Miljardiera Īlona Maska (Elon Musk) jaunuzņēmuma “xAI” čatbota Groka ģenerētie antisemītiskie izteikumi mudina Eiropas likumdevējus stingrāk pievērsties mākslīgā intelekta regulējumam, vēsta portāls “Politico”.
Maska uzņēmuma čatbots izsaucis asu reakciju pēc tam, kad uz uzdotajiem jautājumiem par to, kas vislabāk varētu tikt galā ar iespējamu baltādaino diskrimināciju, sāka atbildēt ar nacistiskās Vācijas līderi Ādolfu Hitleru slavinošiem tekstiem. Eiropas Savienības likumdevēji to saredzējuši kā iespēju pieprasīt konkrētus noteikumus vissarežģītākajiem mākslīgā intelekta modeļiem – tādiem kā Groks. Tāpat ES uzmanības lokā atkal nonākusi mikroblogošanas platforma “X”, kuras darbība tiek izmeklēta saistībā ar bloka mediju likumdošanas pārkāpumiem. Itālijas eiroparlamentārietis Brando Benife (Brando Benifei) sacīja, ka starpgadījums ar Groku izgaismo reālus riskus, kuru novēršanai veidota ES likumdošana mākslīgā intelekta lietošanai.
“xAI” steidzīgi dzēsa “nepiedienīgos ierakstus” un 9.jūlijā paziņoja, ka ir veikusi attiecīgās darbības, lai neļautu Grokam publicēt ierakstus, kas satur naida runu, bet nepaskaidroja sīkāk, kas tieši darīts.
ES vadlīnijas būs brīvprātīgi lietojams rīks, kas paredzēts plašpielietojuma mākslīgā intelekta programmatūrām, piemēram, “Open AI”, “Google” un “xAI” čatbotiem.
Likumdevēji un iedzīvotāju organizācijas norāda, ka pastāv bažas, ka vadlīnijas būs vājas un nenoteiktas.
ar mēŗki, lai mākslīgā intelekta izstrādātāji tām piekristu.
ES darbu pie MI vadlīnijām sāka 2022.gada nogalē, kad plašākai publikai tika piedāvāts “ChatGPT”. Paredzēts, ka likums, kas skar MI, stāsies spēkā 2.augustā, un tajā aprakstīti noteikumi tādiem uzņēmumiem kā “xAI”. To vidū ir arī noteikumi par datu izpaušanu MI modeļu apmācībai, atbilstība autortiesību likumiem un rīcība dažādu sistēmisku risku novēršanai. Tomēr daudz kas no tā ir saistīts ar brīvprātīgu piekrišanu vadlīnijām, pie kurām Eiropas Komisija strādājusi pēdējo deviņu mēnešu garumā.
9.jūlijā piecu ietekmīgu likumdevēju grupa izteica bažas par to, ka pēdējā brīdī no vadlīnijām svītroti būtiski punkti, piemēram, saistībā ar caurspīdīguma praksi. Likumdevēji norāda, ka Groka darbības ir pierādījums stingru noteikumu nepieciešamībai. Pret to savukārt iebilst tehnoloģiju uzņēmumi un ASV valdība.
Viens no svītrotajiem punktiem tieši saistāms ar starpgadījumu ar “xAI” čatbotu. Jaunākajos vadlīniju labojumos pretlikumīga satura regulēšana traktēta kā kaut kas, ko MI uzņēmumiem būtu jāapsver, nevis obligāti jādara. Tas izraisījis asu pretreakciju. Benife norādīja, ka industrijas nosacījumiem jāpiedāvā skaidras vadlīnijas, kas nodrošinātu, ka MI modeļi tiek lietoti atbildīgi un nepārkāpj demokrātiskās vērtības un pamattiesības.
Lai gan ES nav kopēja likuma, kas noteiktu, kas ir pretlikumīgs saturs, daudzas valstis kriminalizējušas naida runu un jo īpaši antisemītiskus izteicienus.
Lasiet arī: Maska uzņēmuma čatbots izplata antisemītiskus paziņojumus