Ar plānoto publisko iepirkumu sistēmas reformu potenciāli varētu ietaupīt 2-4% no publisko iepirkumu izdevumiem, ceturtdien preses konferencē paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Būtiskākie Finanšu ministrijas (FM) vadītās darba grupas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas strukturālajai reformai paredz atteikšanos no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus – 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem.
Tāpat plānotā reforma paredz pārskatīt iepirkumu pretendentu izslēgšanas noteikumus, no 12 obligātajiem kritērijiem saglabājot tikai divus. Tostarp plānots saglabāt prasību izslēgt pretendentu par korupciju un noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī izslēgšanu par nodokļu parādiem. Vienlaikus reforma paredz iespēju ļaut pretendentam nokārtot nodokļu saistības nevis automātiski to izslēgt no iepirkuma kā līdz šim.
Ašeradens uzsvēra, ka ar šo reformu būtu iespējams par 25% saīsināt publisko iepirkumu procedūras ilgumu, kā arī par 2-4% samazināt publiskā sektora izdevumus. Vienlaikus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prakse liecina, ka ietaupījums var sasniegt līdz 7%.
Ašeradens skaidroja, ka reformas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurspīdīgumu un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā.
Finanšu ministrs atzina, ka publiskie iepirkumi ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, vienlaikus Latvijā laika gaitā bija pazaudēts fokuss, koncentrējoties uz dokumentu tīrību, tā vietā, lai panāktu maksimālu atdevi no budžeta līdzekļiem, un bija pienācis laiks veikt pārmaiņas.
Finanšu ministra ieskatā, darba grupas izstrādātā publisko iepirkumu strukturālā reforma atbrīvos publisko iepirkumu sistēmu no liekiem administratīviem procesiem, procesu padarīs ātrāku, nodrošinās lielāku konkurenci un veicinās to, ka katrs nodokļu maksātāja eiro dod maksimālu labumu sabiedrībai.
Latvijā 2024.gadā tika izsludināti vairāk nekā 11 000 iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti vairāk nekā 21 000 līgumu par kopējo summu 5,451 miljards eiro, neskaitot SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” slēgto līgumu par “Rail Baltica” pamattrases būvdarbiem Latvijā par 3,699 miljardiem eiro, kas veido apmēram 13% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Savukārt 2024.gadā, kad Latvijā darbojās vairāk nekā 182 000 uzņēmumu, iepirkumos uzvarējušo unikālo dalībnieku skaits bija 4321 uzņēmums, kas veido apmēram 2,4% no kopējā uzņēmumu skaita.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš preses konferencē sacīja, ka pēdējā desmitgadē ar publisko iepirkumu palīdzību ir mēģināts sasniegt daudz dažādus ES un Latvijas nacionālos mērķus, tajā skaitā cīnīties ar ēnu ekonomiku.
“Šie mērķi ir labi un vajadzīgi. Medaļas otra puse ir tāda, ka visi šie pasākumi publisko iepirkumu ir padarījuši būtiski sarežģītāku, radot papildu administratīvo slogu visiem iesaistītajiem. Šobrīd ir svarīgi atrast labāko veidu, kā mazināt administratīvo slogu un paātrināt iepirkumu norisi, atsakoties no liekā, saglabājot iepirkumu pamatmērķus un nodrošinot iepirkumu ilgtspēju,” teica Lapiņš.
FM vadītās darba grupas atbalstītais publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijs koncentrējas pasūtītājiem nodrošināt maksimālu elastību publisko iepirkumu veikšanā, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un paredzot ievērot tikai ES normatīvajos aktos ietvertās obligātās papildu prasības.
Darba grupa secinājusi, ka laika gaitā šis fokuss ir zudis, tāpēc Latvijā iepirkumu procedūru sarežģītība un nozaru politiku īstenošanai
paredzēto papildu prasību daudzums būtiski ierobežo publisko iepirkumu galveno mērķu sasniegšanu. Arī iesaistīto pušu praktiskā pieredze atklāja, ka iepirkumu procesus nereti raksturo pārmērīga birokrātija, ilgstoša norise un nepietiekama konkurence. Bieži iepirkumos piedalās tikai viens pretendents vai tiek saņemts ierobežots piedāvājumu skaits.
Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Gatis Litvins norādīja, ka pērn novembrī publiskotā VK publisko iepirkumu sistēmas revīzija uzskatāmi parādīja trūkumus, kuru novēršanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, iepirkumu pārvaldībā un visas sistēmas plānošanā, tostarp ieviešot uz skaidriem rezultātiem orientētu politiku.
Litvins uzsvēra, ka FM reformas piedāvājums ir pozitīvā nozīmē drosmīgs un ambiciozs, paredzot risināt arī vairākas revīzijā konstatētās problēmas. “Šīs izmaiņas jāīsteno kā vienots, savstarpēji saistīts pasākumu kopums, jo katra izmaiņa prasa atbilstošus riskus mazinošus pasākumus,” uzsvēra Litvins, skaidrojot, ka iepirkumu sistēmas liberalizācija radīs daudzus jaunus riskus, kuri būs jākontrolē un jānovērš.
Darba grupa tika izveidota šī gada martā, tajā tika pārstāvētas gan valsts un pašvaldību iestādes, gan kontrolējošās institūcijas, gan nozaru profesionāļi un uzņēmēju organizācijas. Darba grupa koncentrējās uz diviem virzieniem, tostarp publisko iepirkumu ekonomiskās lietderības jeb “maksimāla vērtība par ieguldītajiem līdzekļiem” (“value for money”) palielināšanu. Attiecīgi tika analizēta esošā prakse un labās prakses piemēri, apzinot iespējas nodrošināt būtisku ietaupījumu, vienlaikus saglabājot iepirkumu kvalitāti un nodrošinot, ka iepirkumi pilnvērtīgi atbilst faktiskajām vajadzībām un prasībām.
Savukārt otrs virziens bija publiskā iepirkuma efektivitātes izvērtējums, kas ietvēra publiskajos iepirkumos piemērojamo līgumcenu robežvērtību jautājumu, kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, iepirkumu centralizācijas iespējas un citus procesuālus jautājumus.
Pēc vairāku diskusiju cikla un detalizētas analīzes darba grupa piedāvāja divus iespējamos attīstības scenārijus – esošās sistēmas pilnveidi vai strukturālas reformas publisko iepirkumu jomā, kas guva vienbalsīgu darba grupas dalībnieku atbalstu.
Strukturālās reformas paredz būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro. Būtiskas izmaiņas skartu arī sistēmas darbības principus, fokusējoties uz maksimālu elastību, iepirkumu pamatmērķiem un uz datiem balstītu vadību. Tādējādi iepirkumi var kļūt par stratēģisku instrumentu valsts attīstībā, nevis birokrātisku šķērsli.
Reforma paredz iepirkumu regulējumu attiecināt tikai uz darījumiem virs ES noteiktajām līgumcenu robežām, nacionāli regulētajos iepirkumos pārejot uz “ex-post” uzraudzību un ieviešot pienākumu arī zem robežvērtībām publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu.
Savukārt uzraudzību plānots stiprināt ar efektivitātes rādītājiem (KPI), references cenām un analītikas risinājumiem. Attiecīgi tiks uzraudzīta pasūtītāju prakse, ņemot vērā pasūtītāju efektivitātes rādītājus pret iepirkumu indikatoriem, kā arī salīdzinošā veidā par atskaites punktu ņemot vidējo un labāko sniegumu. Piemēram, konkurences līmeni iepirkumos, lēmumu pieņemšanas ātrumu un iepirkumu efektivitāti, kas ir iepirkumu sistēmas indikatori, ko izmanto kopumā ES.
Reforma ietver izmaiņas arī institucionālajā pārvaldībā, kā rezultātā IUB kļūs par centrālo vadības iestādi un uzturēs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu, bet Valsts digitālās attīstības aģentūras darbs tiks fokusēts uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem. Pašvaldības centralizēti pārvaldīs iepirkumu sistēmu, vienlaikus saglabājot izvēles brīvību piemērotākā pārvaldes modeļa noteikšanā. Tāpat tiks paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts, tajā iekļaujot apdrošināšanu, transportu un mobilos sakarus.
Lai mazinātu birokrātisko slogu, reformā paredzēts koncentrēties uz iepirkumu pamatmērķiem – atklātību, pārredzamību un brīvu konkurenci, ievērojot tikai ES normatīvajos aktos noteiktās obligātās prasības. Vienlaikus pēc FM ieceres fokuss būs arī uz ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanu, nostiprinot regulējuma principu līmenī un paredzot iespēju veidot kompetences centrus noteiktās jomās, lai īstenotu ilgtspējas principus, kā arī attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju.
Reformu īstenojot, ieguvumi prognozēti visos līmeņos – sniegta rīcībspēja pasūtītājiem, iespējas uzņēmējiem un pārskatāmība sabiedrībai, norāda FM.
Publisko iepirkumu darba grupa apkopoja arī labās prakses ieteikumus, kas ietver tirgus izpētes veikšanu un savlaicīgu iepirkumu plānošanu. Tāpat būtiska ir piegādātāju informēšana par plānotajiem un izsludinātajiem iepirkumiem. Uzsvērta nepieciešamība izvirzīt samērīgas prasības iepirkumos un līgumos. Efektivitātes uzlabošanai ieteikti arī kopīgi un centralizēti iepirkumi, kvalitatīva iepirkumu komandu vadība un pastāvīga iepirkumu speciālistu profesionālās kapacitātes celšana. Nozīmīgi priekšnoteikumi efektīvam procesam ir arī konkurenci veicinošu procedūru un līgumu veidu izvēle. Tāpat nepieciešams rūpīgi analizēt iepirkuma līgumu nosacījumus gadījumos, kuros konkurence bijusi nepietiekama.
Reformas plānotās izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā pakāpeniski stātos spēkā no 2026.gada, norāda FM. Līdz tam nepieciešams apstiprināt publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju Ministru kabinetā (MK), un Saeimā pieņemt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un pārējos publisko iepirkumu jomas likumos, kā arī attiecīgi izstrādāt un apstiprināt nepieciešamos MK noteikumu grozījumus.