Ir beidzies termiņš kandidātu izvirzīšanai darbam nākamajā Eiropas Komisijā (EK), un tagad Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen) ir jāsadala galvenie posteņi starp 26 izvirzītajiem kandidātiem. Viņas priekšā ir sarežģīts uzdevums – līdzsvarot dzimumu, politisko piederību un ģeogrāfisko atrašanās vietu, vienlaikus risinot intensīvu valstu vadītāju un kandidātu lobēšanu, lai iegūtu ietekmīgus amatus, otrdien, 3.septembrī, ziņo “Politico”.
Gala lēmumi, kas tiks paziņoti nākamnedēļ, noteiks viņas otrās Komisijas sastāvu, taču visiem ieceltajiem kandidātiem vispirms būs nepieciešams arī Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinājums.
Pēc tam, kad fon der Leiena būs sadalījusi eirokomisāru amatus, septembra beigās un oktobrī EP notiks vairāku stundu garas intervijas, kurās politiskās frakcijas viņiem uzdos sarežģītus jautājumus, rūpīgi pārbaudot visus komisāra amata kandidātus.
Ir ierasts, ka vismaz viens kandidāts neiztur šo stingro procesu, kā tas notika ar trim kandidātiem iepriekšējo reizi.
Eiropas valstis ir izvirzījušas šādus kandidātus nākamās EK sastāvam: Austrija izvirzīja Magnusu Brūneru (Magnus Brunner), Beļģija izvirzīja Hadžu Labibu (Hadja Lahbib), bet Bulgārija – Jekaterinu Zaharjevu (Ekaterina Zaharieva) un Julianu Popovu (Julian Popov).
Horvātija izvirzīja Dubravku Šuicu (Dubravka Šuica), Kipra – Kostasu Kadisu (Costas Kadis), bet Čehija – Jozefu Sikelu (Jozef Síkela). Dānija izvirzīja Denu Jergensenu (Dan Jørgensen), Igaunija izraudzījās Kaju Kallasu (Kaja Kallas), bet Somija izvirzīja Hennu Virkunenu (Henna Virkkunen).
Francija izvirzīja Tjerī Bretonu (Thierry Breton), Grieķija – Apostolosu Cicikostas (Apostolos Tzitzikostas), bet Ungārija – Olivēru Vārheji (Olivér Várhelyi).
Īrijas kandidāts ir Maikls Makgrāts (Michael McGrath), Itālija izvirzīja Rafaelu Fito (Raffaele Fitto), bet Latvija izvirzīja Valdi Dombrovski.
Lietuva izvirzījusi Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), Luksemburga – Kristofu Hansenu (Christophe Hansen), bet Malta – Glenu Mikalefu (Glenn Micallef). Nīderlande nominēja Vopki Hukstru (Wopke Hoekstra), Polija – Pjotru Serafinu (Piotr Serafin), bet Portugāle – Mariju Luisu Albukerki (Maria Luís Albuquerque).
Rumānijas kandidāte ir Roksana Minzate, Slovākijas kandidāts ir Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič), Slovēnijas – Tomažs Vesels (Tomaž Vesel), Spānijas kandidāte ir Terēza Ribera (Teresa Ribera), bet Zviedrijas kandidāte ir Jesika Rosvāla (Jessika Roswall).
Von der Leienas galvenās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem ir ES konkurētspējas palielināšana, aizsardzības stiprināšana un bloka paplašināšana, iekļaujot tajā jaunas dalībvalstis. Kā arī dalībvalstu galvaspilsētas ļoti vēlas saņemt tos posteņus, kas kontrolē ES fondus, piemēram, budžetu, kohēziju vai finanšu pakalpojumus.
Par nākamās EK galvenajiem un labākajiem posteņiem ir sīva konkurence.
Rafaels Fito, Magnuss Brūners un Vopke Hukstra ir starp tiem, kas cīnās par ekonomikas jomas posteni. Valdis Dombrovskis un Tjerī Bretons ir pretendenti aizsardzības jomā, bet Hukstra un Jesika Rosvāla – tirdzniecības jomā.
Henna Virkunena un Marija Luisa Albukerke vēlas ieņemt tehnoloģiju jomas posteni, un tādi kandidāti kā Jozefs Sikela un Terēza Ribera ir galvenie pretendenti uz enerģētikas/klimata jomas posteni. Dombrovskis pretendē arī uz paplašināšanās posteni, kā arī uz to pretendē Olivērs Vārheji.
Lasiet arī: Drošības solījumi uz papīra: Kas kavē bumbu patvertņu izveidi Latvijā?
