un ārvalstu (29% (–4 % kopš 2022. gada)) uzņēmumu spēju risināt sabiedrībā aktuālos jautājumus.
“Tas ir arī paaudžu jautājums – jaunākās paaudzes ir pozitīvāk noskaņotas pret politiskajām institūcijām un partijām. Galvaspilsētas un lauku iedzīvotāji retāk uzskata, ka pašvaldība spēj risināt problēmas, savukārt lielajās pilsētās dzīvojošie šo spēju vērtē augstāk,” uzsver V. Kovaļevs.
Pārliecības kritums vērojams arī attiecībā uz citu vietējo un starptautisko organizāciju spēju risināt sabiedrībai aktuālus jautājumus – par zinātnieku un zinātnisko institūciju spējām pārliecināti 55% (–5% kopš 2022. gada), starptautisko organizāciju – 48% (–7% kopš 2022. gada) un nevalstisko organizāciju – 39% (–8% kopš 2022. gada).
Lasiet arī:
VIDEO | “Tu esi lezbe?” – Niks Endziņš apsūdz Sindiju Bokāni neuzticībā
Trīs zodiaka zīmes izlauzīsies no tumsas un atradīs ilgi gaidīto laimi, sola astrologi
Zelenskis nosauc valstis, kurās viņš atsakās tikties ar Putinu
Latvijā pieaug respiratori sincitiālā vīrusa izplatība; īpaši apdraudēti zīdaiņi
Duncis mugurā – viena no Kremļa sabiedrotajām valstīm atsakās no krievu valodas