Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) lidmašīnas globālās pozicionēšanas sistēma (GPS) ceļā uz Bulgāriju saskārusies ar traucējumiem, un tiek uzskatīts, ka vainojama Krievija, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
EK preses pārstāvis apliecināja, ka 31.augustā konstatēti traucējumi GPS sistēmā, tomēr izdevies droši nolaisties Bulgārijā. No Bulgārijas varas iestādēm esot saņemta informācija, ka Krievija tiek turēta aizdomās par nekaunīgu iejaukšanos. Krievijas valdība nav atbildējusi uz “Reuters” lūgumu komentēt.
Arī ES nav sniegusi sīkāku informāciju, bet preses pārstāvis sacīja, ka starpgadījums tikai stirpinās bloka nesatricināmo pārliecību, ka nepieciešams stiprināt aizsardzības spējas un palielināt atbalstu Ukrainai, kas jau trīs ar pusi gadus cīnās pret Krievijas agresiju. Tomēr netika paskaidrots, vai notikusi tīša EK prezidentes lidmašīnas apdraudēšana.
Bulgārijas valdības paziņojumā sacīts, ka brīdī, kad fod der Leienas lidmašīna pietuvojās Plovdivai, tika zaudēts GPS signāls, un gaisa satiksmes
dispečeriem nācās pārslēgties uz zemes navigācijas sistēmām, lai droši nosēdinātu lidmašīnu.
Pērn Igaunija apsūdzēja Krieviju par GPS traucējumu izraisīšanu Baltijas valstu gaisa telpā. Pēc tam, kad traucējumu dēļ nebija iespējams nosēsties Tartu lidostā, “Finnair” nācās novirzīt lidmašīnu atpakaļ uz Helsinkiem.
ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) 1.septembrī informēja, ka bloks palielinās zemas orbītas satelītu skaitu, lai uzlabotu iespējas atklāt traucējumus.
GPS traucējumus rada iekārtas, kas iejaucas radiosakaros, no zemes raidot signālu, kas ir spēcīgāks par signālu no satelīta. Ja GPS liedmašīnā nedarbojas, tā var tikt uz lidojuma laiku atslēgta, kas rada neērtības un aizkavēšanos, jo noteiktām nosēšanās darbībām nepieciešami GPS sakari. Tomēr lielajās lidostās pieejams pietiekams rīku skaits, lai turpinātu darbību arī tad, ja GPS nedarbojas.
Starpgadījums ar EK prezidentes lidmašīnu noticis, kamēr viņa apmeklēja ES valstis, kuras robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Melno jūru.
Lasiet arī: Fon der Leienas vizīte Latvijā: solidaritāte, sankcijas un jauns finansējums pierobežai