Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas) sacījusi, ka nevar būt ne runas par to, ka Krievija varētu atjaunot ikdienišķas attiecības ar rietumiem un Eiropu, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Premjerministre norādīja, ka Ukrainas cīņa ir arī cīņa par tiesībām pastāvēt kā valstij un dzīvot brīvi, bez apspiešanas. “Krievija ir izstumtā valsts, ko jāizolē. Nav vietas koķetēšanai ar ideju, ka ar Krieviju varētu atjaunot ikdienišķas attiecības. Mūsu kopējam spiedienam uz Krieviju ir jāpieaug, nevis jāsamazinās,” sacīja Kallasa. Viņa piebilda, ka starptautiskajai attieksmei pret Krieviju ir jāsaglabājas stingrai, un ir jādomā ilgtermiņā.
15.maijā uzstājoties Kopenhāgenas Demokrātijas samitā Igaunijas premjerministre uzsvēra, ka ir jāpārliecinās par agresora pilnīgu sakāvi:
“Mums nevajadzētu ticēt atklāta agresora un aukstasinīga kara noziednieka labajai gribai.
Nevajadzētu interpretēt Krieviju caur demokrātijas prizmu. Jebkāda sarunu pauze kalpotu Kremļa interesēm, lai varētu pārgrupēties un sagatavoties agresijai nākotnē.”
Kallasa atsaucās uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto un atgādināja, ka brīvībai ir jābūt labāk bruņotai nekā tirānijai, un tas nozīmē, ka jāturpina atbalstīt Ukraina ar ieročiem, munīciju un mācībām. Viņa norādīja, ka dzīvošanai blakus agresoram un tā apturēšanai ir sava cena, un, kamēr Krievijas sabiedrība nebūs gatava uzņemties atbildību par saviem noziegumiem, visiem ir jābūt gataviem arī ļaunākajam scenārijam. Ir jāstiprina aizsardzība, un, kā sacīja politiķe, ir jāatbrīvojas no pelēkajiem laukumiem Eiropas kartē. Lai to panāktu, Ukrainai ir jākļūst par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.
Igaunijas premjerministre uzsvēra, ka Krievijas acīs Eiropas demokrātiskā pārvaldība un liberālais pasaules skatījums ir ienaidnieks, kas jāiznīcina. Tādēļ ir svarīgi Krieviju sakaut ne vien fiziskā kaujas laukā, bet arī hibrīdkarā: “Mēs Igaunijā esam demokrātijas pirmajās rindās, un jau sen pazīstam Krievijas hibrīdkara taktiku.
Kremlis cenšas ietekmēt politiskās un sabiedriskās izvēles, un mazināt brīvās sabiedrības uzticību.
Ne tikai no iekšienes, bet arī runājot par attiecībām starp valstīm – viens no Krievijas ilgtermiņa mērķiem ir graut savstarpējo uzticību sabiedroto starpā.”
Kallasa piebilda, ka tikai tad, kad Krievijai būs jāuzņemas atbildība par pastrādāto, būs iespējams runāt par mieru Eiropā, un atbildība ir jāuzņemas visai Krievijas sabiedrībai.
Lasiet arī: Trīskārši samazinājies Igaunijā iebraukušo Krievijas pilsoņu skaits
