Ja vēja parku attīstība Latvijā nepietuvosies Lietuvas un Igaunijas līmenim, tad nākotnē elektroenerģijas cenu atšķirības starp Baltijas valstīm “Nord Pool” biržā varētu pieaugt, AS “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus pārskatā norāda uzņēmuma Prognozēšanas un finanšu produktu daļas vadītājs Ingus Štūlbergs.
Viņš pauž, ka ekonomikas izaugsmes stūrakmens ir spēja nodrošināt pieprasījumu ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu par konkurētspējīgāko cenu. Lai arī ar esošajām vēja parku uzstādītajām jaudām Baltijā jau iespējams novērot ietekmi uz vidējām “Nord Pool” biržas cenām, Baltija vēl šobrīd atrodas elektroenerģijas ražošanas deficītā.
Eiropā un Baltijā iepriekšējās desmitgadēs šo funkciju lielā mērā nodrošināja fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanas stacijas, taču, attīstoties tehnoloģijām to pamazām aizstāj elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem, kā vējš un saule kombinācijā ar elektroenerģiju uzkrājošām iekārtām, jo tās nav atkarīgas no ražošanai nepieciešamā energoresursa jeb kurināmā cenu izmaiņām. Kā norāda Štūlbergs, protams, jāņem vērā, ka elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem nenozīmē, ka tās elektroenerģijas vērtība neeksistē jeb ir nulle, jo ir jāveic investīcijas šo staciju būvniecībā un uzturēšanā.
Daļu no gada stundām nepieciešamo pieprasījumu ir iespējams nodrošināt ar vēja stacijās saražoto elektroenerģiju, un šo stundu skaitu iespējams palielināt, papildus izmantojot elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas, tādējādi dodot ekonomikai izaugsmes iespēju.
Štūlbergs pauž, ka tuvākajās valstīs, ar kurām Baltijai ir starpsavienojumi, kā Zviedrija Somija un Polija, pēdējos gados vēja parku attīstība ir notikusi mērenā tempā, un situācija starp valstīm atšķiras, tas saistīts izaicinājumiem šo projektu saskaņošanā un investīciju piesaistē.
Baltijā pēc sistēmas operatoru datiem 2025.gada pirmajā pusē visvairāk vēja parku uzstādīto jaudu ir Lietuvā – 1 683 megavati (MW),
kas ir pieaugums par 23% salīdzinot ar 2024.gadu, tai seko Igaunija ar 682 MW un pieaugumu par 34%. Savukārt Latvijā 2025.gadā vēja parku uzstādītā jauda ir 136 MW, un tāda pati tā bija arī 2024.gadā.
“Šādu vēja parku attīstības nevienmērīga dinamika starp Baltijas valstīm, ja tendence saglabājas nemainīga, var Latvijā nākotnē radīt tādu situāciju, ka cenu atšķirības starp Latviju un kaimiņvalstīm “Nord Pool” biržā pieaug. Tas saistīts ar starpsavienojumiem. Piemēram, ja Lietuvā un Igaunijā vēja parkos tiek saražots liels elektroenerģijas apjoms, taču to nebūs iespējams importēt Latvijā, tad Latvijā dažādos periodus var veidoties augstākas elektroenerģijas cenas nekā kaimiņvalstīs,” skaidro Štūlbergs.
Viņš norāda, ka arī ar esošajām vēja parku uzstādītajām jaudām Baltijā ir iespējams novērot ietekmi uz vidējām “Nord Pool” biržas cenām, taču jāņem vērā, ka Baltija vēl šobrīd atrodas elektroenerģijas deficītā jeb gada laikā daļu no nepieciešamās elektroenerģijas nākas importēt un būt atkarīgiem no starpsavienojumu pieejamības un kopējām energoresursu tendencēm.
“Latvenergo” pārstāvis norāda, ka vēja parku un citu atjaunīgās enerģijas ražošanas veidu un to elektroenerģijas uzkrājošās iekārtas attīstīšana ilgtermiņā ļaus piedāvāt paredzamāku un stabilāku elektroenerģijas cenu galapatērētājiem, kas savukārt var veicināt investīcijas pie elektroenerģijas patērētājiem – elektrifikāciju, jaunas ražotnes un esošo straujāku attīstību.
Lasiet arī: Saeimas komisija aptur iniciatīvas par Latviju bez vēja parkiem tālāku virzību