Autore: Ilona Bērziņa/viedokļa raksts.
Labu lietu salaišanai grīstē mums nemaz nav vajadzīgi kādi ārējie nelabvēļi, pilnīgi pietiek ar mūsu pašu birokrātiju. Bēdīgākais, ka tas notiek arī drošības jomā, kurā taču veselajam saprātam vajadzētu dominēt pār bezjēdzīgu burta kalpību. Nekā tamlīdzīga! Rezultātā šūnu apraidi agrīnās brīdināšanas sistēmā ieraudzīsim labi, ja nākamgad.
Diemžēl valsts un pašvaldību iepirkumu sistēma ir tāda, kā ir, un konkrētajā gadījumā tā nodara vairāk ļaunuma, kā labuma. Jo, ja nu kāds ierēdnis to vēl nav pamanījis, tepat kaimiņos ir karš. Ja nu birokrātiem ir pašvaki ar atmiņu un domāšanu, nekur nav pazuduši arī dabas stihiju draudi. Ja ticam ekspertiem, un es personīgi neredzu nekādus iemeslus viņiem neticēt, tad tādas vētras, kā pērnā un šī gada vasaru virpuļviesuļi, ar milzīgiem krusas graudiem, lūstošiem kokiem un postošiem plūdiem, nākotnē būs arvien biežākas un stiprākas. Un, jā, tornado tiešām plosās šaurā teritorijā un var prasīt arī cilvēku dzīvības. Tieši tādēļ tik svarīga ir attiecīgo reģionu iedzīvotāju apziņošana par draudošajām briesmām kā dabas stihiju, tā bīstamo ķīmisko vielu noplūdes gadījumos, par militāru apdraudējumu nemaz nerunājot.
Iemeslu, kad šūnu apraide būtu vairāk kā nepieciešama, ir pietiekami. Tādēļ būtu tikai loģiski, ja jautājumos, kas skar valsts drošību, un šūnu apraides tehnoloģijas ieviešana tāda nenoliedzami ir, valsts spētu atmest malā lieku birokrātiju un attiecīgā pakalpojuma sniedzēju izvēlēties varbūt pat prasību ziņā krietni stingrākā, bet daudz īsākā procedūrā. Šajā kontekstā iekšlietu ministra Kozlovska (JV) atziņa, ka “šūnu apraide Latvijā varētu sākt darboties nākamā gada pavasarī, ja nebūs jaunu pārsūdzību un viss noritēs gludi,” izklausās vismaz dīvaini.
Ministra kungs! Runa ir par valsts drošību, nevis kārtējo “Bolt” vai “Wolt” kurjeru labsajūtas pētījumu.
Šūnu apraide ir vajadzīga, lai mūsu pašu Latvijas cilvēki apdraudējuma gadījumā būtu drošībā, nevis lai kāds tās ieviesējs “uzvārītos” un nodrošinātu sev labu iztikšanu turpmākiem četriem gadiem. Tādēļ gribētu uzdot ministram Kozlovskim un pie viena arī Siliņas valdībai jautājumu – ko darīsim tad, ja viss nebūs gludi un sekos kārtējās pārsūdzības? Attālāko reģionu iedzīvotāju apziņošanai ķersimies pie vālēšanas pa bungām vai taurē pūšanas?
Var jau teikt, ka mums pilnīgi pietiek ar tām 164 trauksmes sirēnām, kas arī ir valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas daļa, televīzijas, radio, interneta ziņu portāliem, cilvēku pašu sūtītajām īsziņām un, ja trāpījusies trakoti apzinīga pašvaldība, tad varbūt uz kādām tālākām apdzīvotām vietām aizsūtītu pašvaldības policijas auto. Galu galā arī veco, labo “bezdrāts telefonu” (ar to es nedomāju mobilos sakarus) neviens nav atcēlis, tāpat kā lielisko iespēju nosūtīt telegrammu, vēstuli vai atklātnīti… Tikai kamēr brīdinājumi šādā veidā ceļos apkārt, no tiem vairs īpašas jēgas nebūs. Ja atbildīgās amatpersonas to nesaprot, viņām laiks meklēt citu darbu. Ja saprot, bet nerīkojas, tad vēl jo vairāk.
Kāpēc šī šūnu apraide ir tik svarīga? Pirmkārt, apziņotas par trauksmi un tās iemesliem tiek tikai tās personas, kuras atrodas apdraudētajā teritorijā, otrkārt, šie cilvēki tiek arī informēti par sagaidāmo rīcību. Vismaz tik jauka nākotnes aina bija iezīmēta pirms pāris gadiem VUGD valdībai prezentētajā informatīvajā ziņojumā. Ne pārāk sen rakstīju, ka Lietuvā šāda sistēma ieviesta jau pirms desmit gadiem, SMS risinājums pieejams arī Igaunijā, Austrijā, Beļģijā, Horvātijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Islandē, Itālijā, Luksemburgā, Rumānijā, Slovēnijā, Spānijā, Zviedrijā Turcijā, Lielbritānijā. Diemžēl izskatās, ka mūsu atbildīgajām amatpersonām daudz tīkamāka ir runāšana par kādas darbības nepieciešamību, nevis tās īstenošana.
Patinam “filmu” atpakaļ. Pētījums, kura rezultātā tika secināts, ka Latvijā piemērotākais risinājums sabiedrības brīdināšanas sistēmai ir šūnu apraides tehnoloģija, tika veikts 2020.gadā. Varēja jau naudu netērēt un apmierināties ar kaimiņu un pasaules pieredzi, bet lai nu būtu. Pēc tam notika sistēmas ieviešanas izpēte. Tālāk ar Latvijas mobilo sakaru operatoriem tika “panākta vienota izpratne par sistēmas arhitektūru un sadarbības kārtību”. 2023.gada 17.oktobrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanu. Kaut kur pa vidu tam visam tika piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un salīdzinoši nelielais valsts budžeta līdzfinansējums. Kopumā runa ir par nedaudz vairāk kā 3,22 miljoniem eiro, no kuriem valsts līdzfinansējums ir nepilns pusmiljons.
Protams, nav jau tāda iespēja bez kādas jēgas šķiesties ar miljoniem kā “Rail Baltica” gadījumā, tomēr gribētāju netrūka – pieteikumus dalībai konkursa pirmajā posmā iesniedza pieci kandidāti. Tālāk viss kā parasti – sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam, pārkāpumu konstatēšana, pārkāpumu novēršana, utt., utjpr. Bet vezums tikmēr stāv un nekust ne no vietas. Patīk tas mums vai nē, bet tomēr esam sevi nopozicionējuši kā netālredzīgus nespējniekus, kuriem birokrātija ir tuvāka par savas valsts iedzīvotāju drošību.
Lasiet arī: Iepirkumu birokrātija bloķē svarīgo brīdināšanas sistēmu Latvijā
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!