Lietuvas likumdevēji ierosinājuši izmaiņas, kas varētu ievērojami ierobežot citu valstu pilsoņu tiesības piedalīties pašvaldības vēlēšanās; tas pamatots ar pieaugošajiem riskiem drošībai un hibbrīdapdraudējuma paaugstināšanos visā Eiropā.
Iniciatīva raisījusi debates par valsts drošību, demokrātisko līdzdalību un imigrantu integrāciju. Pašreizējā likumdošana ļauj pašvaldības vēlēšanās piedalīties arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un arī trešo valstu pilsoņiem, kam ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Tāpat šie cilvēki var arī kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Tomēr konservatīvie deputāti norādījuši, ka spēkā esošā sistēma padara Lietuvu atšķirīgu no pārējās Baltijas, un rada arvien augošu risku.
Deputāti Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) un Daļa Asanavičūte-Gružauskiene (Dalia Asanavičiūtė-Gružauskienė) no konservatīvās partijas Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) ierosinājuši veikt labojumus konstitūcijā, lai ierobežot balsstiesības līdz to valstu pilsoņiem, kuru vērtības sakrīt ar Lietuvas eiropeisko un transatlantisko ievirzi. Tas nozīmētu ES, NATO, Eiropas Ekonomisko zonu un OECD valstis.
Sagaidāms, ka par potenciālajiem labojumiem tiks runāts parlamenta pavasara sesijā, kas sāksies martā.
Saskaņā ar ierosinājuma virzītāju teikto,
Lietuva pašlaik ir vienīgā Baltijas valsts, kas ļauj pašvaldības vēlēšanās piedalīties trešo valstu pilsoņiem.
Igaunija 2025.gadā izdarīja labojumus konstitūcijā, un pašvaldību vēlēšanās drīkst piedalīties tikai ES valstu pilsoņi, savukārt Latvijā trešo valstu pilsoņiem nav ļauts piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Asanavičūte-Gružauskiene norādīja, ka, pieaugot ārzemnieku skaitam, jautājums no politiska kļūst par stratēģisku. Viņa atsaucās uz Lietuvas Valsts drošības dienesta izvērtējumu, ka Krievija, Baltkrievija un Ķīna aktīvi meklē veidus, kā caur diasporām ietekmēt demokrātiskos procesus citās valstīs.
2026.gada janvārī Lietuvā piedalīties pašvaldību vēlēšanās varētu apmēram 24 500 ārzemnieku, kas ir par trīsarpus tūkstošiem vairāk nekā 2023.gadā, un apmēram puse no šiem vēlētājiem bija Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi. Ja tiks veiktas izmaiņas, apmēram 77% citvalstu vēlētāji zaudēs tiesības piedalīties vēlēšanās. Tas raisījis nepamierinātību no cilvēkiem, kas Lietuvā dzīvo jau ilgstoši. Baltkrievijas pilsonis Oļegs Palangā dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus, un sacīja, ka iniciatīva tiecas atņemt imigrantiem tiesības, ko viņi jau nopelnījuši. Vīrietis sacīja, ka pašvaldības pieņemtie lēmumi ietekmē visu iedzīvotāju ikdienas dzīvi, neatkarīgi no tautības. Viņu interesējot, kā tiek tīrītas ielas, kā funkcionē mēra birojs – Palangā jau desmit gadus esot tas pats mērs un valdot korupcija, bet neviens neko nesakot.
Citi norādīja, ka saprot iniciatīvas būtību un drošības apsvērumi pašlaik ir svarīgāki par integrācijas mērķiem.
Ukrainas žurnāliste Marija Kutņikova (Maria Kutniakova) sacīja, ka bijusi pārsteigta, kad uzzināja – Lietuvā vēlēt drīkst arī trešo valstu pilsoņi. Ukrainā vēlēšanās drīkst piedalīties tikai valsts pilsoņi. Viņa piebilda, ka ņemot vērā kopējo situāciju Eiropā, drošība ir pirmajā vietā.
Dažādi viedokļi izskanējuši arī politiķu vidū. Valsts drošības komisijas priekšsēdētājs, sociāldemokrāts Rimants Sinkevičs (Rimantas Sinkevičius) sacīja, ka atbalsta balsstiesību ierobežošanu līdz pilsoņiem. Viņš uzsvēra, ka, ļaujot kādam balsot, tiek ļauts arī tikt ievēlētam, bet to vajadzētu izvēlēties pilsoņiem. Tāpat politiķis noraidīja ideju, ka ierosinājums vērsts tieši pret krieviem un baltkrieviem, un teica, ka izmaiņas attieksies uz visiem, lai gan uzdeva arī jautājumu, vai ilgtermiņa iedzīvotāji bez pilsonības var tikt uzskatīti par lojāliem valstij.
Juristi brīdinājuši, ka izmaiņu ieviešana būs sarežģīta. Konstitucionālo likumu eksperts Darjus Butvilavičs (Darius Butvilavičius) sacīja, ka pašreizējā sistēma ir ierakst;ita Lietuvas konstitūcijā, kas nozīmē, ka nepieciešams veikt tās labojumus. Tam būtu vajadzīgi divi parlamenta balsojumi ar trīs mēnešu starplaiku, un katrā labojumus jāatbalsta divām trešdaļām deputātu.
Kopš konstitūcijas pieņemšanas 1992.gadā tā labota tikai 15 reizes.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2827252/lithuania-pits-security-against-voting-rights-of-russian-belarusian-residents