Igaunijas bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Andruss Merilo (Andrus Merilo) norādījis, ka Igaunijā pārāk daudz un bieži izskan histēriskas ziņas par karu, bet ir maz konstruktīvu, informatīvu debašu par pašreizējo drošības situāciju, raksta “ERR News.”
Merilo intervijā žurnālam “Sõdur” sacīja, ka ir runas, ka Narva “būs nākamā,” un tas tikai stiprina histēriju un neatspoguļo realitāti. Viņš norādīja, ka informatīvajā telpā trūkst precizitātes: “To ņemot vērā, es zinu, ka cilvēki domā ar savu galvu un uzdod jautājumus. Tiklīdz ir pilnīgi skaidrs, kas jāpaveic, tiek veiktas darbības, kas nodrošina, ka izpildītas gatavības pamatprasības.”
Saskaņā ar Merilo teikto, gatavība nenozīmē tikai gatavošanos kara situācijai, bet vispārēju gatavību krīzes situācijām, piemēram, energoapgādes pārrāvumiem vai ekstrēmiem laika apstākļiem. Bruņoto spēku komandieris uzskata, ka
histērija par karu ir ļoti neproduktīva, un cilvēkiem esot tendence krist panikā par to, ko viņi nezina
– tāpēc ir svarīgi būt gataviem, lai varētu rīkoties racionālāk. Merilo sacīja,ka sabiedrībai nepieciešama labāka izpratne par to, kā izmaiņas drošības situācijā var ietekmēt ikvienu. Viņš uzsvēra, ka par to ir jārunā: “Ikvienam jāsaprot, ka miera laiks ir beidzies. Eiropā norisinās pilna mēroga karš. Tas, uz kuru pusi karš virzīsies, ir daļēji atkarīgs no mums. Ja mēs būsim gatavi sliktājam scenārijam, karu izdosies atvairīt. Ja mēs pieņemsim, ka nekas nenotiks, mes riskējam atkārtot vēstures kļūdas. Karš nav reta vēsturiska anomālija – tā ir diezgan bieža parādība. Mums tā atbilstoši jāuztver un jāsaglabā miers.”
Ģenerālleitnants arī uzsvēra Igaunijas Bruņoto spēku nozīmi sabiedrības informēšana, un atzina, ka pašlaik virsroku ņem histērija. Jautāts, vai Igaunija varētu kara laukā stāties pretī Krievijai, komandieris atbildēja, ka vieniem tas būtu ļoti grūti, bet Igaunija nav viena, tā ir daļa no NATO. Viņš sacīja, ka Krievijai jāsaprot – Igaunija ir pietiekami stipra, un nav tādas lietas kā “trīs dienās līdz Tallinai,” šāds plāns izgāztos, tāpat kā tas izgāzās Ukrainā. Komandieris piebilda, ka tikai pašu igauņu spēkos ir šādu tēlu parādīt.
Lūkojoties uz Igaunijas ģeogrāfiju, Merilo sacīja, ka situācija nav tik drūma, kā izskatās, īpaši salīdzinājumā ar dažām kaimiņvalstīm, un norādīja, ka viss ir paveicams, ir tikai jāpielieto pareizie risinājumi, un tas jādara pareizajā laikā un efektīvi.
Karš Ukrainā esot lielā mērā apstiprinājis to, ko Igaunijas bruņotie spēki zina jau gadiem: “Ja kāds domā, ka mēs darām ko fundamentāli jaunu, tad tā nav. Mēs jau sen saprotam Krievijas militāro doktrīnu. Tomēr tā turpina attīstīties, un mēs esam, iespējams, pirmo reizi vēsturē, pozīcijā, kad mums ir iespēja būt gataviem kaujai pirms Krievijas.”
 
            
         
		
