Eiropas Revīzijas palātas ziņojums par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūras projektiem, tostarp “Rail Baltica”, ir konstruktīvs atskaites punkts “Rail Baltica” turpmākajai īstenošanai, pauž Satiksmes ministrijā (SM).
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, lai gan ziņojums ir kritisks, tā konstruktīvā kritika noteikti veicinās projekta virzību.
Viņš pauda, ka līdz šim izvirzītais mērķis nodrošināt pārrobežu savienojumu ar Eiropas transporta tīklu ir izaicinošs, taču tā īstenošanas process turpinās un ir atkarīgs no finansējuma pieejamības un kopīga darba projekta ieviešanā.
Ministrijā informē, ka Eiropas Revīzijas palātas ziņojums skaidri iezīmē izaicinājumus, ar kuriem šāda mēroga pārrobežu projekti saskaras, tostarp finansēšanas ilgtspēju, tehnisko risinājumu izmaiņām un sarežģīto pušu koordināciju. Šie izaicinājumi ilgstoši esot profesionālu diskusiju priekšmets sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK), Eiropas transporta koridoru koordinatoriem un partneriem Baltijas valstīs.
Pēc ministrijā minētā, līdzšinējā sadarbība ar EK ir bijusi konstruktīva un uz risinājumiem vērsta, un ES sniegtais finansiālais atbalsts ir bijis izšķirošs “Rail Baltica” virzībā visā reģionā.
Ministrijā papildina, ka “Rail Baltica” ir viens no ES stratēģiski nozīmīgākajiem pārrobežu infrastruktūras projektiem, kurā vienlaikus iesaistītas visas trīs Baltijas valstis, un cieša sadarbība tiek īstenota arī ar Poliju un Somiju. Šī projekta pievienotā vērtība prasa papildu koordināciju, un Latvija pauž gatavību turpināt ciešu sadarbību visos līmeņos.
Vienlaikus Latvija piekrīt, ka patlaban galvenā prioritāte ir nodrošināt būtisku progresu projekta pirmajā kārtā,
ņemot vērā gan aktuālo drošības situāciju Eiropā, gan vienošanos par pārrobežu savienojumu kā visaugstāko stratēģisko mērķi. Tāpat tiek apzināts risks, ko rada izmaksu pieaugums, un Latvija īsteno pasākumus tā ierobežošanai, skaidri ievērojot pieejamo finansējumu un valdības noteikto fiskālo ietvaru. Ievērojot valdības 2024. gada 10. decembra lēmumu, pirmās kārtas uzdevumu izpilde tiek nodrošināta atbilstoši pieejamajam finansējumam, neuzņemoties finansiālas saistības bez atbilstoša seguma.
Ministrijā informē, ka Latvijā 2025. gadā veiktais darbs, cieši sadarbojoties ar būvniekiem un tehniskajiem ekspertiem, ļaus turpmāk pielāgot pamattrases būvprojektus pieejamajiem ES Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzekļiem, saglabājot projekta kvalitātes un tehniskos standartus. Šī pieeja nodrošināšot projekta nepārtrauktību un efektīvāku ES finansējuma izmantošanu.
Ministrijas ieskatā projekta pāreja no plānošanas uz aktīvu būvniecības fāzi prasa elastīgāku EK pieeju tehnisko risinājumu izmaiņu saskaņošanā. Latvija vairākkārt ir aicinājusi Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) operatīvi apstiprināt optimizācijas, kas nepieciešamas, lai būvprojektus pielāgotu gan tehniskajām realitātēm, gan pieejamajam finansējumam. Tomēr esošais juridiskais ietvars nav pietiekams, lai pat nelielas izmaiņas veiktu operatīvi un nezaudētu finansējumu.
Tāpat ministrijā atzīmē, ka pozitīvs progress sasniegts ar būtisku rezultātu 2025. gadā Rīgas Centrālās stacijas objektā un Rīgas lidostas savienojumā ar Imantas staciju, piesaistot ES Atveseļošanas fonda, kā arī Kohēzijas fonda līdzekļus. Šī pieredze būšot vērtīga, plānojot finansējuma piesaisti nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kurā nepieciešams piesaistīt dažādu ES finanšu instrumentu līdzekļus.
Vienlaikus Latvija stingri atbalsta EK sagatavoto regulas projektu EISI izveidei laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam. Šis priekšlikums ir būtiska ES jaunā daudzgadu finanšu ietvara sastāvdaļa, un tā piedāvātais finansējuma pieaugums transporta un militārās mobilitātes jomā apliecina skaidru ES apņemšanos turpināt stratēģisku pārrobežu transporta projektu attīstību.
Latvija uzsver, ka šāda pieeja ir būtiska gan Eiropas transporta tīkla modernizācijai, gan reģionālās drošības stiprināšanai. “Rail Baltica” kā divējādas lietojamības infrastruktūra ir centrālais elements ES militārās mobilitātes koridorā, un Latvija vairāku gadu garumā ir ieguldījusi būtisku darbu, lai nodrošinātu projekta virzību, finanšu disciplīnu un atbilstību ES noteiktajiem standartiem, norāda ministrijā.
Tāpat Latvija ir viennozīmīgi paudusi, ka arī turpmākajās sarunās neatbalstīs finansējuma samazināšanu EISI transporta sadaļai, tostarp militārās mobilitātes projektiem. Šī nostāja balstās gan nacionālajās drošības interesēs, gan pārliecībā par “Rail Baltica” un citu stratēģisku projektu nozīmi visas Eiropas noturībai un savienojamībai.
Latvija turpinās ciešu sadarbību ar EK, dalībvalstīm un visiem projekta partneriem, lai nodrošinātu “Rail Baltica” sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu. Latvija pauž gatavību aktīvi iesaistīties praktisku risinājumu meklēšanā un nepieciešamo procesu pilnveidē, lai stiprinātu ES transporta tīkla noturību un mobilitāti, vienlaikus veicinot reģionālās drošības intereses. “Rail Baltica” ir stratēģisks ieguldījums nākotnē, un Latvija saglabā nostāju nodrošināt tā kvalitatīvu īstenošanu, uzsver ministrijā.
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Revīzijas palāta ziņojumā par ES transporta infrastruktūru secinājusi, ka “Rail Baltica” projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.
Ziņojumā ir atjaunināti Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi un konstatējumi, kuri gūti līdzīgā revīzijā, kas veikta 2020. gadā. Tajā īpaša uzmanība pievērsta astoņu TEN-T megaprojektu izmaksām un termiņiem, tostarp dzelzceļa “Rail Baltica” projektam.
Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš – 2030. gads – netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas,
tostarp “Rail Baltica” projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.
Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada ziņojuma sagatavošanas laikā “Rail Baltica” oficiālā izmaksu aplēse bija 5,8 miljardi eiro 2017. gada cenās. Ziņojumā palāta uzsvēra, ka izmaksas varētu pieaugt līdz septiņiem miljardiem eiro. Savukārt atbilstoši 2024. gadā veiktajai izmaksu un ieguvumu analīzei projekta kopējās izmaksas ir palielinājušās līdz 23,8 miljardiem eiro 2023. gada cenās.
Galvenie analīzē konstatētie iemesli bija iepriekšējo aplēšu gatavības un detalizācijas trūkums, kas veidoja aptuveni pusi no pieauguma, kā arī izmaiņas projekta tvērumā un struktūrā. Ziņojumā teikts, ka vienlaikus projekta virzītāji uzsvēruši risku, ka jaunā aplēse joprojām varētu nebūt pilnībā precīza, jo tikai par vienu trešdaļu no kopējā dzelzceļa līnijas attāluma tika sagatavoti rūpīgi projektēšanas pētījumi, uz kuriem balstījās aplēse.
Savukārt attiecībā uz grafiku projekta partneri nolēma sadalīt projektu divos posmos. Pirmajā posmā līdz 2030. gadam ir jāpabeidz viena sliežu ceļa dzelzceļš, bet otrajā posmā jāpabeidz viss projekts, taču tam nav noteikts grafiks.
Ņemot vērā, ka darbu grafiks ir pagarināts, visticamāk, pēc otrā posma pabeigšanas projekta kopējās izmaksas pārsniegs 23,8 miljardus eiro. Ziņojumā arī minēts, ka attiecībā uz “Rail Baltica” kavēšanās ieilgs vēl vairāk, jo atbilstoši 2025. gada novembra jaunākajam plānam līdz 2030. gadam jāpabeidz projekta pirmais posms. Tomēr revidenti nevarēja aprēķināt šo kavēšanos, jo otrajam posmam nav īstenošanas grafika.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.