Eiropas Savienības (ES) dezinformācijas apkarošanas komanda “Stratcom” pagājušajā mēnesī apgāza vietnē “YouTube” krievu valodā publicēto video, kurā nepatiesi apgalvots, ka Polijas pilsoņi bēg uz Baltkrieviju, lai glābtos no diktatūras Polijā, un kurā tika izplatīti Kremli atbalstoši naratīvi par Varšavas agresīvajiem militāristiskajiem nodomiem un demokrātijas trūkumiem Polijā un ES kopumā, pirmdien, 3.jūnijā, ziņo “Reuters”.
“Stratcom” uzsvēra, ka šis video ir daļa no plašākas Krievijas dezinformācijas kampaņas, ko Eiropa mēģina apkarot pirms 6.-9.jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Video atbilda jau ierastajam modelim: ar Krieviju saistītas tīmekļa vietnes izmanto prokremlisku saturu no valsts kontrolētiem plašsaziņas līdzekļiem vai prokremliskiem sociālo mediju kontiem, pārpublicē to, tostarp ar tulkojumu, un izplata pa jauniem kanāliem, lai uzrunātu ES auditoriju, norāda ES amatpersonas.
Krievija pēdējos desmit gadus ir plaši apsūdzēta par dezinformācijas kampaņu īstenošanu,
kas vērstas pret vēlēšanām ASV, Eiropā un Lielbritānijā, lai gan Maskava to noliedz. Savukārt 2023.gada ASV izlūkdienestu novērtējumā tika konstatēts, ka Krievija izmanto spiegus, sociālos un valsts vadītus plašsaziņas līdzekļus, lai grautu globālo vēlēšanu integritāti.
Sociālo tīklu analīzes uzņēmuma “Graphika” galvenais izlūkošanas speciālists Džeks Stubs (Jack Stubbs) apgalvoja, ka Krievijas, Ķīnas un citu iesaistīto, tostarp vietējo grupu, veiktās ietekmes operācijas izjauc ES vēlēšanu tiešsaistes diskusijas.
Tomēr viņš norādīja, ka tie, kas veic šīs operācijas, bieži vien īsti nesaprot to faktisko ietekmi.
“Stratcom” – neliela 40 cilvēku komanda, kuras budžets ir vien 15 miljoni eiro – vada Briseles cīņu pret dezinformāciju.
Tomēr, kā norāda divas amatpersonas, ES šai cīņai trūkst resursu, un tāpēc šādas darbības esot jāveic dalībvalstu līmenī.
Kā ziņots, lielākā daļa ES valstu pašas cenšas cīnīties pret dezinformāciju, bet valstu resursi ir dažādi, un eksperti apgalvo, ka Eiropas centieni ir nesaskaņoti, padarot galvenās partijas neaizsargātas pret dezinformācijas kampaņām, kas pastiprina vēlētāju neapmierinātību un veicina atbalstu nacionālistu partijām, piemēram, Francijā un Vācijā un citviet.
Šogad publicētajā ES otrajā ikgadējā dezinformācijas ziņojumā norādīts, ka visbiežāk par dezinformācijas uzbrukumu mērķi kļūst Polija un Vācija, bet Francija un Serbija, kas nav ES dalībvalsts, arī ir starp galvenajiem uzbrukumu mērķiem.
Pieaugot spriedzei kopš 2022.gada iebrukuma Ukrainā, Krievija apsūdz Rietumus informācijas karā un atsakās pieņemt jebkuru citu naratīvu, kas nesaskan ar Kremļa radīto.
Piemēram, Francija šogad ir it īpaši tikusi “bombardēta” ar Krievijas dezinformācijas uzbrukumiem, tostarp tika izveidota viltus Francijas valdības tīmekļa vietne, kurā tika apgalvots, ka 200 000 pilsoņu tiks iesaukti karam Ukrainā, kā arī saceltā trauksme par Parīzes blusām, ko pastiprināja un popularizēja Kremļa atbalstītas aktivitātes.
Reakcijas uz dezinformācijas apkarošanu Eiropā ir dažādas, piemēram, Francijā un Spānijā ir izveidotas īpašas komandas, arī Itālija ir izstrādājusi likumprojektu, kas izveidotu vienību, kas vērstos pret dezinformāciju, taču citas valstis atpaliek, piemēram, Slovākija ir burtiski likvidējusi dezinformācijas vienību, kuras “aktīvisti”, valdībasprāt, īsteno “vienu pareizo viedokli”.
Sadrumstalotā Eiropas reakcija apgrūtina centienus novērst dezinformācijas draudus.
ES nesen apturēja četru Krievijas plašsaziņas līdzekļu darbību, Kremlim paziņojot, ka atbildes reakcijā cietīs Rietumu žurnālisti Maskavā, un pieņēma Digitālo pakalpojumu aktu (DPA), lai piespiestu lielo tehnoloģiju nozares pārstāvjus pievērsties kaitīgajam saturam sociālajos medijos, mākslīgajam intelektam saasinot dezinformācijas izplatīšanos.
Lasiet arī: EP vēlēšanās zema aktivitāte varētu dot priekšrocības Krievijai draudzīgām partijām
