Eiropas Savienība (ES) pirmdien, 27.janvārī, pagarināja vērienīgās sankcijas pret Krieviju vēl uz sešiem mēnešiem pēc tam, kad Ungārija pārtrauca kavēt šo soli apmaiņā pret garantijām par energoapgādes drošību, ziņo “Reuters“.
“ES ārlietu ministri nupat vienojās atkal pagarināt sankcijas pret Krieviju,” sociālajos tīklos paziņoja bloka ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa (Kaja Kallas).
“Tas turpinās atņemt Maskavai ieņēmumus, ar kuriem tā varētu finansēt savu karu,” viņa piebilda. “Krievijai ir jāmaksā par nodarīto kaitējumu.”
Citu ES valstu amatpersonas bija brīdinājušas, ka, ja sankcijas netiks pagarinātas līdz 31.janvārī noteiktajam termiņam, tam būs nopietnas sekas, piemēram, iesaldēto Krievijas aktīvu Eiropā, kas izmantoti, lai palīdzētu Kijivai, atsaldēšana.
Starp sankcijām, kuru termiņš tiks atjaunots, ir visu nozaru tirdzniecības aizliegumi, kā arī pasākumi, ar kuriem tika imobilizēti Krievijas centrālās bankas aktīvi.
ES valstīm ir vienprātīgi jānobalso par šo ierobežojumu atjaunošanu ik pēc sešiem mēnešiem.
Peļņa no iesaldētajiem aktīviem tiek izmantota, lai finansētu G7 atbalstīto 50 miljardu ASV dolāru aizdevumu Ukrainai.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orban) vispirms aicināja apspriesties ar Trampa administrāciju, pirms pieņemt lēmumu par pagarināšanu. Taču ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņoja, ka ir gatavs palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, lai panāktu miera līgumu.
Budapešta tad norādīja uz savām sūdzībām par to, ka Ukraina izbeidza līgumu, kas nodrošināja Krievijas gāzes piegādi Ungārijai.
Taču Ungārija, kurai ar Krieviju ir ciešākas ekonomiskās un politiskās saites nekā citām ES dalībvalstīm, pirmdien norādīja, ka ir gatava ministru sanāksmē dot zaļo gaismu, ja saņems Eiropas Komisijas garantijas par palīdzību.
ES vēstnieku sanāksmē pirmdienas rītā Komisija nāca klajā ar paziņojumu, kurā paziņoja, ka tā ir “gatava turpināt sarunas ar Ukrainu par piegādēm Eiropai, izmantojot Ukrainas gāzes cauruļvadu sistēmu”.
Paziņojumā, ar kuru iepazinās aģentūra “Reuters”, arī teikts, ka Komisija ir gatava iesaistīt Ungāriju un Slovākiju šajā procesā. Papildus šīm diskusijām nebija skaidrs, ko Ungārija ieguva, jo nebija skaidri minēts, ka tiks atjaunotas Krievijas gāzes plūsmas.
Nedēļas nogalē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aģentūrai “Bloomberg” sacīja, ka ir gatavs parakstīt līgumu par azerbaidžāņu gāzes plūsmu caur Ukrainu uz ES. Pagājušajā gadā Baku mēģināja panākt vienošanos par Krievijas gāzes plūsmas turpināšanu uz ES vai tās apmaiņu pret azerbaidžāņu gāzi, taču tas neizdevās. Azerbaidžānai ir ierobežota rezerves gāzes ražošana.
“Komisija sadarbosies ar Ukrainu, lai saņemtu garantijas par naftas cauruļvadu pārvades uz ES turpināšanu,” piebilsts paziņojumā.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijarto (Peter Szijjarto) sacīja, ka ir apmierināts ar Komisijas garantijām.
“Eiropas Komisija ir apņēmusies aizsargāt dabasgāzes un naftas cauruļvadus, kas ved uz Eiropas Savienības dalībvalstīm,” viņš norādīja savā ierakstā “Facebook”.
