Satelīti tagad spēj atklāt, kādēļ Peipusā ūdens kļuvis duļķains, vai kāpēc Vertsjervs pēkšņi viļņojas aizdomīgi zaļā krāsā, un jaunākās tehnoloģijas palīdz zinātniekiem konstatēt, kas izraisījis pārmaiņas, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Žurnālā “Applied Sciences” publicētais pētījums apstiprinājis, ka jaunākās paaudzes satelīti daudz precīzāk nekā iepriekš spēj novērtēt ūdens kvalitāti Igaunijas lielākajos ezeros.
Pētījumu veikuši zinātnieki no Tartu Universitātes sadarbībā ar kolēģiem no Itālijas un Francijas. Izmantoti dati no diviem Eiropas satelītiem, PRISMA un EnMAP, analizējot 12 Peipusa un Vertsjerva satelītattēlus. Lai nodrošinātu precizitāti, satelītu dati tika salīdzināti ar mērījumiem, kas fiziski veikti ezeros.
PRISMA un EnMAP no citiem satelītiem atšķir tā sauktā hiperjutīgā “redze”. Kamēr vecāki satelīti reģistrē tikai vienkāršotus brūnos vai zaļos toņus, jaunākās tehnoloģijas ļauj konstatēt pat smalkākās toņa izmaiņas. Tas ir svarīgi, jo dažādi organismi ūdeni rada noteiktus, tiem raksturīgus krāsas toņus. Piemēram, satelīti spēj konstatēt zilāļģu radītā pigmenta klātbūtni Peipusā, ko vecais “Sentinel” satelīts palaida garām. Laboratoriskās analīzes apstiprināja, ka ezerā tiešām tobrīd bija sastopamas zilaļģes.
Satelīta sniegtās priekšrocības ļauj ātrāk un plašāk novērtēt iespējamo aļģu ziedēšanu ūdenstilpēs.
Tāpat satelītu datus var izmantot, lai novērotu, kā upes ietekmē ezeru ekosistēmu. Barības vielām bagātās Emajogi upes brūnganie ūdeņi Peipusā bija redzami kā vēdekļveida iekrāsojums, kas lēnām sajaucās ar ezera ūdeni. Pēc stipra lietus un vēja uzņemtie attēli liecināja, ka ezerā nonācis krietni vairāk nogulšņu.
Satelītu hiperredze parāda pat neuzkrītošus organismu un vielu atstātos “nospiedumus” ezeros, un tas līdz šim bija konstatējams, tikai veicot analīzes laboratorijā.
Pētījumā arī secināts, ka jaunākās paaudzes satelīti palīdz labāk sekot līdzi ūdensaugu izplatībai ezera ūdeņos.
Lasiet arī: Itālija grasās dot zaļo gaismu Mesīnas šauruma tilta projektam