Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā, komentē Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis Jānis Brazovskis.
Viņš atgādina, ka nodokli iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela. Cik īsti ir pārāk liela peļņa, Brazovska ieskatā ir retorisks, faktiski neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro.
Brazovskis uzskata, ka jauns nodoklis bankām tiek piesaukts kā vienīgais glābiņš situācijā, kad nākamā gada valsts budžetā nebūs līdzekļu papildu vajadzību finansēšanai. Runa ir par to, ka vienai Latvijas ekonomikas nozarei, kurai īstermiņā ir it kā pārāk labi rādītāji, tiek uzlikts par pienākumu finansēt valsts tēriņus, kurus valdība nespēj finansēt, efektīvi iekasējot nodokļus un ne mazāk efektīvi vai pat vēl efektīvāk vadot valsts izdevumus, apgalvo FNA pārstāvis.
Finanšu nozare šajā jautājumā esot absolūti vienota un stingri iebilst pret jauna nodokļa ieviešanu.
Pēc Brazovska paustā, tas nekādā veidā neveicināšot Latvijas cilvēku labklājību, kā arī nestimulēšot kreditēšanu, kas tiek piesaukta saistībā ar jauno nodokli. Tieši pretēji –finanšu nozare kļūšot vēl piesardzīgāka un vērtēšot šo kā papildu risku, lemjot arī par katras bankas finansēšanas politiku.
Viņaprāt, ir acīmredzami, ka arguments par kreditēšanas “veicināšanu” šajā gadījumā ir izdomāts, lai kaut kā pamatotu nodokļa ieviešanu. Faktiski runa ir par “solidaritātes nodevu”, kas uzņēmējiem jāmaksā valstij, lai palīdzētu tikt galā ar uzdevumiem, ko valdība izpildīt nespēj, pauž Brazovskis.
Viņš arī uzsver, ka banku peļņa nav konstants lielums, tā ir cikliska, jo ir saistīta ar ekonomikas cikliem. Pašreizējie kredītiestāžu peļņas rādītāji esot pilnībā atbilstoši ekonomiskajam ciklam un Eiropas Centrālās bankas politikai, bet tādi tie nebūšot ilgtermiņā un jau sāk mazināties. Tāpēc, viņaprāt, “virspeļņas” nodoklis bankām ir tuvredzīga rīcība.
Arguments, ka jaunais nodoklis būšot “pagaidu” risinājums, Brazovskim rada šaubas, jo jau 2010.gadā tika ieviesta finanšu stabilitātes nodeva, kas bija paredzēta kā pagaidu risinājums, tomēr kredītiestādes šo nodevu maksā vēl aizvien.
FNA valdes loceklis vērš uzmanību, ka ar finanšu nozari nav notikušas sarunas, kas varētu tik nosauktas par kvalitatīvām konsultācijām par jauna nodokļa ieviešanu. Finanšu nozare esot atvērta sarunām.
Brazovskis uzsver, ka dažādu pagaidu nodokļu un nodevu ieviešana bez skaidra mērķa un konsekvences nodokļu politikā, kur būs finansējums, kad vairs šī ienākumu avota nebūs, neraisa pārliecību par mērķtiecīgu valsts attīstības vīziju ne pašiem, ne investoriem.
Viņš arī norāda, ka neatbildēts paliek jautājums, kāpēc ar nodokli neapliek tās nozares, kas joprojām uztur tirdzniecību, importu un eksportu ar agresorvalstīm.
Kā ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādījis, ka virspeļņas jeb ārkārtējas peļņas nodoklis komercbankām varētu kalpot kā viens no kompensējošajiem mehānismiem, samazinot darbaspēka nodokļus. Valainis gan apgalvojis, ka mērķis šajā gadījumā drīzāk ir panākt banku lielāku iesaistīšanos tautsaimniecības kreditēšanā, nevis Valsts kases ieņēmumu palielināšanu.