Reaģējot uz notikumiem Latvijā, kad Saeima lēma izstāties no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, 57 Igaunijas parlamenta deputāti parakstījuši deklarāciju, kurā pauž atbalstu konvencijai, raksta “ERR News.”
Igaunijas parlamenta Rīgikogu deputāti paziņojuši, ka Igaunijai nav pieņemami pievērt acis uz vardarbību pret sievietem un ģimenē. Deklarācijā sacīts, ka statistika liecina – teju 41% igauņu sieviešu ir vismaz reizi dzīvē cietušas no vardarbības attiecībās, un 39% sieviešu piedzīvojušas fizisku varmācību. Deklarācija pauž, ka to parakstījušie deputāti vēlas sniegt drošības sajūtu iedzīvotājiem, apstiprinot, ka valsts nenovirzīsies un neatkāpsies no pašreizējās pozīcijas. “Vardarbības novēršana, palīdzība upuriem, varmāku sodīšana un konsultāciju sniegšana turpinās būt Igaunijas Republikas prioritātes. Turpināsies sadarbība starp visām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, lai novērstu vardarbību pret sievietēm,” sacīts parakstītajā dokumentā.
Rīgikogu Sieviešu frakcijas vadītāja Marisa Lauri (Maris Lauri) žurnālistiem sacīja, ka iespējamā Latvijas aiziešana no Stambulas Konvencijas izraisījusi reakciju arī Igaunijā. Viņa piebilda, ka arī Igaunijā ir personas, kas vēlas sekot Latvijas piemēram, bet ir arī tie, kas uzskata, ka visaptveroša pieeja cīņai pret vardarbību ir nepieciešama.
Deputātu parakstītā deklarācija Igaunijas iedzīvotājiem apliecina, ka
parlamentārieši turpina iestāties pret vardarbību un atbalsta pašreizējās politikas virzienu,
un neplāno izstāties no konvencijas. Paziņojumā norādīts, ka konvencija nav uz saukļiem balstīts ideoloģiskais dokuments, un tā tiesiskā valstī nodrošina vardarbības upuru aizsardzību.
57 deklarāciju parakstījušie deputāti pieder divām koalīcijas partijām un trīs no četrām opozīcijas partijām.
Igaunija Stambulas Konvencijai pievienojās jau pirms desmit gadiem. Latvija tai oficiāli pievienojās 2024.gada 1.maijā, un šoruden opozīcija ar koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku partijas atbalstu uzsāka procesu, lai konvencijas izstātos. Jautājums ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs nodevis likumprojektu otrreizējai izskatīšanai.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal) nosaucis Latvijā notikušo par došanos nepareizā virzienā. Viņš piebilda, ka konvencijas nomelnošai tiek izmantotas muļķības un safabricēti apgalvojumi.
Lasiet arī: Tiesību eksperts skaidro, kāpēc Rinkēviča lēmums par Stambulas konvenciju bija pareizs