Vācija plāno stiprināt savu ārējās izlūkošanas dienestu, dodot tai jaunas pilnvaras, lai sagatavotos situācijai, kad ASV pārstās sniegt izlūkošanas informāciju, raksta “Politico.”
Plāns tiek gatavots laikā, kad gan Vācijas, gan citu Eiropas valstu līderus arvien vairāk pārņem bažas, ka ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) varētu izlemt, ka jāpārtrauc dalīties ar izlūkošanas informāciju, vai sākt izmantot eiropiešu atkarību no amerikāņu informācijas kā sviru sev labvēlīgu lēmumu panākšanai. Berlīnes amatpersonas norādījušas, ka tieši tāpat, kā tiek stiprinātas militārās spējas, arī vācu izlūkošanas spējām ir ievērojami jāpieaug.
Vācijas parlamenta valsts izlūkošanas dienestus uzraugošās īpašās komisijas priekšsēdētājs Marks Henrihmans (Marc Henrichmann) “Politico” sacīja, ka vācieši vēlas turpināt ciešu sadarbību ar amerikāņiem. Tomēr, ja pašreizējais vai kāds no nākotnes ASV prezidentiem nolems iztikt bez eiropiešiem, ir jāspēj nostāties uz savām kājām. Vācieši uzskata, ka tieši viņu gadījumā pārmaiņas ir jāveic īpaši steidzami, jo valsts ārējās izlūkošanas dienestu (BND) likumdošana ierobežo daudz vairāk nekā citās valstīs. Ierobežojumi bija apzināts lēmums pēc 2.pasaules kara, lai novērstu atkārtotu dienesta izmantošanu nepareiziem mērķiem, kā to darīja nacistu spiegu aģentūras.
Tiesa, ierobežojumiem ir savi mīnusi – Vācija ir īpaši atkarīga no ASV izlūkošanas informācijas, kas tagad rada bīstamu situāciju. Henrihmans sacīja, ka izlūkošanā vienmēr rodas jautājums – ko puses viena otrai var piedāvāt.
Ja Vācija tikai saņem, bet neko nedod pretī, risks esot pārāk liels.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) vēlas stiprināt BND, un atbrīvot to no ierobežojumiem, dodot daudz plašākas pilnvaras rīkot sabotāžas, izpildīt kiberuzbrukumu operācijas, un daudz agresīvāk veikt spiegošanu. Kanclera biroja izlūkošanas reformas uzraugošā amatpersona Torstens Frejs (Thorsten Frei) plānu pielīdzināja bijušā Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) pieminētajam vēsturiskā pagrieziena punktam, par kuru Šolcs runāja uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai, kad paziņoja par ievērojamiem ieguldījumiem vācu ilgi novārtā pamestajos bruņotajos spēkos. Frejs sacīja, ka līdzīgas pārmaiņas vajadzīgas arī izlūkošanas dienestiem.
Vācu BND nodibināja 1956.gadā, un likumdošana dienestam noteica dažādus ierobežojumus, lai nepieļautu nacistu Gestapo un SS vienību veikto pārkāpumu atkārtošanos. Tajā pašā laikā daudzi no jaundibinātā BND aģentiem bija strādājuši arī nacistu organizācijās. Lai stingri nodalītu BND no policijas un novērstu dienesta iejaukšanos iekšlietās, tas tika pakļauts kanclera birojam, un sasaistīts ar stingriem parlamentārās kontroles mehānismiem. BND pilvaras tika ierobežotas līdz izlūkošanas informācijas ievākšanai un analīze, un aģentiem nebija pilnvaru iejaukties, lai novērstu draudus.
Ierobežojumi saglabājušies līdz mūsdienām. Piemēram, vācu spiegi var uzzināt par plānotu kiberuzbrukumu, nevar praktiski neko darīt, lai paši to novērstu. Tāpat, likuma ietvaros, aģenti var noklausīties sarunas, bet nedrīkst veikt sabotāžu, lai novērstu atklātos draudus. Vācijas stingrie datu aizsardzības likumi (kas lielā mērā radīti kā atbilde uz Austrumvācijas slepenpolicijas Stasi atstāto mantojumu) vēl vairāk ierobežo BND darbu. Piemēram, dienestam ir jānoslepeno personu dati, pirms informācija tiek nodota citiem izlūkošanas dienestiem.
Vācijas amatpersonas norādīja, ka ierobežojumi vairs nav pamatoti, jo īpaši pieaugošo Krievijas draudu ēnā.
Frejs norādīja, ka tad, ja notiek uzbrukumi Vācijai, ir jāspēj darīt ko vairāk nekā vienkārši noskatīties – ir jābūt iespējai aizstāvēties. Viņš piebilda, ka visās valstīs, kur ir šādi dienesti, tas tiek darīts.
Vācijas izlūkošanas dienestu vājums nozīmē, ka valsts ļoti paļāvusies uz ASV aktivitātēm, lai apturētu uzbrukumus. Piemēram, par krievu plāniem veikt “Rheinmetall” izpilddirektora slepkavību un par čečenu plānoto uzbrukumu Izraēlas vēstniecībai Berlīnē informēja tieši amerikāņi. Vācu laikraksts “Bild,” atsaucoties uz slepenu izlūkdienesta dokumentu, rakstīja, ka tikai apmēram 2% no brīdinājumiem par terorisma draudiem tiek iegūti no BND.
Berlīnes amatpersonas pērn martā pamatīgi satrauca Vašingtonas lēmums uz laiku apturēt izlūkošanas informācijas nodošanu Ukrainai. ASV šādu lēmumu pieņēma, lai izdarītu spiedienu uz Kijivu, un tas Ukrainas armiju būtībā padarīja aklu pašā kara epicentrā. Tāpat kļuva skaidrs, ka ASV administrācija ir gatava izmantot dominanci izlūkošanas jomā, lai ietekmētu sabiedrotos. Dažus mēnešus vēlāk Mercs solījās ievērojami stiprināt BND spējas. Viņa
valdība šogad palielinājusi BND budžetu par apmēram 26%,
līdz 1,51 miljardam eiro. Kanclers plāno arī atvieglot datus aizsardzības noteikumus, kam dienests pakļauts, ļaujot izmantot mākslīgo intelektu un sejas atpazīšanas programmas. Merca birojs cer, ka līdz rudenim izdosies visu reformu paketi nodot parlamenta balsojumam.
Neskatoties uz reformām, sagaidāms, ka BND joprojām būs pakļauts stingriem ierobežojumiem. Tomēr daudzi Vācijas koalīcijas deputāti uzskata, ka izmaiņas jau ļaus valstij sevi labāk aizsargāt. Henrihmans sacīja, ka tie, kas darbojas pret Vāciju, strādā tāpat, kā to darīja nacistu izlūkošanas dienesti, un spēlē bez noteikumiem vācieši nevar atļauties sevi pakļaut pašu radītiem, mākslīgiem ierobežojumiem.
Lasiet arī: Klusā Francijas ciematā aizturēti iespējamie Ķīnas spiegi