Eiropas Komisija iepazīstinājusi ar pirmo Pieejamu mājokļu plānu, tādējādi izveidojot vadlīnijas, lai cīnītos ar visā blokā pastāvošo mājokļu krīzi, vēsta “Politico.”
Plašā tvēruma juridiskajā pakotnē meklēti veidi, kā atbrīvot līdzekļus jaunu māju celtniecībai, un runāts par īstermiņa īres mājokļu vētīšanu un administratīvo procedūru atvieglošanu jaunu mājokļu būvniecībai.
Mājokļu jautājumu komisārs Dans Jorgensens (Dan Jørgensen) sacīja, ka Eiropai ir jāuzņemas kolektīvā atbildība par mājokļu krīzi, kas skar miljoniem eiropiešu, un jārīkojas, lai to risinātu. Viņš norādīja, ka māju cenas visā blokā pēdējās desmitgades laikā pieaugušas par vairāk nekā 60%, un uzsvēra, ka mājvieta nav ērtība – tās ir pamattiesības. Jorgensens brīdināja, ka tad, ja Eiropas Savienībai neizdosies, tas dos vietu galējiem politiskajiem spēkiem.
Cenšoties palielināt mājokļu fondu, EK plānā iekļauta valsts palīdzības noteikumu pārskatīšana, lai ļautu izmantot valsts līdzekļus jaunu, pieejamu mājokļu būvniecībai. Jaunie noteikumi ļautu valstu valdībām novirzīt līdzekļus vidusslāņa ģimeņu mājām – tieši šī sabiedrības grupa arvien vairāk tiek izstumta no nekustamā īpašuma tirgus.
Plānā iekļauta arī Eiropas Stratēģija mājokļu būvniecībai, lai vienkāršotu un digitalizētu atļauju izsniegšanas procesu.
Brisele papildus rosinājusi arī veikt ievērojamas investīcijas, lai attīstītu bloka būvniecības nozari, kā arī vienotu standartu ieviešanu būvmateriāliem.
Lai panāktu, ka mājokļi tiek pārdoti par godīgu cenu, plānā rosināts meklēt risinājumu plašajai spekulācijas problēmai. Nākamā gada laikā EK ievāks datus par spekulācijas apjomu, kas licis mājokļus uztvert kā zeltu, “Bitcoin,” vai citu investīciju, kuras vienīgais mērķis ir nest peļņu.
Noteikumu pakotnē uzmanība pievērsta arī mājokļu trūkumam Eiropas populārākajās pilsētās, un valstu valdībām un pašvaldībām tiks doti juridiskie rīki, lai tās varētu pārvaldīt īstermiņa īres mājokļu tirgu. Ar nākamgad plānotu juridisko aktu Brisele cer palīdzēt varas iestādēm izvērtēt, kur tūristiem paredzētie dzīvokļiatstāj īpaši negatīvu ietekmi, un piedāvāt godīgus un proporcionālus risinājumus. Jorgensons sacīja, ka nedrīkst sēdēt un noskatīties, kamēr vietējie iedzīvotāji tiek padzīti no vietām, kur dzimuši vai kur vēlas veidot savu dzīvi.
Vietējās varas iestādes varēs mazināt īstermiņa īres mājokļu negatīvo ietekmi,
ierobežojot dienu skaitu, kuras gada griezumā drīkst dzīvokli izīrēt tūristiem, ierobežot īstermiņa īri noteikta gadalaika ietvaros vai uz laiku pārtraukt izsniegt īstermiņa īres atļaujas.
Plānā domāts arī par viegli ievainojamām sabiedrības grupām, piemēram, jaunajiem eiropiešiem, kuriem bieži jāatliek patstāvīgas dzīves uzsākšana, jo viņi nevar atļauties dzīvot ārpus ģimenes mājas.
EK arī aicinājusi novirzīt līdzekļus sociālo māju būvniecībai, lai nodrošināt mājokli tiem Eiropas iedzīvotājiem, kuri ir bez pajumtes.
Lasiet arī: Ibicas divas realitātes: nepārtrauktas ballītes un dzīve treileru parkā