Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.
Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā – 10%, 35-44 grupā – 12%, 25-34 gadu grupā – 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā – 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.
Tendence, ka visas spēles un loterijas, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un šīs jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību, norāda FM.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija norādījusi, ka nozarē parasti tiek pieņemts, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido aptuveni 5% no kopējā pakalpojumu saņēmēju skaita.
Savukārt Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība informējusi, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido 2% – 3% no kopējā klientu skaita.
FM skatījumā, šo iemeslu dēļ nepieciešams paaugstināt minimālo robežu dalībai azartspēlēs, kā rezultātā tiktu pasargāta mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā.
Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums dalībai izlozēs, kamēr piedalīties derībās, totalizatoros vai interaktīvajās azartspēlēs, kā arī apmeklēt kazino ir atļauts personām no 18 gadu vecuma. Likumprojekts paredz personām visa veida azartspēļu spēlēšanai vecuma sliekšņa paaugstināšanu, nosakot, ka azartspēļu spēlēšana atļauta personām no 21 gada vecuma, attiecinot izmaiņas arī uz totalizatoriem un derībām. Attiecībā uz dalību izlozēs likumprojekts paredz noteikt 18 gadu vecuma ierobežojumu.
Vienlaikus personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, varēs atrasties azartspēļu organizēšanas vietās,
ja tās ir azartspēļu organizēšanas vietas apkalpojošais personāls vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanas vietas pakalpojuma nodrošināšanu.
FM piedāvā likumā mainīt prasības par minimālo azartspēļu automātu skaitu iestādē. Pašlaik likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kurā ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti.
Ņemot vērā nepieciešamību novērst iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, kā arī mazināt sabiedrības veselības un sociālos riskus, kā viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan starptautiskajā pieredzē, gan ekspertu un pašu spēlētāju perspektīvā ir azartspēļu pieejamības mazināšana, atzīmē FM. Citu valstu pieredze liecinot, ka pamatā tiek ierobežots nevis spēļu zāļu skaits, bet azartspēļu automātu skaits, nosakot limitus atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā vai prasības minimālajam spēļu automātu skaitam vienā azartspēļu spēļu zālē. Ar prasību azartspēļu zālēs nodrošināt noteiktu spēļu automātu skaitu, ir iespējams novērst maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā, attiecīgi samazinot azartspēļu zāļu skaitu.
Likumprojekts paredz paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 līdz 25 vienībām.
Saskaņā ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtajiem datiem, provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti. Attiecīgi, pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtās informācijas, spēļu automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas ar aptuveni 236 darbiniekiem. Slēdzot 29 spēļu zāles, valsts nodevas ieņēmumi par azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 eiro gadā.
Pašlaik likumā ir noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta atsevišķa telpa vai vairākas savstarpēji saistītas telpas. Likumā nav noteikts azartspēļu un izložu organizētājiem pienākums nodalīt azartspēļu organizēšanas vietās ēdināšanas sniegšanas pakalpojumu telpas no telpām, kurās tiek spēlētas azartspēles, kas samazina iespēju novērst pārlieku aizraušanos ar azartspēļu spēlēšanu azartspēļu organizēšanas vietās esošajām personām, atzīmē FM.
Likuma grozījumos FM piedāvā uzlikt pienākumu azartspēļu organizētājam nodrošināt, ka telpas, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai pārtikas aprite, ir savā starpā nodalītas no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas.
Kā norāda FM, veidojot azartspēļu un interaktīvo azartspēļu nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un interaktīvajām azartspēlēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus.
Starptautiskajā praksē pastāvot vairākas pieejas, kā tiek ierobežots azartspēļu zāļu darba laiks. Piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Spānijā un citās valstīs ir noteikts spēļu zāļu darba laika pārtraukums trīs līdz sešas stundas vienas diennakts laikā. Ir vērojama analoģija ar alkohola pārdošanas aizliegumu pēc noteiktā laika, kas ir pierādīts kā efektīvs līdzeklis sociālo risku mazināšanai, uzsver FM.
Lai spēlētājs neaizrautos un viņam nepazustu laika izjūta, nepieciešams noteikt spēļu zāles darba laiku, kad “piespiedu” kārtā ir jāpamet spēļu zāle un jādodas mājās.
Interaktīvo azartspēļu nepārtraukta pieejamība dalībai azartspēlēs ir atkarību veicinošs faktors, tādēļ nepieciešams noteikt interaktīvo azartspēļu piekļuves pieejamību spēlēšanai, kad “piespiedu” kārtā ir jāpārtrauc azartspēle interaktīvajā vidē, novēršot spēlētāja uzmanību nepārtrauktai vai ilgstošai dalībai interaktīvajās azartspēlēs, tādējādi mazinot nodarīto kaitējumu indivīda veselībai, uzsver FM. Izņēmums var tikt attiecināts uz totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām, kur likmju pieņemšana notiek saistībā, piemēram, ar basketbola spēli, kura norisinātos ārpus noteiktā darba laika, jo spēle notiek citā valsti, nereti citā laika zonā.
Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu azartspēļu darba laikam no plkst.6 līdz 9, šajā laikā aizliedzot organizēt arī interaktīvās azartspēles, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas.
FM piedāvā arī ieviest ierobežojumus smēķēšanai un alkohola lietošanai spēļu zālēs un kazino. Bieži procesu atkarību procesi indivīdam nenoris izolēti, bet ir cieši saistīti ar vieliskajiem atkarību procesiem. Vienlaikus saikne var būt saistīta gan ar personas noslieci uz atkarību, jo tām ir vienots patofizioloģiskais mehānisms, gan ar tās sociālu un kulturālu veicināšanu, piemēram, ar spēļu zāles un kazino kultūru, netieši veicinot smēķēšanu un alkohola lietošanu, atzīmē FM.
FM skatījumā, kā viens no preventīvajiem pasākumiem iespējamo ar azartspēļu spēlēšanu saistīto risku mazināšanai ir smēķēšanas aizlieguma noteikšana azartspēļu zālēs un kazino, kuros speciāli paredzētajās smēķēšanas telpās uz regulējuma apstiprināšanas dienu nav nodrošināta pastiprināta gaisa ventilācija.
Likumprojekts paredz aizliegt smēķēt kazino un spēļu zālēs, izņemot telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai un ir aprīkotas ar nosūces ventilāciju, nodrošinot, ka gaisa aizplūde telpā nav mazāka par 8,4 litriem sekundē uz kvadrātmetru.
VM pētījuma dati liecinot, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada laikā alkoholu nav lietojuši, 60% norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Savukārt to respondentu vidū, kuri pārmērīgi lietojuši alkoholu, pieaug azartspēļu spēlēšanas īpatsvars. Tāpat viņiem raksturīgi, ka azartspēļu spēlēšana uzsākta agrīnākā vecumā. Lielāku alkohola devu lietošanas biežums arī korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Ierobežojot alkohola piedāvāšanu, azartspēļu spēlētājiem tas ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus.
Likumprojekts paredz aizliegt azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.
FM piedāvā vēl virkni citu likumu labojumu, uzsverot, ka likumprojekts paredz uzlabot sabiedrības aizsardzību, mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī pilnveidot nozares uzraudzību. Likumprojekts veicināšot sabiedrības interešu aizstāvību un personu tiesības, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Veidojot azartspēļu un izložu nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un izložu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un izlozēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus, uzsver ministrija.
Lasiet arī: ABLV Bank plāno piedzīt kompensāciju 414,7 miljonus eiro apmērā