Igaunijas Klimata ministrija nodevusi izskatīšanai labojumus Dabas aizsardzības likumā, un, ja tos apstiprinās, zemes īpašniekiem būs pienākums kontrolēt invazīvo augu izplatību, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Līdz šim Dabas aizsardzības likums noteica, ka zemes īpašnieki nedrīkst audzēt noteiktus augus vai pieļaut to nokļūšanu savvaļā, bet jaunajā redakcijā likums noteiks, ka būs aktīvi jāiesaistās noteiktu invazīvo sugu augu izplatības ierobežošanā. Klimata ministrija Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodaļas padomniece Merike Linnemegi (Merike Linnamägi) norādīja, ka pašreiz spēkā esošās redakcijas formulējums pieļauj interpretācijas.
Zemes īpašniekiem būs pienākums kontrolēt šešas augu sugas, to vidū arī Latvijā plaši sastopamo puķu sprigani un trīs vējgriķu varietātes. Igaunijas Īpašnieku apvienības priekšsēdētājs Andri Krass (Andry Krass) uzskata, ka nav reāli sagaidīt, lai zemes īpašnieki paši spētu atpazīt un kontrolēt dažādas invazīvo augu sugas.
Kontroles pasākumi ir arī finansiāls slogs. Pērn vidējās izmaksas latvāņu apkarošanai sasniedza 188 eiro uz hektāru. Linnemegi gan norādīja, ka sešas sugas, kuras iekļautas likuma labojumos, ir nosacīti vienkārši kontrolēt, un, atšķirībā no latvāņiem, tās nerada risku veselībai. Viņa sacīja, ka
augus, kas būs jākontrolē zemes īpašniekiem, ir viegli izraut vai nopļaut, bet tas gluži vienkārši jādara regulāri.
Padomniece arī atzina, ka, lai gan sarakstā iekļauto augu tirdzniecība jau gadiem ir aizliegta, ir nereāli sagaidīt, ka visi zemes īpašnieki tos pazīs: “Piemēram, ja kāds nesen kļuvis par zemes īpašneku, un nezina tās vēsturi, būtu prātīgi iepazīties ar šīm sugām un pārliecināties, ka tās neaug jaunajā īpašumā.”
Īpašnieku apvienība ir noraizējusies par iespējamiem strīdiem starp kaimiņiem, jo zemes īpašnieki var sākt ziņot viens par otru, lai izvairītos no sodiem. Krass sacīja, ka jautājums par to, kura vaina tā ir, ka invazīvais augs ir kādā īpašumā un kurš nav laicīgi rīkojies, lai novērstu tā izplatību, kļūs ļoti aktuāls.
Ministrija norādīja, ka tā neplāno uzreiz sākt pārbaudes vai piemērot sodus. padomniece skaidroja, ka zemes īpašniekiem vispirms tiks izskaidroti viņu pienākumi, sniegta informācija par to, kā no augiem atbrīvoties, un dots termiņš pienākumu izpildīšanai. Tikai tad, ja līdz noteiktajam laikam augi nebūs iznīcināti, tiks domāts par tālākajiem soļiem. Viens no veidiem varētu būt valsts iesaistīšanās, nolīgstot uzņēmumu, kas augus iznīcinās, un pēc tam piedzenot pakalpojuma maksu no zemes īpašnieka.
Lasiet arī: Likuma izmaiņas ļaus Igaunijas vides inspektoriem lietot neletālos ieročus