Jau 2024.gadā Latvijā, visticamāk, būs spēkā jaunais Eiropas Komisijas (EK) fiskālais regulējums, kas paredzēs pakāpenisku atgriešanos pie ilgtspējīgas fiskālās politikas. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai.
Šīs institūcijas ieskatā, kas pausts FDP jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā, tas nozīmē pēc iespējas atbalstīt mazāk sociāli aizsargātās sabiedrības grupas un izvairīties no vispārīgiem atbalsta pasākumiem, kas var stimulēt inflāciju. Tās ieskatā Saeimas vēlēšanu rezultāti vieš piesardzīgu optimismu, ka arī nākamā valdība kopumā varētu īstenot salīdzinoši atbildīgu fiskālo politiku.
FDP prognozē, ka jauno valdību no fiskālās disciplīnas viedokļa gaida sarežģīts periods.
To nosaka vairāku risku kopums, tostarp augstā nenoteiktība, kas apgrūtina makroekonomisko un fiskālo prognozēšanu, ģeopolitiskie riski, kā arī piegādes ķēžu traucējumi. Tāpat fiskālo disciplīnu var ietekmēt pieaugošās valsts finanšu vajadzības sociālajai aizsardzībai un publiskās infrastruktūras uzturēšanai, augošo procentu likmju ietekme uz parāda apkalpošanas izmaksām, nepieciešamība virzīties uz piesardzīgu fiskālo pozīciju un ieviest jauno Eiropas Savienības (ES) fiskālo regulējumu, ierobežojošā monetārā politika, kā arī dziļas recesijas varbūtība, kas negatīvi ietekmēs arī nodokļu ieņēmumus.
Lai pārvarētu šos izaicinājumus, Padome aicina jauno valdību nepieļaut nepamatotu budžeta izdevumu pieaugumu 2023.gadā, nodrošināt tikai labi mērķētu un terminētu atbalstu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem.
«Ja recesija būs dziļāka, nekā prognozēts, pieaugs nepieciešamība kāpināt budžeta izdevumus sociālajai aizsardzībai. Savukārt, ja situācija tomēr uzlabosies, budžeta izdevumus varēs pat samazināt. Taču ir skaidrs, ka pēc 2023.gada būs jānodrošina piesardzīga fiskālā politika, lai vidējā termiņā panāktu stabilu un sabalansētu fiskālo stāvokli ar zemu deficītu un ilgtspējīgu valsts parāda līmeni,» uzsver FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Globālā ekonomika šobrīd ir nonākusi sarežģītā posmā. ES valstu ekonomikas atrodas pavērsiena punktā, balansējot uz lejupslīdes un lēnas izaugsmes robežas. ES ekonomikas izaugsmes prognoze 2023.gadam ir tikai 0,3%, savukārt Vācijā, Latvijā un Zviedrijā tiek prognozēta recesija, bet citās ES valstīs – ļoti lēna izaugsme. Eirozonā inflācija arvien pieaug un šī gada oktobrī sasniedza 10,6%. Inflācija arī nākamgad saglabāsies augsta: ES kopumā tā būs 7%, bet eirozonā – 6,1%.
Attiecībā uz Latviju FDP norāda:
tiek prognozēts, ka dziļākais šā brīža krīzes punkts tiks sasniegts 2023.gadā.
Paredzams, ka Latvijai 2022.gads noslēgsies ar lēnāku IKP izaugsmi, nekā tika gaidīts gada sākumā. Tomēr tā būs pozitīva. Jaunākās prognozes 2023.gadam gan nav optimistiskas un aizvien biežāk parāda lejupslīdi. Atjaunojot savas prognozes 11.novembrī, EK pazemināja Latvijas IKP 2022.gadam no 3,9% līdz 1,9%, bet 2023.gadam prognozē recesiju (–0,3%).
Kā atzīmē FDP, neraugoties uz ievērojamo valsts atbalstu pandēmijas un energoresursu krīzes apstākļos, Latvijai pagaidām ir izdevies noturēt salīdzinoši zemu valsts parāda līmeni. Pašlaik pieejamie dati par otro ceturksni liecina, ka vispārējās valdības parāds veidoja 41,6% no IKP jeb 14,3 miljardus eiro. Tomēr jāņem vērā, ka esošie izaicinājumi rada aizvien pieaugošu fiskālo nesabalansētību, budžeta deficītu (pašlaik prognozēts 7% no IKP!) un valsts parāda straujāku pieaugumu, kā arī ļoti ierobežotu fiskālo telpu.
Padome arī uzsver, ka Latvijas inflācijas līmenis ir viens no augstākajiem ES. Oktobrī tas sasniedza 21,8%, salīdzinot ar iepriekšēja gada oktobri, un nav krities zemāk par 21% jau kopš jūlija. Savukārt eirozonā šogad tiek prognozēts vēsturiski augstākais parāda līmenis – 93,6%, bet ES – 86%. Turklāt Portugāles, Itālijas, Grieķijas, Beļģijas un Francijas valstu parāds ir krietni pārsniedzis 100% no to IKP. Latvijā valsts parāda attiecība pret IKP ir vairāk nekā divas reizes mazāka nekā vidēji ES, tomēr arī Latvijā parāda apkalpošanas maksājumi arvien pieaug. Pašlaik parāda apkalpošanas izmaksas ir ap 200 miljoniem eiro gadā, tās varētu dubultoties tuvākajos gados. ES izaicinājums ir pakāpeniski mazināt valsts parāda attiecību pret IKP vai vismaz nepieļaut tālāku pieaugumu, norāda FDP.
FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima Padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen), RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku (Ülo Kaasik), bankas Citadele ekonomistu Mārtiņu Āboliņu un ekonomistu Ivaru Golstu.
