Saskaņā ar Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem 2024.gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023.gadā. IKP pašreizējās cenās bija desmit miljardi eiro.
Igaunijas Statistikas pārvaldes nacionālo kontu grupas vadītājs Roberts Mjūrseps (Robert Müürsepp) norādīja, ka ekonomikā, kas desmit ceturkšņus pēc kārtas ir samazinājusies, vērojamas uzlabošanās pazīmes, taču lielākās pārmaiņas joprojām ir negatīvas.
“No darbības veidiem spēcīga negatīva ietekme uz ekonomiku bija būvniecībai, kā arī rūpniecībai. Lielākais pozitīvais devums pēc diviem gadiem atkal bija informācijas un komunikācijas nozarē, kur pievienotā vērtība pieauga par 7,3%,” norādīja Mjūrseps.
Lielāks pozitīvais ieguldījums ekonomikā bija arī nekustamā īpašuma darbībām un lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai. Pārējo darbību ietekme bija neliela, bet gandrīz puse no tām deva pozitīvu ieguldījumu.
“Tās ietvēra tādas galvenās darbības jomas kā transports un preču uzglabāšana un tirdzniecība.
Pēdējo reizi tik daudzas nozares sniedza pozitīvu ieguldījumu tieši pirms gada,” piebilda Mjūrseps.
Trešajā ceturksnī pievienotā vērtība samazinājās par 1,7%, nedaudz straujāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Pievienotā vērtība ir uzņēmumu kopējā saražotā produkcija pēc ražošanā izmantoto izejvielu vērtības atskaitīšanas. Kritumu noteica nefinanšu sabiedrību darbības rezultāti – pievienotā vērtība šajā sektorā saruka par 2.5%. Turpretī valdības sektorā pievienotā vērtība pieauga par 2%.
Nodokļu ieņēmumu pieaugums atkal deva pozitīvu ieguldījumu ekonomikā, palielinoties ieņēmumiem no pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļiem.
Lielākajā daļā izdevumu grupu privātais patēriņš samazinājās visstraujāk pēdējo piecu ceturkšņu laikā – par 2.1%. Lielākais kritums bija vērojams izdevumos par citām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabaku, kā arī atpūtai un kultūrai. Samazinājās arī izdevumi apģērbiem un apaviem, mēbelēm un pārtikai. Tomēr ievērojami pieauga izdevumi par finanšu un apdrošināšanas pakalpojumiem. Ievērojami palielinājās arī izdevumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.
Neliels pieaugums bija vērojams valdības sektora, kā arī bezpeļņas iestāžu galapatēriņa izdevumos. Patēriņa pieaugums abos sektoros bija mazāks par 2%.
Investīcijas trešajā ceturksnī samazinājās par 15.2%. Lielākā ietekme bija investīciju kritumam ieguldījumos ēkās un būvēs – gan nefinanšu sabiedrībās (30.1%), gan valdības sektorā (21.7%). Turklāt samazinājās uzņēmumu ieguldījumi citās iekārtās un aprīkojumā (11.5%) un mājsaimniecību ieguldījumi mājokļos (16.7%).
“Tomēr šāds investīciju kritums neliecina par ekonomikas perspektīvu pasliktināšanos, bet gan par to, ka pagājušā gada trešajā ceturksnī investīciju līmenis bija neparasti augsts. Šogad šis rādītājs bija tuvu iepriekšējo gadu līmenim,” skaidroja Mjūrseps.
Arī ārējā tirdzniecībā turpinājās neliels uzlabojums. Eksports saglabājās tādā pašā līmenī kā pagājušā gada trešajā ceturksnī, bet imports samazinājās par 1,3%. Rezultātā neto eksports bija pozitīvs jau ceturto ceturksni pēc kārtas. Preču tirdzniecībā eksports samazinājās par 1.2%, bet imports pieauga par 1.8%. Pakalpojumu eksports turpināja iepriekšējā ceturkšņa tempu, palielinoties par 1.8%. Savukārt pakalpojumu imports samazinājās par 7.6%.
Sezonāli un pēc darba dienu skaita izlīdzinātais IKP salīdzinājumā ar 2024.gada otro ceturksni nemainījās, bet salīdzinājumā ar 2023.gada trešo ceturksni samazinājās par
Lasiet arī: Vidējā mēnešalga 2024.gada 3.ceturksnī Igaunijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8%
