Autore: Ilona Bērziņa
No militārā skatupunkta svarīgākā “Rail Baltica” projekta daļa ir sliežu ceļi, norāda bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess un izsaka neizpratni, kāpēc tie joprojām kaut daļēji nav izbūvēti. Arī bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs atzīst, ka vajadzība pēc “Rail Baltica” kā militārās mobilitātes sastāvdaļas, pastāv.
“Rail Baltica” projekts pamatā tika plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču vienlaikus tas pozicionēts arī kā militārās mobilitātes vajadzībām atbilstošs infrastruktūras tīkls. Latvijā šim “Rail Baltica” aspektam īpaša uzmanība tika pievērsta vien 2022.gada janvārī, kad Satiksmes ministrija Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) iesniedza pieteikumu “Rail Baltica” projekta militārās kapacitātes stiprināšanai un arī saņēma finansējumu no EISI Militārās mobilitātes aploksnes 5 miljonu eiro apmērā. Kā norādīja toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits: “Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos “Rail Baltica” projekts iegūst vēl lielāku stratēģisko nozīmi. Ir īpaši svarīgi nodrošināt uzticamu savienojamību ar Rietumeiropu, un jauno dzelzceļa transporta savienojumu ar Eiropu pilnvērtīgi izmantot arī mūsu valsts aizsardzības spēju palielināšanai.”
Savukārt šī gada sākumā “Rail Baltica” projekts militārās kapacitātes stiprināšanai Latvijas prioritārām aktivitātēm no EISI saņēma 51,55 miljonus eiro. 50% no tā paredzēti “Rail Baltica” apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu būvdarbu pirmajai kārtai un būvuzraudzībai (tādēļ arī uzbūvēts vientuļais tilta balsts Daugavas vidū), jauna divlīmeņa šķērsojuma izveidi pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados. Tomēr pašas dzelzceļa līnijas būvdarbus pagaidām nemana. Paskatīsimies, kā situācija mainīsies pēc aptuveni 397 miljonu eiro saņemšanas (337,6 mijoni eiro no EISI, 59,5 miljoni eiro – valsts līdzfinansējums), par ko tika ziņots 5.novembrī. Visām trim Baltijas valstīm kopā piešķirti 1,394 miljardi eiro.
Nepieciešamība ir, infrastruktūras nav
Uz “Rail Baltica” nozīmi Baltijas reģiona militārajai mobilitātei norādījuši gan projekta ieviesēji, gan augstas NATO amatpersonas, turklāt runa nav tikai par Latviju vien.
Piemēram, “Rail Baltica” oficiālajā interneta vietnē Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas “Lietuvos geležinkeliai” (LTG) izpilddirektors Egidijs Lazausks (Egidijus Lazauskas) uzsvēris, ka NATO militāro vilcienu skaits, kas ierodas Lietuvā, pieaug katru gadu kopš 2019. gada, ar 40% pieaugumu 2023. gadā. “Tādēļ šāda infrastruktūra ir ļoti nepieciešama un būtiska abām pusēm.” Savukārt NATO spēku integrācijas vienības (NFIU) komandieris pulkvedis Pēters Nīlsens (Peter Nielsen) atzinis: “Militāru draudu gadījumā drošība ir tieši atkarīga no NATO sabiedroto izvietošanas ātruma. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka militārā mobilitāte kļūst par vienu no augstākajām nacionālās drošības prioritātēm un tai tiek veltīti pietiekami resursi un pūles.”
Diemžēl pagaidām vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas savietojams ar Eiropas standarta 1435 milimetru sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, un tas pats izbūvēts uz viena ceļa ar 1520 mm sliedēm. Tādēļ maz ticams, ka no “krievu” platuma sliedēm tik drīz tiksim vaļā. Vēl vairāk, Satiksmes ministrija iecerējusi, ka arī Latvijas dzelzceļa tīkls nākotnē sastāvēs no 1435 mm un 1520 mm līnijām, jo visa esošā sliežu tīkla nomaiņa nav ekonomiski pamatota un tuvākajās desmitgadēs uz to varam necerēt (vairāk SM informatīvajā ziņojumā).
Tikmēr Aizsardzības ministrijas vērtējumā Latvijas esošās dzelzceļa sistēmas nesavienojamība ar Rietumeiropu ir būtisks trūkums, kas var radīt arī drošības apdraudējumu. Jo, ja vienota ES standarta platuma dzelzceļi ļauj pārvadāt militāro aprīkojumu pāri robežām, nemainot sliežu platumu, tad to mainīšana no “krievu” uz “Eiropas” platumu pie robežām prasa kā papildu laiku, tā arī ir izaicinājums loģistikas ziņā. Attīstītai un savietojamai dzelzceļa infrastruktūrai ir izšķiroša nozīme reģiona aizsardzības gatavībā, tādēļ jo vairāk nav skaidrs, kādēļ Latvijai tā gribas “spēlēties ar klucīšiem”, respektīvi, būvēt staciju ēkas un vēl visādas dīvainas lietas, kā piemēram, pagaidām nevienam nevajadzīgu tilta balstu Daugavā, tā vietā lai būvētu ES prasīto un “Rail Baltica” projektā paredzēto dzelzceļa pamattrasi.
Sāk ar parādes ieejām, par svarīgāko nedomā
“Būtu taču jāapzinās vajadzība ar to pasteigties. Esmu tiešām pārsteigts, ka “Rail Baltica” joprojām nav pabeigts. Daļa šī projekta jau varēja būt realizēta, un no militārā skatupunkta svarīgā daļa ir paši sliežu ceļi – izbūvējiet taču tos pirmos,” uzsvēra atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess.
Arī bijušais NBS komandieris Juris Maklakovs par šādu kavēšanos ir neizpratnē: “Man tiešām smiekli nāk, ka Latvijā nevar uzbūvēt dzelzceļu un tas, ka sāk ar “parādes ieejām” un pārējām lietām, bet nedomā par pašu galveno.” Bijušais NBS komandieris atzīst, ka, lai arī militārās kravas iespējams pārvietot un atvest uz Latviju arī pa citiem ceļiem, ir šaurās vietas, kur dzelzceļš tomēr ir nepieciešams. “Ja šī [militāro kravu] ienākšana valstī ir pa dzelzceļu, tad iespēja tās novirzīt uz konkrētām vietām, ir daudz ātrāka un operatīvāka,” viņš skaidro.
Tikmēr VAS “Latvijas dzelzceļš” Rinalds Pļavnieks seminārā par divējāda lietojuma infrastruktūru un militāro mobilitāti, kurš šā gada sākumā norisinājās Beļģijā, Ģentē, norādīja, ka “mūsu infrastruktūra jau patlaban spēj atbalstīt militārās vajadzības īpaši smagu un apjomīgu kravu pārvadājumiem, nodrošinot nacionālu un reģionālu savienojamību.”
Cits viedoklis par “Rail Baltica”
Starp citu, runājot par “Rail Baltica” militāro nozīmi, interesantu viedokli izteica Tartu Universitātes emeritētā profesore un statistiķe Ene-Margita Tīta (Kādēļ Rail Baltica būvniecība būtu jāaptur, TvNet, 06.12.24). Proti: “Visi dzelzceļi (tāpat kā citi transporta veidi) ir svarīgi aizsardzībai, taču tie ir jāaizsargā. Salīdzinot ar pārējo Igaunijas dzelzceļa tīklu, RB ir labums, ka tas atradīsies valsts rietumu daļā, ar zināmu distanci no valsts austrumu robežas. Tomēr tas nepasargās dzelzceļu no uzbrukumiem, ņemot vērā šodienas uzbrukuma iespējas.” Profesore arī bilst, ka militārās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji Ir ļoti grūti saprast, kāda militārā vērtība šim dzelzceļam būs 2030. gadā, kad šis projekts tikšot noslēgts. “Jebkurā gadījumā, RB nebūs brīnumierocis, kas ievērojami uzlabos Igaunijas aizsardzības spējas pret agresoru. Primāri, par ko būtu jādomā, ir robežas un valsts nacionālās aizsardzības kapacitātes stiprināšana, nevis RB noteikšanu par militāri prioritāru objektu,” norāda Ene-Margita Tīta.
