Ceturtdien, 24.novembrī, Briselē norisinājās ārkārtas Eiropas Savienības Enerģētikas ministru padomes sēde, kurā viņi vienojās par ES enerģētiskās neatkarības un solidaritātes stiprināšanai paredzētu divu jaunu tiesību aktu saturu.
Tāpat sēdes dalībnieki apmainījās ar sākotnējiem viedokļiem par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par gāzes tirgus cenu korekcijas mehānismu. Latvijas viedokli sanāksmē pauda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (NA), ziņo ministrijas preses dienests.
Sēdes laikā ministri vienojās par jaunas Regulas par solidaritātes stiprināšanu saturu, kas ietver trīs dimensijas. Viena no tām paredz ES dabasgāzes pieprasījuma apkopošanu un kopīga gāzes iepirkuma īstenošanu. Kopīgā iepirkumā ES spētu vienoties ar energoresursu piegādātājiem par labākām cenām, kā arī tiktu samazināts risks konkurencei, kas var veicināt pieprasījuma saspringumu un cenu pieaugumu tirgū. Vienlaikus, šāda pieprasījuma apkopošana neparedz obligātu gāzes iegādi konkrētajā piedāvājumā. Latvija atbalsta šāda principa ieviešanu, kā arī panāca, ka platformā netiks iekļauta gāze, kas nāk no Krievijas.
Tāpat, lai mazinātu gāzes cenu, līdz 2023.gada martam EK plāno izveidot jaunu sašķidrinātās dabasgāzes cenu etalonu, kas atspoguļotu reālo gāzes izmaksu cenu, nevis ģeopolitiski ietekmēto cenu. Latvija atbalsta pasākumus, kas vērsti uz gāzes tirgus stabilizāciju.
Šajā Regulā paredzēts iekļaut arī noklusējuma solidaritātes noteikumus starp dalībvalstīm gāzes piegādes deficīta gadījumā, kas attieksies uz valstīm, starp kurām nav noslēgti solidaritātes līgumi. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurai jau ir noslēgti šādi divpusēji solidaritātes līgumi ar Igauniju un Lietuvu.
Sanāksmes laikā ministri vienojās arī par saturu otrai Regulai, ar ko noteiks ietvaru, lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Tā paredz ieviest pagaidu ārkārtas pasākumus, no kuriem būtiskākie paredz ieviest sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu. Saskaņā ar to, atjaunojamās enerģijas projektiem nebūtu jāveic vairāki atļauju saņemšanas procesa būtiskie soļi, kas attiecas uz vides prasībām.
Tāpat Regulā tiek piedāvāts, ka atļaujas izsniegšanas process saules paneļiem nevarēs pārsniegt vienu mēnesi, savukārt atļauju siltumsūkņu uzstādīšanai būtu jāizsniedz trīs mēnešu laikā, kā arī jāparedz atvieglota pieslēgšanās sistēmai. Savukārt atjaunojamās enerģijas elektrostaciju jaudas palielināšanai Regulā piedāvātais projektu atļaujas izsniegšanas termiņš ir viens gads, elektroenerģijas tīkliem – viens mēnesis.
Latvija atbalsta Regulas mērķi veicināt atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un projektu ieviešanu, kas ir atslēgas elements energoneatkarības stiprināšanai un energoresursu cenu samazināšanai. Līdz ar to Latvija kopumā atbalsta Regulā paredzētos pasākumus saistībā ar AER atļauju izsniegšanas paātrināšanai. Ņemot vērā Latvijas AER īpatsvaru un sistēmas spējas pieņemt pieprasītās jaudas, ir svarīgi, ka Regulā tiek atrunāts, ka pasākumi, kurus paredzēts ieviest, nevar apdraudēt elektrotīklu infrastruktūras drošību un stabilitāti.
Sēdes noslēgumā dalībvalstu ministri apmainījās ar viedokļiem par EK priekšlikumu par gāzes tirgus korekcijas mehānisma ieviešanu. Vairāki ministri, tajā skaitā Latvijas pārstāvis sēdē, pauda bažas par EK piedāvātā mehānisma iespējamo ietekmi uz apgādes drošumu. Turpmākajās nedēļās ir nepieciešams aktīvs darbs pie konkrēto priekšlikuma parametru precizēšanas, lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un risina cenu problēmas. Apstiprināt priekšlikumu paredzēts nākamajā padomes sēdē decembra vidū. Sanāksmes ietvaros par situāciju Ukrainas energoapgādē ministrus informēja Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko.
