bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

Gobzems: Latvijas likumi veido sistēmu, kurā cilvēkiem atņemt biznesu ir izdevīgi – tā valsts var vairāk nopelnīt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 5 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aldis Gobzems

«Latvijā pastāv problēma: cilvēki, kas nodarbojas ar biznesu vai ar ko citu, kurā iegulda mūža darbu, ļoti bieži nevar nopelnīt tik daudz, cik mūsu esošo likumu ietvarā daži maksātnespējas administratori var iegūt pāris mēnešu laikā. Tas nav pareizi, tā nedrīkstētu būt. Šāda situācijas norāda uz to, ka valsts atbalsta sistēmu – atņemt un iznīcināt cilvēkam biznesu ir izdevīgāk, jo tā valsts var vairāk nopelnīt,» intervijā BNN norāda zvērināts advokāts un partijas KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems.

«Maksātnespējas administrators – lamuvārds»

Gobzems uzsver, ka bez politiskā, bez tiesībsargājošo institūciju un arī bez tiesas atbalsta maksātnespējas administrators nevar realizēt nevienu no iepriekš nosauktajām darbībām. «Viņi nevar dabūt šādu atlīdzību bez politiska atbalsta, nevar veikt kādas nelikumīgas darbības bez tiesībsargājošo institūciju «akluma». Šīs sistēmas ir savstarpēji saistītas, un tās saites ir acīmredzamas ne tikai zinātajam, bet pat nezinātājam. Šobrīd ir īstais laiks, kad maziem soļiem atklāt kārtis.»

Viņš uzsver, ka ir nepieciešams sabiedrībai atklāt atsevišķus dokumentus – gadījumus, kuros var redzēt, kā blēdības norit. «Jāsaprot, ka nav jau tā, ka Latvijā visi administratori ir blēži un ka visās politiskajās partijās visi deputāti ir iesaistīti noziedzīgās darbībās. Ir daudz godīgu cilvēku. Turklāt viņu ir daudz vairāk nekā negodīgu, bet tā problēma ir, ka tie daži negodīgie ir uztaisījuši vairākas sev izdevīgas sistēmas, tajā skaitā arī maksātnespējas procesa jomā, kur pārējiem ir jāpakļaujas, jāklusē un jāpieņem «spēles» noteikumi.»

Gobzems maksātnespējas administratorus vairākkārt ir pielīdzinājis mafijai un piekrīt, ka Latvijā šis amats ir teju kā lamuvārds. Tomēr intervijā ar BNN viņš uzsver, ka šajā «mafijas struktūrā» lielākā daļa administratoru nav. «Tāpēc arī no vairākiem maksātnespējas administratoriem esmu saņēmis atbalstu un palīdzību faktu gūšanā.»

«Vai tiesiskā, demokrātiskā valstī varētu būt situācija, ka tieslietu ministrs ir tiešā saitē ar maksātnespējas administrācijas mafiju?»

Gobzems nācis ar skaļu un Latvijas sabiedrībai šokējošu paziņojumu: tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un noslepkavotais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus bijuši «viena mafija». Situāciju viņš BNN apraksta: «Ir tieslietu ministrs, tad ir tieslietu ministra biroja vadītāja, un ir tieslietu biroja vadītājas meita, kas ir maksātnespējas procesa administratore. Viņa pilnvaroja nu jau nelaiķa Mārtiņa Bunkus maksātnespējas procesa lietu apdrošināšanas kompānijai Balva. Caur šo lietu bija centieni izkrāpt naudu, un var teikt, ka ar valsts atbalstu tika pieņemti lēmumi, cik daudz tiks izmaksāts Mārtiņam Bunkum.» Gobzems atzīmē, ka dīvainā kārtā arī pati maksātnespējas administrācija norāda uz nelikumībām, un lūgusi ierosināt krimināllietu. Taču, neskatoties uz to, Mārtiņš Bunkus ir bijis iesakāmo personu sarakstā, lai kļūtu par nākamās kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru.

Gobzems iepriekš savā Facebook kontā bija rakstījis: «Ādamsones meita Aija Lamberte tiek pie gada treknākā maksātnespējas procesa – apdrošināšanas kompānijas Balva. Un kas tad nu? Maksātnespējas administrācijas dati rāda, ka Aija Lamberte pilnvaro nelaiķi Mārtiņu Bunku vest šo lietu.
Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu veda nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem euro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt. Epasti, dokumenti, viss pēc pilnas programmas. Es par saviem vārdiem atbildu – Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir saistīts ar maksātnespējas administratoru mafiju. Šie fakti šo saistību pierāda.»

«Kā tas ir iespējams? Ja no vienas puses valsts saka – tur ir kaut kāda problēma –, un tagad pēdējās dienās aktualizē jautājumu, ka mēs jau vērsāmies tiesībsargājošās institūcijās, bet no otras puses paši pieļauj, ka šī persona, kas tagad ir nelaiķis, bet pār kuru ir kritusi aizdomu ēna, tiek ieteikts būtība tajā īsajā veiksminieku sarakstā, kas nu tagad tiks pie šī «gardā pīrāga»», pārdomās dalās Gobzems.

Viņš uzsver, ka pēc šādiem paziņojumiem, kur tiek saskatīta Bunkus un tieslietu ministra saikne, Rasnačam bija pašam jāatkāpjas, nevis jāgaida brīdis, kad viņam pieprasa demisiju.

«Mīļais draugs, Raivi Dzintar, labāk parunā par to, kā tavi partijas biedri apmeklē Nila Ušakova ballītes un brauc Māra Sprūda limuzīnos»

Ne tikai tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tiek vainots maksātnespējas administrācijas shēmās, bet vairāki Nacionālās apvienības deputāti, tai skaitā partijas līderis Raivis Dzintars.

Ir jāatzīmē, ka Dzintars savā Facebook kontā bija ierakstījis, ka daudzu gadu garumā pret viņa politisko partiju mēģina izveidot nomelnojošu saistību ar maksātnespējas administratoriem. Tikmēr Gobzems norāda, ka Dzintars nav minējis nevienu argumentu, kas pierādītu pretējo. «Tā vietā viņš mēģina cilāt citas tēmas, lai novērstu sabiedrības uzmanību no maksātnespējas administratoru skandāla, liekot ierakstus, ka pēc 20 gadiem atkal «krievi nāk.»»

«Mīļais draugs, Raivi Dzintar, krievi sen jau ir atnākuši. Labāk parunā par to, kā tavi partijas biedri tiek lamāti pie Māra Sprūda ložas, parunā par to, ka tavi partijas biedri apmeklē Nila Ušakova ballītes un brauc Māra Sprūda limuzīnos, vai ir bijuši kolēģi Gaidim Bērziņam. Parunā par šiem jautājumiem,» intervijā ar BNN uzsver Gobzems.

Gobzems BNN norāda, ka, cik viņam zināms, Raivis Dzintars nekad nav nodarbojies ar uzņēmējdarbību vai bijis biznesmenis, vai kādos uzņēmumos bijis vadošos amatos. «Tāpēc, kā jūs varat izskaidrot, kā viņš, nenodarbojoties ar uzņēmējdarbību, var atļauties privātmāju, var atļauties braukt ar jaunu luksus klases automašīnu? Kā tas ir iespējams? Droši vien viņam ir kāds skaidrojums, sabiedrībai to noteikti būtu interesanti uzzināt. Esmu redzējis daudz uzņēmēju, kuri gadiem cīnās privātajā biznesā, kuri cenšas nopelnīt, un viņiem nav tādu līdzekļu kā Raivim Dzintaram.»

«..visi ļoti labi zina, tikai baidās par to runāt»

Gobzema ieskatā, visās Latvijas politiskajās partijās var atrast pietiekami daudz godprātīgu cilvēku, bet tai pašā laikā tikpat negodprātīgu. «Skaidrs, ka nevaram vainot tikai Nacionālo apvienību. Piemēram, jautājumos, kas saistās ar banku likvidāciju, ir redzamas kaut kādas Vienotības saites. Par to liecina fakti. Kā tas var būt, ka praktiski visos kaut cik nopietnos maksātnespējas procesos vienmēr ir bijušas divas galvenās iesaistītās personas: Māris Sprūds vai Mārtiņš Bunkus. Vai tas nav salīdzināms ar to muitnieka gadījumu, kurš ik gadu azartspēlēs laimē pa pāris tūkstošiem eiro? Kā var būt, ka ir divi tik milzīgi veiksminieki? Ka var gadīties, ka tieši ar Māri Sprūdu un Nacionālās apvienības saistītām personām ir uzticēta Trasta komercbankas maksātnespējas administrācija? Kā var gadīties, kad tieši tad, kad Sprūdu ieliek cietumā, šī Trasta komercbanka nonāk Mārtiņa Bunkus un personu, kas saistītas ar viņu un Vienotību, lokā? Kā tas var būt? Šāda veida gadījumus mēs varam saskaitīt daudz – šis ir tikai viens piemērs. Maksātnespējas nozarē par šo ietekmes sadalījumu visi ļoti labi zina, tikai baidās runāt. Tāpēc šīs saites pamazām jāpublisko un jāšķetina.»

«Nu, Sprūds man zvanīja personīgi..»

Jau ziņots, ka Artuss Kaimiņš un Māris Sprūds uz ielas bija pamanīti sarunājoties. Kaimiņš apgalvoja, ka šī tikšanās ir bijusi pavisam nejauša. Arī Gobzems apliecina, ka pēc šīs «saskriešanās» Kaimiņš viņam ir zvanījis un izstāstījis, ka Sprūds pie viņa pienācis klāt. Saruna norisinājusies vien par Sprūda, pēc Kaimiņa teiktā, bezgaumīgo kreklu. Uz BNN jautājumu, vai pēc Gobzema izteikumiem par maksātnespējas administratoru shēmām un nosauktajiem vārdiem Sprūds nav teicis: «Gobzem, laiks apstāties,» viņš atzīmē: «Nu, Sprūds man zvanīja pēc Preses kluba intervijas, kurā es pirmo reizi nosaucu vairākus uzvārdus, kas iesaistīti maksātnespējas administratoru shēmās. Sprūds teica, ka viņš arī par mani pastāstīs kaut kādu informāciju, uz ko es viņam atbildēju – lai stāsta!»

«Tā arī bija visa saruna.» Gobzems atzīmē, ka tikšanās starp Kaimiņu un Sprūdu bijusi nejauša un cilvēkiem, kas lasa medijus, būtu jāsaprot, ka tur nebija nekā īpaša, kā to pasniedz vairāki mediji un tieslietu ministrs.

Tāpat viņš atgādina, ka arī no Rasnača Twitter ierakstā ir saņēmis solījumu, ka arī viņš par Gobzemu pastāstīs kādus faktus. «Es pats atklāšu visādus faktus par sevi. Ir jāsaprot, ka tagad par mani un Kaimiņu meklēs visādas netīrības,» uzsver Gobzems.

«Saprotiet, nebaidās jau tikai muļķi. Skaidrs, ka man ir bail, bet vīrietim ir jādara tas, kas jādara»

Pēc Gobzema domām, ir svarīgi Latvijā veicināt sabiedrības lustrāciju. «Šeit nav eņģeļu, katram ir savas ēnas puses, bet, veicot lustrāciju – izrunājot atklāti, drosmīgi, neliekuļojot. Nevis tā, kā to dara Raivis Dzintars, sakot, ka «krievi nāk», un aizverot acis uz to, ko Nacionālā apvienība ir piesegusi visu šo laiku. Izrunājam atklāti, drosmīgi kā īsti vīrieši, un tad dzīvojam tālāk. Es nerunāju par to, ka visi ir noziedznieki. Es runāju par to, ka Latvijas sistēma daudzus godīgus cilvēkus ir ievilkusi bailēs būt atklātiem. Jūs domājat, ka man nav bail? Ir, bet, ja es pakļaušos savām bailēm, mēs turpināsim dzīvot kā līdz šim – mūsu valstī nekas nemainīsies. Mēs varēsim liekuļot, dot tukšus solījumus u.tml.»

«Latvijas sabiedrības bailes nerunāt atklāti par politiskajiem «netīrumiem» var salīdzināt ar alkoholismu»

«Lai Latvijā uzlabotu politisko situāciju, ir jārīkojas arī sabiedrībai – tai jāspēj atvērt acis un paskatīties uz realitāti, kas notiek politiskajā vidē, lai arī cik nepatīkami tas būtu. Latvijas sabiedrības bailes nerunāt atklāti par politiskajiem «netīrumiem» var salīdzināt ar alkoholismu – visi zina, ka ir problēma, bet ir bail par to runāt. Arī alkoholiķis, lai varētu cīnīties ar savām atkarībām, vispirms atzīst, ka viņš ir alkoholiķis. Tajā brīdi, kad mēs saņemsim drosmi runāt atklātu valodu, nevis dīvānos, virtuvēs un interneta komentāros, slēpjoties aiz anonīmiem segvārdiem, bet atklāti runājot, tas būs pirmais solis ceļā uz izmaiņām,» uzskata Gobzems.

Gobzems ir pārliecināts, ka Saeimas vēlēšanās uzvarēs KPV LV. «Ja pirms divām nedēļām es teicu, ka mēs tiksim Saeimā, tad šodien es saku, ka mēs uzvarēsim.» Jautāts, kas viņam liek tā domāt, Gobzems īsi atbild: «Tam ir visi priekšnosacījumi.»

Runājot par pašreizējo valdības sastāvu, viņaprāt, tā ir nonākusi kritiskā situācijā. «Mediji cits pēc cita publicē aicinājumus vairākiem ministriem atkāpties, sabiedrība neapmierināta, cilvēki turpina emigrēt. Valdība saka, viss iet uz labo pusi, lai gan mums ir lielākie nodokļi Baltijā, mums ir dārgāki medikamenti nekā Lielbritānijā, kas nav lēta zeme. Mums ģimenē bērniem ir mazāks atbalsts nekā cietumniekiem.»

Viņš uzsver, ka pie esošās situācijas var vainot visas valdības, jo katras valdības uzdevums ir to izmainīt. «Novelt vainu uz iepriekšējām valdībām – «mēs jau neesam vainīgi», «to izdarīja kāds cits» – tā ir bezatbildība. Tad nāciet un izmainiet, jums taču ir vara, jūs taču varat to izdarīt vienas dienas laikā. Daudzus jautājumus var sakārtot vienas dienas laikā. Jūs domājat, ka OIK nevar sakārtot vienas dienas laikā? Var. Nevis, sasaucot 40 cilvēku darba grupu un nepieņemot nekādus loģiskus lēmumus, bet vienas dienas laikā pateikt, ka nebūs iepirkuma par dubulto tarifu.» Kāpēc nav izdarīts? «Tāpēc, ka ir iesaistītas ieinteresētās personas. Šī saistība ir acīmredzama, un, kad pienāks īstais brīdis, es pastāstīšu, kāda tā ir.»

«Mūsu valsts vadītājiem ir vēlme atbrīvoties no atbildības»

Runājot par esošās valdības kļūdām, Gobzems par piemēru min sadarbības partneru atbraukšanuno ASV. «Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ar premjeru iznāca un publiski teica, ka ABLV Bank,  likvidācija būs jāsaskaņo ar ASV. Jāatzīmē, ka ASV kolēģis Māršals Bilingslijs (Marshall Billingslea) neko tādu nav teicis – vismaz viņš to noliedz.»

«Ja es būtu premjers vai finanšu ministrs, tad teiktu, ka uzņemos atbildību par notikušo, ka tā ir mūsu iekšējā lieta un ka paši tiksim galā ar vienas bankas likvidācijas procesu. Citai valstij nav jāiejaucas mūsu iekšējās lietās, pat ja tas ir sadarbības partneris. Šāda publiski pasniegta tēze norāda uz to, ka mūsu valsts vadītājiem ir vēlme atbrīvoties no atbildības – «mēs jau neatbildam, lai atbild tie amerikāņi.» Premjeram ir jāspēj uzņemties atbildību par visiem jautājumiem, par visiem pieņemtajiem lēmumiem – lai arī kādi tie būtu.»

Intervijas nobeigumā Gobzems vēlreiz uzsver, ka Latvijā viens no lielākajiem ļaunumiem ir cilvēku bailes. «Kad tauta beigs baidīties un atvērs acis, tad arī izmainīsies politiskā dienaskārtība. Tas notiks tad, kad cilvēki nebūs vienaldzīgi. Tas ir kā pēc Zolitūdes traģēdijas – cilvēku ieinteresētība ilga divas nedēļas. Loģiski, ja tu esi pie varas un redzi, ka sabiedrība lielākoties ir vienaldzīga un bailīga, kāpēc lai neīstenotu arī dažādas nelikumības savtīgās interesēs? Mēs nevaram teikt, ka tikai politiķi pie visa vainīgi. Mums ir jāatzīst, ka mēs kā sabiedrība pieļaujam daudzas no tām lietām, kas valstī notiek. Mums pašiem kā sabiedrībai ir jābeidz pieļaut tās lietas, par kurām runājam virtuvē un interneta komentāros.»


Pievienot komentāru

  1. nātre teica:

    Mikrouzņēmumi ir spiesti izputēt un braukt uz ārzemēm darbā, jo palielināto nodokli nav spējīgi samaksāt, acīmredzot tāda ir valsts politika, lai tikai tālāk no Latvijas.

  2. Andris teica:

    Nez kāpēc šādas tēmas tiek paceltas pirms vēlēšanām?

  3. Abc teica:

    Viss ir ļoti pareizi pateikts. Kādreiz arī uzticējos un balsoju par Raivi Dzintaru, kad tas bija jaunais deputāts un runāja pareizi, bet tagad redzam, kāds tas kļuvis kad iedzīvojies Saeimā. Vai Gobzem, nekļūsi tāds pats kad tiksi pie siles? Tagad nevaru izšķirties, balsot par Gobzema partiju vai jauno konservatīvo partiju. Jo arī tur bijušo tieslietu ministru noņēma no trases, jo gribēja sakārtot un mainīt šo mafiozo sistēmu un padarīt valsti tiesisku. Gribas viņam iedot mandātu otrajai iespējai.

  4. jop teica:

    Nacionālā Apvienība ir Latvijas valdībā no pirmās dienas un ne reizi nav bijusi opozīcijā!!! Un mēs atrodamies tur kur mēs esam tikai pateicoties NA vadībai. Parādniek un rAIVI dZINTAR VAImēs dzīvojam labi???

  5. Lota teica:

    Lielas cerības kādreiz saistījās ar Raivi Dzintaru, bet laikam ejot , cilvēki mainās, kur nu vēl atrodoties sevišķā vidē. Pat nelaiķis Grūtups viņā saskatīja nākamo valsts prezidentu.
    Varbūt, tiešām Gobzems? Lai viņam izdodas!

  6. 100% teica:

    100% ka Sprūds ar šiem klauniem ir uz vienu roku, pasviež kādu mazumiņu arī par pašu MS, lai nekrīt aizdomas, noteikti pamatīgi vīlās NA, ka pārāk ilgi nācās sēdēt būrī, tagad meklē jaunus sabiedrotos .

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.