Augu miglošana ar pesticīdiem kļūst arvien dārgāka, un Grieķijas zemnieki atraduši alternatīvu – šķidrumus nemarķētās plastmasas pudelēs, kas tiek ievestas kontrabandas ceļā, raksta ziņu aģentūra “Reuters”.
Tesālijas reģiona zemnieki teic, ka šīs ķimikālijas ir daudz iedarbīgākas. Tomēr tās ir arī potenciāli daudz kaitīgākas. “Reuters” rīcībā esošie laboratorijas pārbaužu rezultāti liecina, pudelēs atrodami pesticīdi, kas Eiropā jau vairākus gadus ir aizliegti, un tiek saistīti ar risku veselībai un videi.
Līdzīga situācija kā Grieķijā ir visā Eiropas Savienībā, un varas iestādes norāda, ka viltotu un aizliegtu pesticīdu lietošana notiek milzīgos apmēros. Tajā pašā laikā ES cenšas samazināt arī šobrīd atļauto pesticīdu lietošanas apjomu.
Šobrīd apmēram 14% no ES lietotajiem pesticīdiem ir nelegāli; pirms desmit gadiem nelegāli bija 10% pesticīdu. Grieķijas Augu aizsardzības dienests (ESYF) norāda, ka dažos Grieķijas reģionos pat ceturtā daļa pesticīdu ir nelegāli. Ne vien Grieķija, bet arī citas lielās lauksaimniecības produktu ražotājvalstis norāda, ka
problēma varētu būt pat lielāka, nekā rāda statistika, jo daļa no kontrabandas netiek atklāta.
Eiropas Komisijas pārstāvis “Reuters” norādīja, ka šī ir ieilgusi problēma. Ar pesticīdu kontrabandu katrai dalībvalstij jācīnās pašai, tomēr EK strādā arī pie tā, lai apstiprinātu jaunus pesticīdus.
Grieķijas zemniekus nelegālā pesticīdu tirdzniecība skar īpaši smagi, jo tur joprojāmm jūtamas iepriekšējas desmitgades finanšu krīzes sekas; arī klimata pārmaiņas, kas izkaltē zemi un veicina kaitēkļu savairošanos, nepalīdz. Daži zemnieki norādījuši, ka pesticīdi var sastādīt pat pusi no ikgadējām izmaksām. Litrs populāra insekticīda Grieķijā maksā pat 380 eiro litrā. Pakaļdarinājumu melnajā tirgū var iegādāties par 200 līdz 300 eiro litrā.
Augstās cenas apdraud Tesālijas dzīvesveidu. Reģions ir Grieķijas maizes klēts, kur tiek audzēta labība, āboli, mandeles un kokvilna. Dārzi grimst pamestībā, jo zemnieki devušies meklēt darbu citviet. Nelielā Agijas ciemata kooperatīva vadītājs, ābolu audzētājs ceturtajā paaudzē Georgs Zeiko jautāja, vai zemniekam ir jākļūst par noziedznieku, lai izdzīvotu: “Viena lieta ir pārkāpt likumu peļņas dēļ; pavisam cita, ja to dara, lai izdzīvotu.” Pats Zeiko ir atteicies izmantot viņam piedāvātos nelegālos pesticīdus, bet viņš zina zemniekus apkārtnes ciemos, kas tos lieto.
Vilinoša šķiet arī nelegālo pesticīdu efektivitāte. Metamorfosi ciemata zemnieki atceras, ka vecākie,
tagad aizliegtie pesticīdi bija tik jaudīgi, ka pēc miglošanas viņu kokvilnas laukiem pāri nelidoja pat putni.
Tagad viņi izmantojot dubultu atļautā pesticīda devu. ESYF prezidents gan noraidīja zemnieku sūdzības, ka pesticīdi esot dārgi un neefektīvi. Viņš norādīja, ka varas iestādes vienkārši nedarot gana, lai sodītu pārkāpējus, un tiek, kas apzināti saindē paŗtiku, esot jāuztver kā noziedznieki.
Zemnieki un varas iestāžu pārstāvji stāstīja, ka nelegālās vielas ieved automašīnu riepās no Bulgārijas un ar gumijas plostiem no Turcijas. Kādā ciematā mandeļu audzētājs atzina, ka reiz aizbraucis uz Bulgāriju, lai iegādātos sev un kaimiņiem piecas kastes ar pakaļdarinājumiem. Citviet zemnieks stāstīja, ka vietējie darbojas kā starpnieki vīram, kas pazīstams vienkārši kā “Bulgārs”. Kad gaidāma viņa ierašanās, ciemata iedzīvotāji ievāc pasūtījumus no visas apkārtnes. Zemnieki maksā skaidrā naudā, miglo naktīs un sadedzina pesticīdu iepakojumus, lai nepaliktu pierādījumi.
Bulgārijas Pārtikas drošības aģentūra norādīja, ka 2024.gada oktobrī palielinājusi pārbaužu skaitu, lai cīnītos ar neatļautu vielu tirdzniecību un izmantošanu. Turcijas Tirdzniecības ministrija neatsaucās “Reuters” lūgumam sniegt komentārus.
Pārtvertie un atņemtie pesticīdi nonāk Atēnās, Benaki Fitopatoloģijas institūtā, lai veiktu analīzes. Daudziem ir etiķetes bulgāru un turku valodā, citiem – vienkārši rakstītas ar roku. Daži pakaļdarinājumi izskatās pēc ES atļautiem produktiem, bet var saturēt īpaši kaitīgas vielas, tostarp nezināmas izcelsmes šķīdinātājus.
Grieķijas likumdošana nosaka, ka tikai produkti ar etiķetēm grieķu valodā ir likumīgi.
Grieķijas policija un Eiropols informēja, ka daudzu vielu izcelsmes valsts ir Ķīna. Ķīnas Ārlietu ministrija skaidroja, ka vienmēr aicina uzņēmumus ievērot vietējo likumdošanu, un ka Pekina vēlas stiprināt sadarbību ar ES muitas kontroles jautājumos.
Lielākā daļa ES ierobežojumu ir ieviesti, jo konstatēts palielināts risks veselībai. Dažas vielas ārpus ES ir atļautas, un tās izmanto, piemēram, ASV. 2024.gadā Grieķijā atrasti vairāk nekā ducis aizliegtu pesticīdu, daži no tiem nav atļauti jau no 2009.gada. Pērn aizliegto pesticīdu pēdas atrastas olīvās, ķiršos, tomātos, vīnogās un apelsīnos. Lai gan Pasaules veselības organizācija norāda, ka risks patērētājiem ir minimāls, to pašu nevar teikt par zemniekiem, kuri strādā ar šīm vielām. Tesālijas mediķi norādīja, ka ievērojami pieaudzis to zemnieku skaits, kas saskaras ar elpošanas sistēmas problēmām. Tikmēr zemnieki atmet ar roku un saka, ka visi pesticīdi izraisa sekas.
Lasiet arī: Ventspils ostā būtisks kāpums – naftas produktu pārkraušana pieaugusi par 66,5%