Igaunijā pērn piedzimuši mazāk nekā 10 000 bērnu, un jauni cilvēki arvien biežāk atliek domu par ģimenes pieaugumu, domājot par iztikas līdzekļiem, mājokli un arī piemērota partnera meklējumiem, raksta “ERR News.”
Tartu Universitātes slimnīcā pieņemto dzemdību skaits ir strauji samazinājies – ja savulaik nodaļā piedzima seši bērni dienā, tad tagad skaits svārstās no viena līdz trim. Igaunijas populācija pērn samazinājusies, un dzimstība ir visu laiku viszemākajā līmenī.
Daudzi jaunie cilvēki uzskata, ka šis nav piemērots brīdis bērnu radīšanai. Pētniece Marija no Tartu sacīja, ka ir domājusi par bērniem, bet vispirms vēlas lielāku stabilitāti. Sieviete pastāstīja, ka vinai rūp sava veselība, miegs un brīvais laiks, un mazulis nozīmētu, ka tā vairs nebūs, vai vismaz uz laiku būs jāatsakās no šīm lietām. Tāpat viņa gribētu lielāku finansiālo stabilitāti, un vēlas paveikt virkni lietu pirms bērna ienākšanas dzīvē – iegūt autovadītājas apliecību, iegādāties auto un tikt pie lielāka dzīvokļa – viņa tikai pērn iegādājusies savu pirmo mājokli, bet tas esot diezgan mazs, un viņa negribētu tur audzināt bērnu.
Tomēr gan Marijai, gan viņas paziņu lokam lielākā problēma ir piemērota partnera atrašana.
Analītiķe Anna sacīja, ka attiecību pamatam jābūt tik spēcīgam, lai pāris justu, ka kopā tiks pāri visām grūtībām: “No sievietes skatu punkta tas nozīmē, ka viņa nakts vidū nepaliks viena ar raudošu mazuli un saņems vajadzīgo atbalstu.” Viņa piebilda, ka tas pats attiecas uz vīriešiem – ja vīrietis ir norūpējies par to, ka ir vienīgais pelnītājs un uzņemas visu atbildību, arī tas ir jārisina.
Doemogrāfijas pētniece Mare Ainsāra (Mare Ainsaar) pastāstīja par pētījumiem, kas liecina, ka
apmēram puse no tiem, kas vēlas bērnus, to atliek attiecību dēļ.
Tāpat arvien lielākas raizes sagādājot finanses un mājokļa jautājumi, un jaunajiem cilvēkiem pārdomas rada arī ģeopolitiskā situācija. Ainsāra sacīja, ka pirms desmit gadiem netika runāts par to, ka cilvēki uztraucas par notiekošo trīs valstis tālāk, vai par politisko situāciju pasaulē tik daudz, lai tas ietekmētu demogrāfiju.
Tartu Universitātes asociētā profesore Dagmāra Kutsara (Dagmar Kutsar) norādīja, ka bērnu audzināšana šodienas pasaulē šķiet milzīga atbildība, īpaši tad, ja apkārt ir tik daudz neskaidrību un trauksmes.
Vēl kāds būtisks jautājums ir atbalsta sistēma. Anna norādīja, ka tas, ka kāds valdībā piedāvās lielāku pabalstu, neliks viņai spēcīgāk gribēt bērnus. Jaunā sieviete arī norādīja, ka bērnu audzināšanai esot vajadzīgs ciems, bet ko darīt, ja viss “ciems” ir aizņemts darbos, kur tad ņemt atbalstu, kad mazulis saslimst. Kutsara uzsvēra, ka sociālā stabilitāte un drošība mazinātu satraukumu, taču Igaunijas politikai to nav izdevies panākt. Ainsāra piebilda, ka pēdējā laikā veiktie budžeta samazinājumi pirmsskolas izglītībai un ārpusskolas izglītībai mazinājuši topošo vecāku uzticību sistēmai. Kutsara piekrita, ka arī kopējais cenu pieaugums liek jauniem cilvēkiem apdomāt to, vai viņi var atļauties audzināt bērnus.
Liels klupšanas akmens ir arī mājokļa jautājums, un tiek norādīts, ka šeit valsts varētu darīt vairāk. Marija sacīja, ka ir grūti iegādāties pirmo mājokli, un daudziem ir grūtības atlikt pat pirmajai iemaksai.
Lai gan ir sarežģīti kontrolēt to, kas notiek pasaulē, sagatavotība kopumā varētu cilvēkiem palīdzēt. Ainsāra sacīja, ka jauniešiem būtu jāiemācās, kā tikt galā ar dzīves radītajiem izaicinājumiem, ģimeni un bērniem, un tas visiem būtu jāmāca arī skolā.
Lasiet arī: GPS traucējumi Latvijas gaisa telpā strauji pieaug