Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, savukārt dotēto reģionālo autobusu maršruta tīklu nākamgad samazinās par 16%, vienlaikus attīstot komercpārvadājumus, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.
Vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.
Plānots, ka vilcieniem un autobusiem tiks palielināta brauciena maksa starp zonām par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa tiks palielināta par 20 centiem.
Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.
Vilciena biļete maršrutā Rīga-Daugavpils palielināsies par 1,2 eiro – no 8,7 eiro līdz 9,9 eiro, savukārt autobusa biļete maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem – no 10,4 eiro līdz 10,6 eiro, kā arī vilciena biļetes cena maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem – no 8,9 eiro līdz 9,1 eiro.
Plānots, ka izmaiņas tarifos stāsies spēkā no 2026.gada 15.janvāra.
Sabiedriskā transporta padomē aģentūru LETA informēja, ka tarifu izmaiņas ir sabalansētas, lai saglabātu pakalpojumu kvalitāti, garantētu finansiālu ilgtspēju un sinhronizētu cenas ar Baltijas reģiona līmeni. Tarifu korekcijas ir orientētas uz pārvadājumu attālumiem, ņemot vērā reģionu pieejamību.
Padomē uzsver, ka Latvijā ir vienas no zemākajām reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenām Eiropā, kā arī izmaiņas bija nepieciešamas, lai saglabātu pieejamu un kvalitatīvu sabiedriskā transporta pakalpojumu visā Latvijas teritorijā.
Savukārt dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk nekā prognozēts 2025.gadā, lēma Sabiedriskā transporta padome.
Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.
Savukārt prognozētais vilcienu maršruta tīkla apmērs 2026.gadā būs 8,045 miljoni kilometru, kas ir par 630 937 kilometriem jeb 7,3% mazāk nekā 2025.gada prognozētais. Piemēram, maršrutā Rīga-Jelgava līnijā nākamajā gadā pamatā saglabāsies 60 minūšu intervāls, nevis iepriekš plānotās 30 minūtes.
Vienlaikus Autotransporta direkcija (ATD) ir iekļāvusi priekšlikumus par autobusu maršrutiem un reisiem, kuri potenciāli varētu tikt izpildīti uz komerciāliem principiem.
Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētāja Annija Novikova sēdē uzsvēra, ka šī tīkla apmēra prognoze ir paredzēta dotētajiem autobusu reisiem, tomēr ATD būs jānorāda, kāds apmērs “aizies” uz komercmaršrutiem.
Vienlaikus viņa norādīja, ka arī turpmāk plānots attīstīt autotransportu pēc pieprasījuma.
“Tiek meklētas iespējas, vairs neveidojam tik lielu dotēto tīklu, jo pasažieru paradumi ir mainījušies, kā arī plūsmas nav tādas kā agrāk. Protams, neliela daļa reisu tiks slēgta, bet citi risinājumi būs vietā,” uzsvēra Novikova.
ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš skaidroja, ka patlaban šis ir ATD redzējums, un tas nenozīmē, ka 1.janvārī tiks slēgti paredzētie reisi, bet tas būs pakāpenisks process, kā arī komercmaršruti tiks ieviesti pakāpeniski.
Savukārt ATD Sabiedriskā transporta plānošanas nodaļas vadītāja Laura Pavlova piebilda, ka samazinājums ir attiecināms uz dotētajiem, nerentablajiem reisiem, kā arī prognozē potenciāli ir iekļauti reisi, kurus varētu izpildīt uz komerciāliem principiem. “Potenciālie komercmaršrutu reisi tiek vērtēti pēc vislielākās intensitātes, lai tie būtu “pievilcīgi” komercpārvadātājiem,” viņa minēja.
Padome arī uzdeva ATD izstrādāt komercmaršrutu stratēģiju.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) sēdē uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina pieejamība sabiedriskajam transportam, kā arī ir jāturpina saglabāt atlaides bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm un citiem. Tomēr valsts budžeta veidošana ir sarežģīts process, jo pats galvenais uzdevums ir stiprināt aizsardzību, tādēļ ir jāpieņem sabalansēti risinājumi.
Viņš uzsvēra, ka ATD ir jāturpina digitalizācijas pilnveidošanas procesu, lai tiktu iegūti precīzāki dati.
Švinka arī piebilda, ka ir rasts finansējums autotransporta pēc pieprasījuma attīstībai.
ATD iepriekš informēja, ka, ņemot vērā Latvijas valsts budžeta ierobežotās iespējas uz Satiksmes ministrijas (SM) uzdoto, 2026.gadā valsts finansējums reģionālajam sabiedriskajam transportam Latvijā paliks nemainīgs.
Direkcijā atzīmēja, ka padomes pieņemtais lēmums ir sabalansēts starp reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīkla samazinājumu un izmaiņām braukšanas maksā.
ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.