NATO jaunais vadītājs Marks Rite (Mark Rutte), kurš otrdien, 1.oktobrī, NATO ģenerālsekretāra amatā nomainīja Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg), pauda stingru atbalstu Ukrainai un sacīja, ka nav noraizējies par gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, jo varētu sadarboties ar abiem kandidātiem – tikai dažas nedēļas pirms ASV prezidenta vēlēšanām, kurās demokrātu viceprezidente Kamala Harisa (Kamala Harris) sacentīsies ar republikāni Donaldu Trampu (Donald Trump), kurš ir kritiski izteicies par NATO, kā arī nav atbildējis, vai vēlas, lai Ukraina uzvarētu karā pret Krievija, ziņo “Reuters”.
Stoltenbergs, bijušais Norvēģijas premjerministrs, pamet NATO vadītāja amatu pēc vētrainas desmitgades, ko galvenokārt iezīmēja Krievijas 2022.gada iebrukums Ukrainā, kā arī Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO.
Karš Ukrainā ir atgriezis NATO, kas dibināta 1949.gadā, lai atturētu un aizstāvētu pret Padomju Savienības iespējamiem uzbrukumiem Rietumeiropai, starptautisko notikumu centrā.
Runājot par karu Ukrainā, viņš izvairījās no tiešas atbildes uz jautājumu, vai Kijiva gūst uzvaru.
Rite sacīja, ka situācija kaujas laukā ir “sarežģīta” un ka Krievija šogad ir guvusi “ierobežotus” panākumus, taču par lielu cenu. Viņš sacīja, ka ir redzējis aplēses, ka pēdējā laikā katru dienu tiek nogalināti vai ievainoti 1 000 Krievijas karavīru.
“Mums ir jānodrošina, ka Ukraina kļūst par suverēnu, neatkarīgu, demokrātisku valsti,” bijušais Nīderlandes premjerministrs Rite sacīja žurnālistiem NATO galvenajā mītnē Briselē.
Rite kliedēja bažas par NATO valdošās lielvaras – ASV – vēlēšanām, sakot: “Es neesmu noraizējies. Es ļoti labi pazīstu abus kandidātus.”
“Es četrus gadus strādāju kopā ar Donaldu Trampu. Viņš bija tas, kurš mudināja mūs tērēt vairāk (aizsardzībai), un viņš to arī panāca, jo patiešām šobrīd mēs tērējam daudz vairāk, nekā tad, kad viņš stājās amatā,” piebilda Rite.
Saskaņā ar NATO aplēsēm 23 no 32 dalībvalstīm šogad sasniegs mērķi tērēt aizsardzībai vismaz 2% no IKP, salīdzinot ar tikai trim valstīm pirms desmit gadiem. Amatpersonas apgalvo, ka daļēji tas ir Trampa nopelns, bet lielā mērā to veicināja Krievijas iebrukums Ukrainā.
Rite sacīja, ka Tramps ir rīkojies pareizi, mudinot NATO pievērst lielāku uzmanību Ķīnai. Viņš atkārtoja NATO apgalvojumu, ka Ķīna ir kļuvusi par “izšķirošu veicinātāju” Maskavas karadarbībai Ukrainā, piegādājot Krievijai svarīgas tehnoloģijas.
Rute arī uzslavēja Harisu, sakot, ka viņai ir “fantastiska pieredze viceprezidentes amatā” un viņa ir “ļoti cienījama līdere”.
Signalizējot par Stoltenberga darbības turpināšanu, Rite sacīja, ka viņam ir trīs galvenās prioritātes:
nodrošināt, lai NATO būtu pietiekamas spējas aizsargāties pret jebkādiem draudiem, atbalstīt Ukrainu un risināt globālas problēmas, sadarbojoties ar partneriem “tuvu un tālu”.
Karš arī ir licis NATO palielināt karaspēka klātbūtni austrumu flangā un pārskatīt aizsardzības plānus, piešķirot prioritāti Maskavas uzbrukuma draudiem vairāk nekā kopš Aukstā kara laikiem.
Lai gan Rietumu līderi uzsver, ka NATO ir aizsardzības alianse, Maskava to jau sen ir uzskatījusi par draudu Krievijas drošībai. Kremlis otrdien paziņoja, ka Rites vadībā negaida attiecību uzlabošanos ar NATO.
Viens no galvenajiem Rites uzdevumiem būs pārliecināt NATO dalībvalstis nodrošināt papildu karavīrus, ieročus un izdevumus, lai pilnībā īstenotu jaunos aizsardzības plānus, norāda diplomāti un analītiķi.
“Mums ir jādara vairāk mūsu kolektīvās aizsardzības un atturēšanas jomā. Mums ir vairāk jāiegulda, jānovērš spēju trūkumi un jācenšas sasniegt visus NATO izvirzītos mērķus,” sacīja Rite.
Alianse lēmumus pieņem vienprātīgi, tāpēc liela daļa ģenerālsekretāra darba ir kompromisu meklēšana.
Lasiet arī: Putins rudens iesaukumā pavēl Krievijas armijā iesaukt 133 000 karavīru
