Igaunija plāno atbalstīt Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu pagarināt laika periodu, kurā Eiropas Savienības (ES) valstis lūgtas ierobežot gāzes patēriņu, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Līdzšinējais taupības periods noslēgsies 31.martā. Pēc Krievijas iebruka Ukrainā 2022.gada 24.februārī EK aicināja bloka dalībvalstis ierobežot gāzes patēriņu, ņemot vērā lielo atkarību no agresora energoresursiem. ES valstis tika aicinātas par 15% samazināt gāzes patēriņu, un pirms 28.martā plānotās ES enerģētikas ministru tikšanās aktualizēts ierosinājums taupīt vēl gadu.
Igaunijas paziņojumā, kurā pausts atbalsts arī turpmākai patēriņa ierobežošanai, teikts: «Mēs atbalstam ierosinājumu pagarināt periodu, kurā noteikts brīvprātīgais mērķis samazināt gāzes patēriņu visā ES un katrā dalībvalstī, līdz 2024.gada 31.martam.»
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone (Kadri Simson) piektdien, 24.martā, žurnālistiem sacīja, ka
ES ir izvairījusies no potenciālas krīzes un veiksmīgi pārlaidusi ziemu.
Krievija uz ES noteiktajām sankcijām atbildēja ar daļēju gāzes piegādes pārtraukšanu. Pirms iebrukuma Ukrainā, Krievija uz Eiropu eksportēja apmēram 155 miljonus kubikmetru dabas gāzes, bet pērn apjoms samazinājās līdz 60 miljoniem kubikmetru. Sagaidāms, ka šogad tiks importēti tikai 20 kubikmetri dabas gāzes.
Lai kompensētu iespējamo trūkumu, ES importēja vairāk gāzes no Norvēģijas, kā arī ieveda sašķidrināto dabas gāzi no ASV un citām valstīm. Brīvprātīgā gāzes patēriņa samazināšana, kas tika sasniegta galvenokārt ar taupības pasākumiem, palīdzēja ES izveidot 43 miljonu kubikmetru gāzes rezerves.
Ziema Igaunijā sākās agri un bija sniegota, tomēr kopumā ES tā bija salīdzinoši maiga, un Simsone norādīja, ka arī tas palīdzējis samazināt patēriņu. Pateicoties tam un kopējām pūlēm, marta beigās Eiropas gāzes krātuvēs šobrīd joprojām ir aizņemta vairāk nekā puse no kopējā tilpuma.
Saskaņā ar Igaunijas Ekonomikas ministrijas pārskatu,
Igaunija var samazināt gāzes patēriņu vēl daudz vairāk, nekā prasa ES kopējie mērķi.
Igaunijas gāzes patēriņš līdz Krievijas iebrukuma Ukrainā bija pieci teravati gadā, bet pēc 2022.gada februāra tas samazinājās par 26%, līdz 3,77 teravatiem gadā. Tas ir zemākais rādītājs pēdējās desmitgades laikā. Patēriņa samazinājums sasniegts gan taupot, gan izmantojot dažādus alternatīvos kurināmos. Piemēram, pilsētās centrālajai apkurei gāzes vietā tika izmantota slānekļa eļļa vai šķelda. Individuāli daudzas mājsaimniecības apkurei gāzes vietā izvēlējās siltumsūkņus, un ātrāku pāreju uz cita veida kurināmo veicināja arī augstās gāzes cenas.
Kopumā Krievijas dabas gāzes aizliegums ES nav noteikts, jo dažas valstis to iegūst caur Turciju un Ukrainu. Igaunija jau pērn aprīlī pārtrauca gāzes importu no Krievijas.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuva nokārtojusi pirmo «gāzes eksāmenu»; pat kritiķi slavē SDG termināli
