Grieķija kļūs par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas privātajā sektorā oficāli ieviesīs 13 stundu darba dienu, un tādējādi rūpnīcu darbinieku, kasieru un viesnīcu personāla maiņas kļūs garākas, vēsta “Politico.”
Balsojums parlamentā izsaucis plašus protestus. Par spīti augošajai pretestībai no arodbiedrībām un opozīcijas partijām, sagaidāms, ka likumprojekts tiks atbalstīts. Kopš nākšanas pie varas 2019.gadā centriski labējā valdība pārveidojusi darba tirgu, un dēvē to par elastīgāko Eiropā. Kopš 2024.gada jūlija ražošanas, tirdzniecības, lauksaimniecības un atsevišķos apkalpojošās jomas sektoros darbiniekiem var lūgt strādāt sešas dienas nedēļā. Par darbu sestajā dienā pienākas par 40% lielāka samaksa. Tas ir ievērojams pretstats vispārējai tendencei Eiropā, kur lūkojas četru dienu darba nedēļas virzienā.
Grieķiju 14.oktobrī pārņēma jau otrais ģenerālstreiks mēneša laikā, un arodbiedrības prasa atteikties no jaunā regulējuma. Protestu laikā nekursēja sabiedriskais transports un nebija pieejami sabiedriskā sektora pakalpojumi. Arodbiedrība ADEDY, kas apvieno sabiedriskos darbiniekus, norādīja, ka elastīgas darba stundas realitātē nozīmē atteikšanos no standarta astoņu stundu darba dienas, ģimenes un sabiedriskās dzīves iznīcināšanu un nostrādināšanas legalizāciju.
Jaunais regulējums paredz, ka 13 stundas dienā drīkst strādāt ne vairāk kā 37,5 dienas gada griezumā, un nedēļas darba stundu skaits nedrīkst pārsniegt 48 stundas. Tomēr tiks saglabāta arī 40 stundu darba nedēļa, un virsstundām būs jābūt labāk apmaksātām. Darba ministrija norādījusi, ka 13 stundu darba diena būs brīvprātīga, un neviens nav spiests tai piekrist. Tikmēr
arodbiedrības norādījušas, ka šajā gadījumā lielāka teikšana ir darba devējam,
jo īpaši Grieķijā, kur netiek veiktas pārbaudes darba vietās.
Grieķijas ekonomika ir sākusi atgūties pēc ilgās finanšu krīzes, kas aizsākās 2009.gadā. Bezdarba līmenis, kas krīzes laikā bija 28%, šogad augustā nokrities līdz 8,1%, kas gan vēl joprojām ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Tomēr Grieķijas algas ir vienas no zemākajām blokā, kas nozīmē, ka daudzi grieķi spiesti strādāt divos darbos, lai segtu pieaugošos izdevumus, jo īpaši tos, kas skar mājokļus. Katrs piektais grieķis strādā vairāk nekā 45 stundas nedēļā.
Grieķijas darba ministre Niki Kerameusa (Niki Keremeus) atbalsta jauno regulējumu, un sacīja, ka tas atdzīvinās privāto sektoru. Viņa intervijā televīzijai sacīja, ka nav runa par strādāšanu 13 stundas katru dienu, bet gan par maksimums trīs garajām maiņām mēnesī. Turklāt darbiniekam būs jādod sava piekrišana. Ministre ir atkārtoti uzsvērusi, ka darbinieku nevar atlaist, ja viņš nepiekrīt noteikumiem, turklāt
ar zemāko bezdarba līmeni pēdējo 17 gadu laikā darbinieki ir labā pozīcijā.
Tikmēr likumprojekta oponenti norādījuši, ka valdība rada haosu darba likumdošanā, palielina nedrošības sajūtu, un izjauc darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Darba tirgus eksperti sacījuši, ka jaunais regulējums būtībā padarīs likumīgus pārkāpumus, ko veic darba devēji. Arī darba ņēmēju pārstāvji nosodījuši likumprojektu.
Lasiet arī: Igaunijas darba devēji: Vajadzīgi visi, kas var strādāt; arī no ārvalstīm