Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18,4 procentpunktus no kopējās inflācijas, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Kā BNN jau iepriekš ziņoja, gada inflācija septembrī Latvijā bija 22,2%, savukārt mēneša griezumā tā palielinājusies par 1,6%.
Kā norāda Gašpuitis, šobrīd ir vērojama inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās un tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot.
«Pamata tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu,» norāda ekonomists.
Īstenojoties prognozēm, kas dzirdamas no ASV, par to, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji mazinot inflāciju, norāda Gašpuitis, piebilstot, ka, neskatoties uz to,
tuvākajos mēnešos inflācija, tomēr vēl turpinās augt līmeņos.
«Daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem.»
Tāpat Gašpuitis uzsver, ka nākamā gada sākums nesīs nenoteiktību, tieši Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā dēļ. «Tādēļ inflācijas augstākais punkts vēl priekšā un nenoteiktība tik izteikta, ka tikai nākamā gada sākumā spēsim daudz reālāk novērtēt ilgāka termiņa inflācijas perspektīvas.»
Tas var nozīmēt, gan ilgstoši paaugstinātu inflāciju, gan negaidīti krasus īslaicīgus deflācijas periodus, uzskata ekonomists.
