Saskaņā ar Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem 2024.gada ceturtajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,2% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023.gadā. Taču Igaunijas IKP kopumā 2024.gadā samazinājās par 0,3%. IKP pašreizējās cenās pagājušā gada pēdējā ceturksnī bija 10,6 miljardi eiro, bet 2024.gadā kopumā – 39,5 miljardi eiro.
Igaunijas Statistikas pārvaldes nacionālo kontu grupas vadītājs Roberts Mūrseps (Robert Müürsepp) sacīja, ka ceturtais ceturksnis iezīmēja 10 ceturkšņu recesijas beigas.
“Pēdējo reizi IKP pieauga 2022.gada pirmajā ceturksnī,” norādīja Mūrseps.
Atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem lielākajai daļai darbību bija pozitīva ietekme uz ekonomiku. “Enerģētikas nozare bija līderis, kurā pievienotā vērtība pieauga par 21%. Tai sekoja nekustamais īpašums un informācijas un komunikācijas nozare – abās nozarēs pievienotā vērtība pieauga par 5,7%. Jāatzīmē, ka arī ražošanas nozare atguvās no krīzes, pieaugot par 0,5%. Tirdzniecības pievienotā vērtība palielinājās par 0,8%,” piebilda Mūrseps.
Būvniecības nozare izcēlās ar negatīvu ietekmi, tās pievienotajai vērtībai samazinoties par 12,9%. Tai sekoja transporta un uzglabāšanas, kā arī administratīvo un apkalpojošo pakalpojumu nozare.
Gada beigās pievienotā vērtība un privātais patēriņš palielinājās
Nodokļu ieņēmumu ietekme uz IKP kļuva pozitīva jau 2023.gada 4.ceturksnī, savukārt pievienotā vērtība pēdējā ceturksnī pieauga pirmo reizi kopš 2022.gada 3.ceturkšņa. Pievienotā vērtība ir uzņēmumu saražotās produkcijas kopapjoms pēc ražošanā izmantoto izejvielu vērtības atskaitīšanas.
Būtiskas pārmaiņas īpaši notika uzņēmējdarbības sektora pievienotās vērtības radīšanā, kur beidzās iepriekš novērotais kritums un pievienotā vērtība saglabājās 2023.gada 4.ceturkšņa līmenī. Valdības un bezpeļņas organizāciju sektora pievienotā vērtība turpināja augt, palielinoties attiecīgi par 2.1% un 3.1%. Nodokļu ieņēmumu kāpumu noteica PVN un akcīzes nodoklis degvielai.
Uzlabojās arī privātais patēriņš, kas pieauga tādā pašā tempā kā IKP – par 1.2%. Pieaugums bija vērojams lielākajā daļā izdevumu kategoriju. Lielākais pieaugums bija vērojams apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu, transporta, kā arī informācijas un komunikāciju jomā. Ievērojami samazinājās izdevumi apģērbiem un apaviem. Nedaudz samazinājās izdevumi par pārtiku, mājokli un citām precēm un pakalpojumiem.
Tomēr valdības sektora galapatēriņa izdevumi sāka samazināties, sarūkot par 1.1%. Bezpeļņas sektora galapatēriņš turpināja pieaugt, pieaugot par 3,1%.
Samazinājās investīcijas, bet pieauga ārējā tirdzniecība
Tāpat kā 3.ceturksnī, arī 4.ceturksnī investīcijas turpināja samazināties (-10.3%). To galvenokārt noteica valdības sektora (-19.3%) un mājsaimniecību (-18.1%) ieguldījumi. Valdības sektorā vislielākā ietekme bija ieguldījumu samazinājumam citās ēkās un būvēs (-24.4%) un mašīnās un iekārtās (-26.3%). Būtisks kritums bija vērojams mājsaimniecību ieguldījumos mājokļos (-9.2%), savukārt ieguldījumi transporta iekārtās pieauga par 71.9%.
Labāki tautsaimniecības rādītāji bija vērojami arī ārējā tirdzniecībā, kas 4.ceturksnī atkal piedzīvoja kāpumu. Preču un pakalpojumu eksports palielinājās par 3.2%, bet imports – par 3.5%. Preču eksportā bija vērojams pieaugums par 4.9%, ko galvenokārt noteica koksnes izstrādājumu un metālizstrādājumu eksports. Preču imports pieauga par 6,7%, ko noteica metāla izstrādājumu un transportlīdzekļu imports. Pakalpojumu ārējā tirdzniecība 4.ceturksnī bija nedaudz mērenāka. Pakalpojumu eksports pieauga tikai par 0.5%, bet imports samazinājās par 3.2%. Pozitīvi izcēlās pasažieru aviopārvadājumi, datorpakalpojumi un citi uzņēmējdarbības pakalpojumi. Pakalpojumu sniegumu kavēja būvniecības un kravu pārvadājumu pakalpojumi.
2024.gada 4.ceturksnī sezonāli un pēc darba dienu skaita izlīdzinātais IKP salīdzinājumā ar 3.ceturksni palielinājās par 0.7%, bet salīdzinājumā ar 2023.gada 4.ceturksni – par 1.1%.
2024.gadā IKP samazinājās par 0,3%
Pagājušajā gadā ekonomiskie rādītāji uzlabojās no ceturkšņa uz ceturksni. Lielākie uzlabojumi bija vērojami uzņēmumu pievienotās vērtības radīšanā un ārējā tirdzniecībā. Kopumā 2024. gadā abos rādītājos bija vērojams kritums (-1.1%), bet pēc gada sākumā piedzīvotā krituma gada beigās tie pieauga. Tendence bija nepārtraukti augoša.
No ekonomiskajām darbībām 2024.gadā lielākais pozitīvais devums bija nekustamā īpašuma darbībām, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem un lauksaimniecībai. Lielākās darbības nozares, piemēram, būvniecība, ražošana un tirdzniecība, visvairāk kavēja ekonomisko izaugsmi.
Privātais patēriņš un investīcijas bija svārstīgas. Privātais patēriņš gada beigās bija pozitīvs, bet investīcijas gada 2.pusgadā saruka. Investīciju samazināšanos lielā mērā noteica augstā 2023.gada atsauces bāze.
